Ikviena darbinieka darba līgumā jābūt norādītam nolīgtajam dienas vai nedēļas darba laikam, atbilstoši kam darbiniekam veicams nolīgtais darbs. Un, lai arī akorda algu saskaņā ar Darba likuma 62. panta otro daļu aprēķina atbilstoši paveiktā darba daudzumam neatkarīgi no laika, kādā tas paveikts, minētais par nolīgto dienas vai nedēļas darba laiku attiecas arī uz darbinieku, kam nolīgta akorda alga. Proti, puses darba līgumā vienojas par konkrēto darba laiku, kāda ietvaros darbinieks veiks darbu, kā arī kādu darba devējam ir jāspēj darbiniekam nodrošināt.

Atbilstoši Darba likuma 137. panta pirmajai daļai darba devējam ir pienākums precīzi uzskaitīt katra darbinieka nostrādātās stundas kopumā, kā arī atsevišķi virsstundas, darbu nakts laikā, nedēļas atpūtas laikā un svētku dienās nostrādātās stundas, kā arī dīkstāves laiku.

Ja darbinieks ir veicis virsstundu darbu, tad saskaņā ar Darba likuma 68. panta pirmo daļu darbiniekam, kurš veic virsstundu darbu un kuram ir nolīgta akorda alga, saņem piemaksu ne mazāk kā 100% apmērā no akorddarba izcenojuma par paveiktā darba daudzumu.

Vienlaikus vēršama uzmanība uz to, ka saskaņā ar Darba likuma 136. panta devīto daļu līdz ar vienošanos par virsstundu darbu vai norīkošanu to veikt darbinieks un darba devējs var vienoties, ka darbiniekam piemaksu par virsstundu darbu aizstāj ar apmaksātu atpūtu citā laikā atbilstoši nostrādāto virsstundu skaitam, kā arī par šāda apmaksāta atpūtas laika piešķiršanas kārtību. Darba likuma 136. panta desmitajā daļā noteikts: ja darbiniekam nepiešķir piemaksu par virsstundu darbu, bet to aizstāj ar apmaksātu atpūtu, tad šādu apmaksātu atpūtu piešķir mēneša laikā no virsstundu darba veikšanas dienas, bet, ja darbiniekam ir noteikts summētais darba laiks, apmaksātu atpūtu piešķir nākamajā pārskata periodā, bet ne vēlāk kā triju mēnešu laikā. Darbiniekam un darba devējam vienojoties, apmaksāto atpūtu var pievienot ikgadējam apmaksātajam atvaļinājumam, atkāpjoties no šajā daļā noteiktās vispārīgās kārtības.