Valsts darba inspekcija norāda: ja darba sludinājums vērsts uz Latvijas darba tirgu, tā saturam jāatbilst Darba likuma 32. panta prasībām, tai skaitā darba sludinājumā jāietver informācija par attiecīgā amata darba algas kopējo mēneša vai gada summu bruto vai paredzēto stundas tarifa likmes samaksas amplitūdu. Vairāk informācijas attiecībā uz prasībām darba sludinājumiem pieejams Valsts darba inspekcijas tīmekļvietnē.  

Arī Valsts valodas centrs paskaidro, ka darba sludinājumam ir piemērojamas Valsts valodas likuma prasības par sludinājuma valodu. Ja Latvijas uzņēmumi pretendentu piesaistei izmanto darba sludinājumus, jāievēro Valsts valodas likuma 21. panta ceturtās daļas noteikumi par publiskas informācijas sniegšanu. 

Valsts valodas likuma 21. panta ceturtā daļa noteic, ka uzrakstos, izkārtnēs, afišās, plakātos, paziņojumos vai citos ziņojumos ietvertā informācija, ja tā skar likumīgas sabiedriskās intereses un paredzēta sabiedrības informēšanai sabiedrībai pieejamās vietās, sniedzama valsts valodā, izņemot šā panta piektajā daļā noteiktos gadījumus. No minētās tiesību normas izriet, ka informācija sniedzama valsts valodā, ja pastāv obligāti priekšnoteikumi: pirmkārt, ja informācija skar likumīgas sabiedriskās intereses, otrkārt, informācija paredzēta sabiedrības informēšanai tai pieejamās vietās. Tādējādi prasība nodrošināt publiski sniegto informāciju valsts valodā ir saistoša gadījumos, ja tā skar kādu no Valsts valodas likuma 2. panta otrajā daļā noteiktajām likumīgām sabiedriskajām interesēm. 

Sociālajā vietnē LinkedIn publicēts darba sludinājums ir sabiedrības informēšanai paredzēta sabiedrībai pieejama informācija Valsts valodas likuma izpratnē. Informācija darba sludinājumā skar tādas likumīgas sabiedriskās intereses kā darba tiesību aizsardzība un sabiedriski administratīvā uzraudzība. Līdz ar to Latvijas uzņēmumiem darba sludinājumi primāri jāpublicē valsts valodā, taču līdztekus sludinājuma tekstam valsts valodā informāciju var sniegt arī svešvalodā. Tādā gadījumā jāievēro Valsts valodas likuma 21. panta septītajā daļā ietvertais princips – tekstam valsts valodā ierādāma galvenā vieta, un formas vai satura ziņā tas nedrīkst būt mazāks vai šaurāks par tekstu svešvalodā.