Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs
Publicēts pirms 7 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Labdien! Dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē nolēma: 1) lai izvairītos no ūdens patēriņa veidošanās, mainīt dzīvokļos esošos ūdens patēriņa skaitītājus pret skaitītājiem, kas atzīti par neietekmējamiem skaitītājiem; 2) tiem īpašniekiem, kas neatļaus veikt skaitītāju nomaiņu, kopā ar MK noteikumos Nr. 524 11. pantā uzskaitītajiem dzīvokļu īpašniekiem vai, ja tādu nebūs, tad atsevišķi tiks piemērotas ūdens patēriņa starpības.Tā kā es neveicu nekādas nelikumīgas darbības ar ūdens skaitītājiem, lai ietekmētu ūdens patēriņu, tad nepiekrītu skaitītāju nomaiņai, līdz ar to man draud ūdens patēriņa starpības piemērošana. Vai dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē pieņemtie lēmumi nav pretrunā Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 17.2.panta 4. daļai, kas nosaka, ka kritērijus un metodiku nosaka dzīvojamās mājas īpašnieki, ievērojot Ministru kabineta noteikumus par kārtību, kādā tiek noteikta, aprēķināta un uzskaitīta katra īpašnieka maksājamā daļa par attiecīgu dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamo pakalpojumu. Savukārt 15.09.2015.MK noteikumu Nr. 524 10.un 11.pantā nav paredzēts, ka dzīvojamās mājas īpašnieki var vienoties par citu ūdens patēriņa starpības segšanas kārtību, nosakot, ka patēriņa starpību var sadalīt arī starp tādiem dzīvokļu īpašniekiem, kas nepilda, manuprāt, pretlikumīgu dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmumu.
Jūsu minēto Ministru kabineta noteikumu Nr. 524 “Kārtība, kādā nosaka, aprēķina un uzskaita katra dzīvojamās mājas īpašnieka maksājamo daļu par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem” 11. punktā patiešām ir noteikts regulējums, kā sadalāma ūdens patēriņa starpība starp dzīvokļu īpašniekiem, un, spriežot pēc jautājumā iekļautās informācijas, Jūs patiešām neesat nevienā no tajā minēto īpašnieku kategorijām, kam būtu piemērojams ūdens patēriņa starpības maksājums kā sankcija par nepildītiem pienākumiem saistībā ar skaitītāja rādījumu nodošanu vai tā tehnisko ekspluatāciju.
Tomēr, kā skaidro Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs Vitolds Peipiņš, šis jautājums nav tik vienkārši traktējams.
“Šeit ir viena sīka nianse – kā tieši dzīvokļu īpašnieki lēmuši par skaitītāju nomaiņu.
1. Ja ir līdzekļu rezerves uzkrājums un dzīvokļu īpašnieki nolemj to izmantot skaitītāju nomaiņai visā dzīvojamā mājā, turpmāk šie skaitītāji būs mājas kopīpašums. Dzīvokļu īpašuma likuma 13. panta otrajā daļā ir noteikts: dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus kopīpašumā esošo dzīvojamās mājas elementu, iekārtu vai komunikāciju nomaiņu, kuras rezultātā samazinās mājas uzturēšanas izmaksas. Šāds lēmums, ja par to ir nobalsojis likuma 17. pantā noteiktais dzīvokļu īpašnieku īpatsvars (vairāk nekā puse – red. piez.), ir jāpilda arī tiem dzīvokļu īpašniekiem, kuri vairākuma lēmumam nepiekrīt.
2.Cita lieta, ja dzīvokļu īpašnieki nolemj, ka visiem jāuzstāda noteikta modeļa augstākas kvalitātes skaitītāji par saviem līdzekļiem. Dzīvokļa īpašuma likuma 16. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka dzīvokļu īpašnieku kopībai ir tiesības lemt tikai par tiem jautājumiem, kas attiecas uz kopīpašumā esošo daļu. Īpašnieka par paša naudu nopirkts un uzstādīts skaitītājs ir viņa individuālais īpašums, un par to dzīvokļu īpašnieku kopumam nav tiesību pieņemt nekādus lēmumus.”
Tātad, ja dzīvokļa īpašniekam ir likumīgi paša nopirkts un uzstādīts skaitītājs, kas nav kopīpašuma daļa un regulāri tiek pārbaudīts, atbilst tehniskajām prasībām, un viņš regulāri nodod skaitītāja rādījumus, tad šādas individuālas sankcijas par starpības segšanu nedrīkst piemērot.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
