Strādāju izglītības iestādē pedagoģiskā amatā kā atbalsta personāls skolotājam. Man ir noslēgts darba līgums par 0,7 likmi. Tā kā bija nepieciešams palielināt darba stundas un iestādes vadītājs piekrita palielinājumam, jo iepriekšējam darbiniekam manā amatā bija pilna slodze un darba apjoms manā gadījumā netika samazināts, man noteica pilnu slodzi. Par to netika noslēgta vienošanās (grozījumi darba līgumā), vien parakstījos par pārtarifikāciju. Uzzināju, ka bez konkrētiem priekšlikumiem par to, kā tikt galā ar darba apjomu, slodzi ir plānots samazināt uz sākotnējo 0,7 likmi. Vai izglītības iestādes atbalsta personālam var mainīt slodzi, vien to iekļaujot tarifikācijā, bez darba līguma grozījumiem? Ko darīt, ja nepiekrītu samazinājumam? Darba līguma uzteikšana sakarā ar nepiekrišanu tajā izdarītajiem grozījumiem šajā gadījumā nav iespējama, jo šādas vienošanās jeb grozījumu jau nav bijis.
Saskaņā ar Izglītības likuma 53. pantu pedagoga mēnešalgu nosaka atbilstoši mēnešalgas likmei, kas nav zemāka par Ministru kabineta noteikto likmi, un darba slodzei. Pamatojoties uz Izglītības likuma 14. panta 16. un 22. punktā ietverto deleģējumu, Ministru kabinets (MK) 05.07.2016. pieņēma noteikumus Nr. 445 “Pedagogu darba samaksas noteikumi”, kuri regulē pedagogu darba samaksas noteikšanas kārtību, darba samaksas apmēru un pedagogu darba slodzes lielumu. Atbilstoši MK noteikumu Nr. 445 3. pielikuma “Pedagogu darba slodze un zemākā mēneša darba algas likme” 17. punktam pedagoga palīgam darba slodze nedēļā ir 30 astronomiskās stundas.
Atbilstoši MK noteikumiem Nr. 445 pedagoga darba algu (darba samaksas daļu, kas noteikta, ņemot vērā pedagoga mēneša darba algas likmi un slodzi) katru gadu nosaka izglītības iestādes vadītājs, veicot tarifikāciju.
Tā kā ar izglītības iestāžu pedagogiem, tai skaitā atbalsta personālu, tiek slēgti darba līgumi, darba devējam jāņem vērā, ka līdztekus Izglītības likumam pedagogu darbu regulē arī Darba likums. Darba likumā noteikts darba līguma saturs, tā grozīšanas kārtība, darba samaksas, darba laika, atpūtas laika un citi jautājumi, kas dod darbiniekiem tiesības un nosaka pienākumus neatkarīgi no nozares, kurā darbinieks strādā.
Darba devējs un darbinieks savstarpējās darba tiesiskās attiecības nodibina ar darba līgumu, tajā ietverot Darba likuma 40. panta otrajā daļā noteikto informāciju, t. sk. nolīgto dienas vai nedēļas darba laiku, darba samaksas apmēru. Darba likumā netiek lietots jēdziens “slodze” – ir normālais vai nepilnais darba laiks. Vienojoties par darba laiku, arī par nepilnu darba laiku, kas ir īsāks par normālo dienas vai nedēļas darba laiku, nolīgtais dienas vai nedēļas darba laiks darba līgumā norādāms kā konkrēts dienas vai nedēļas darba laiks stundās. Atbilstoši Darba likuma 40. panta trešajai daļai darba līgumā ziņas par nolīgto darba laiku un darba samaksu var aizstāt ar norādi uz attiecīgiem noteikumiem, kas ietverti normatīvajos aktos, darba koplīgumā, vai norādi uz darba kārtības noteikumiem. Šādā gadījumā darba devējs nodrošina, ka minētā informācija iestādes darbiniekiem ir pieejama bez maksas, tā ir saprotama un pilnīga, viegli pieejama, arī izmantojot elektroniskos līdzekļus, tai skaitā tiešsaistes portālus vai informācijas sistēmas. Darba devējs rakstveidā paziņo darbiniekam par izmaiņām darba koplīgumā vai darba kārtības noteikumos, kas tieši skar darbinieku, pirms izmaiņu spēkā stāšanās dienas, bet ne vēlāk kā dienā, kad tās stājas spēkā.
Tādējādi, ja nolīgtais darba laiks un darba samaksa ir noteikta citā dokumentā, piemēram, tarifikācijā, un darba līgumā ir ietverta atsauce uz to, tad tarifikācija ir uzskatāma par darba līguma neatņemamu sastāvdaļu un darba devējam ir pienākums iepazīstināt darbinieku ar tarifikāciju. Šādā gadījumā, ja darba laika vai darba samaksas noteikumos, kas ietverti citā dokumentā, tiek veiktas izmaiņas, tad darba devējam jārīkojas atbilstoši Darba likuma 40. panta trešajā daļā noteiktajai kārtībai, proti, darba devējam rakstveidā jāpaziņo darbiniekam par izmaiņām noteikumos, kas tieši skar darbinieku, pirms izmaiņu spēkā stāšanās dienas, bet ne vēlāk kā dienā, kad tās stājas spēkā.
Darba līgums grozāms, ievērojot Darba likuma 97. vai 98. pantā noteikto darba līguma grozīšanas kārtību (vienojoties vai uzsakot darba līgumu sakarā ar piedāvātajiem darba līguma grozījumiem). Darbiniekam ir tiesības piekrist vai nepiekrist grozījumiem. Ja darbinieks paraksta vienošanos par darba līguma grozījumiem, tad tai ir juridisks spēks un tā ir uzskatāma par sākotnējā darba līguma sastāvdaļu. Ja darbinieks nepiekrīt piedāvātajiem darba līguma grozījumiem, tad darba devējs ir tiesīgs uzteikt darba līgumu, vienīgi pamatojoties uz apstākļiem, kas saistīti ar darbinieka uzvedību, viņa spējām vai ar saimniecisku, organizatorisku, tehnoloģisku vai līdzīga rakstura pasākumu veikšanu uzņēmumā Darba likuma 101. panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos. Ja nav radušies šādi apstākļi, tad darba devējam nav tiesiska pamata uzteikt darba līgumu un jāturpina darbinieka nodarbināšana, mēģinot rast kompromisu.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 250 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
