Visticamāk, tiesiskais pamatojums jūsu atstādināšanai un atbrīvošanai no darba ir norādīts darba devēja izdotajos rīkojumos, kurus jūs parakstījāt.

Sniedzam vispārēju skaidrojumu par normatīvo regulējumu, kas nosaka darba devēja tiesības nevakcinētas personas no darba pienākumu veikšanas atstādināt un atlaist.

Dace Stivriņa, Valsts darba inspekcijas Klientu atbalsta nodaļas vadītāja:

“Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 7.³ panta otrajā daļā ir ietverts tiesiskais risinājums situācijā, ja darbiniekam (amatpersonai) nav iegūts vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts, bet šāda sertifikāta esamība atbilstoši likuma noteikumiem ir nepieciešama noteikta veida darbu (amata, dienesta) izpildei. Likumā ir ietverta prezumpcija, kas paredz, ka situācijā, kad darbinieks (amatpersona) nav ieguvis vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, kas nepieciešams darba (dienesta) pienākumu izpildei, – tas ir pietiekams pamats uzskatīt, ka šī persona neatbilst veicamajam darbam (ieņemamajam amatam).

Ministru kabineta (MK) noteikumu Nr. 662 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” un MK rīkojuma Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” regulējumā ir skaidri noteiktas jomas, kurās darba izpildi klātienē var īstenot tikai tad, ja personas uzrāda vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu (veselības aprūpe, izglītība, ilgstoša sociālā aprūpe, valsts un pašvaldību institūcijas), vai arī uzliek darba devējam pienākumu vērtēt darbinieka darba pienākumus un darba klātienē apstākļus un rīkojuma 5.7. apakšpunktā minētajos gadījumos pieprasīt, lai darbiniekam būtu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts. Līdz ar to darba devējam ir pienākums pārliecināties un noskaidrot, vai darbiniekam ir vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts.

Attiecīgi, ja darbiniekam nav vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta, kā arī situācijās, kad pieļaujams darbs ar testēšanas sertifikātu, bet tā nav, darba devējs ir tiesīgs darbinieku nepielaist pie darba pienākumu pildīšanas, izdodot rīkojumu par atstādināšanu no darba (Darba likuma 58. panta trešā daļa) vai rīkojumu par dīkstāves iestāšanos (Darba likuma 74. panta otrā daļa), neizmaksājot darbiniekam darba samaksu.

Savukārt Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 7.³ panta ceturtā daļa nosaka: “Ja pēc maksimālā atstādināšanas laika vai dīkstāves darbinieka vainas dēļ, kura ilgst vairāk par trim mēnešiem, darbinieks (amatpersona) bez attaisnojoša objektīva iemesla nav ieguvis vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, darba devējam ir tiesības nekavējoties izbeigt darba (dienesta) tiesiskās attiecības ar viņu, izmaksājot atlaišanas pabalstu viena mēneša darba algas (mēnešalgas) apmērā, bet, ja darbiniekam noteikta akorda alga, – viena mēneša vidējās izpeļņas apmērā.””

Nodarbinātai personai ar invaliditāti tiesību aktos nav noteikts izņēmuma statuss, uz ko iepriekšminētie nosacījumi nebūtu attiecināmi.