Valsts valodas likums un citi valsts valodas lietošanu regulējošie normatīvie akti nenoteic darba devējam pienākumu nodrošināt valodas kursus ārzemniekiem, kuri nav apguvuši valsts valodu profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamajā apjomā. 

Valsts valodas likuma 6. pants paredz, ka darbiniekiem un pašnodarbinātajām personām likumā noteiktajos gadījumos ir jālieto valsts valoda profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamajā apjomā. Valsts valodas likuma prasības ir piemērojamas neatkarīgi no personu pilsonības (kā Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, tā arī ārzemniekiem Valsts valodas likumā noteiktajos gadījumos valsts valoda ir jālieto profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamajā apjomā).  

Vispārīgi uz bēgļiem ir attiecināmi tādi paši nosacījumi kā uz ārzemniekiem. Izņēmums ir bēgļi no Ukrainas. Proti, Ukrainas civiliedzīvotājiem izņēmuma kārtībā uz laiku līdz vienam gadam ir paredzētas atkāpes no Valsts valodas likumā noteiktajām valsts valodas lietošanas prasībām. Ukrainas civiliedzīvotājiem ir piemērojams Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likums. Saskaņā ar šā likuma 16. panta pirmo daļu darba devējam ir tiesības nodarbināt Ukrainas civiliedzīvotāju arī bez valsts valodas zināšanām tiktāl, ciktāl tas netraucē darba pienākumu pildīšanu. Minētā tiesību norma piemērojama tajos gadījumos, ja konkrētu darba pienākumu veikšana, objektīvi vērtējot, iespējama bez valsts valodas zināšanām. 

Atbilstoši Valsts valodas likuma 6. panta piektajai daļai valsts valodas zināšanu apjomu, kāds nepieciešams šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minētajām personām, kā arī valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību nosaka Ministru kabinets. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr. 157 “Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu, valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi” 5. punktu par valsts valodas lietošanu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām ir atbildīgas Valsts valodas likuma 6. panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minētās personas. 

Paskaidrojams, ka par valsts valodas nelietošanu tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo un amata pienākumu veikšanai, administratīvā atbildība noteikta darbiniekam – fiziskajai personai. Savukārt darba devēju var saukt pie administratīvās atbildības par darba līguma noslēgšanu ar darbinieku, kura valsts valodas zināšanu apjoms nav pietiekams attiecīgo profesionālo un amata pienākumu veikšanai.