Vēlējos nopirkt māju ar zemi. Sludinājumā bija norādīts, ka māja ir 58 m2 un zeme 608 m2 liela. Līdz saimnieces atlidošanai iemaksāju drošības naudu 300 eiro apmērā, taču vēlāk noskaidroju, ka zeme ir bezsaimnieka manta, tā nemaz nepieder viņai, saimnieks nav noskaidrots. Uzskatu, ka tā ir pircēja maldināšana, norādot zemes platību, ko nevar pārdot. Drošības naudu, protams, nevēlas atdot. Vai ir iespējams pierādīt, ka viņa ir ievietojusi maldinošu informāciju, un atgūt iemaksāto drošības naudu?
Nezinot visas darījuma detaļas, nevaram sniegt precīzu atbildi. Būtu jāizvērtē jautājums par to, vai otra puse ir rīkojusies ar viltu. Civillikuma izpratnē viltus ir otras personas prettiesīgs maldinājums, lai viņu piedabūtu izdarīt viņas interesēm pretēju darbību vai atturēties no tās (1459. pants). Juridiskajā literatūrā norādīts, ka viltus var izpausties ļoti plašā diapazonā, tostarp nepilnīgas informācijas sniegšanā. Avots gan norāda, ka faktu noklusēšana parasti nav kvalificējama kā viltus, tomēr no situācijas var izrietēt, ka līgumpartnerim vajadzēja attiecīgos faktus paziņot (Latvijas Republikas Civillikuma komentāri: Ceturtā daļa. Saistību tiesības. Autoru kolektīvs prof. K. Torgāna vispārīgā zinātniskā redakcijā. Rīga: Mans īpašums, 2000, 54. lpp.).
Jūsu tiesības pieprasīt atpakaļ iemaksātos līdzekļus ir atkarīgas no tā, vai jūsu maldība par pērkamā īpašuma sastāvu būtu kvalificējama kā “atvainojama”, t. i., tāda, kas nav radusies pašas maldījušās personas neuzmanības dēļ (turpat, 46. lpp.), un “svarīga”. Svarīga maldība saskaņā ar Civillikuma 1445. pantu iznīcina visu darījuma spēku, jo jāpieņem, ka tas, kas tā maldījies, nemaz nav devis darījumam savu piekrišanu un darījums tātad nemaz nav noticis. Spēkā neesošu darījumu darījuma pusei nav jāpilda, un uz šāda pamata jums būtu tiesības atprasīt samaksāto summu. Vienlaikus tiesību zinātnieki norāda, ka praksē bieži vien nākas celt prasību tiesā, jo pušu viedokļi atšķiras jautājumā par to, vai maldība ir svarīga vai nesvarīga, un atbildi uz šo jautājumu var dot tiesa (turpat, 47. lpp.).
Pērkot jebkuru nekustamo īpašumu, neatkarīgi no pārdevēja teiktā un sludinājumā norādītā, ieteicams pirms darījuma slēgšanas rūpīgi iepazīties informāciju par šo īpašumu. Obligāti veicamo priekšdarbu sarakstā ietilpst arī ieskatīšanās zemesgrāmatā. Zemesgrāmatas ir brīvi pieejamas, un to datiem ir publiska ticamība. Apskatot attiecīgā īpašuma zemesgrāmatas nodalījumu, var noskaidrot, vai īpašumam ir kādi apgrūtinājumi, kā arī uzzināt precīzu īpašuma sastāvu, tostarp – vai īpašuma sastāvā ietilpst arī zeme.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
