speciāli LV portālam
Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Labdien! Lūdzu jurista konsultāciju servitūta ceļa remonta jautājumā. Runa ir par 1 km garu ceļa posmu, kas ir zemes robežu plānos atzīmēts kā servitūts (turpmāk tekstā ceļš). Zemes robežplānos nav ierakstīti konkrēti īpašumi, kuri šo servitūtu varētu lietot. Ceļš iet pa sešu dažādu zemes īpašnieku teritorijām. Pa šo ceļu var aizbraukt līdz valsts ceļiem gan vienā virzienā, gan otrā. Šis ceļa posms sākotnēji bija iebraukāts zemes ceļš pa laukiem starp tur esošajām mājām. 2007. gadā sākās ciemata būvniecība. Ciematā tika uzbūvētas 4 jaunas mājas. Jauno māju īpašnieki par saviem līdzekļiem izbūvēja arī 1 km garu piebraucamo ceļu līdz ciematam un ceļus ciemata teritorijā. Tika noņemta melnzemes virskārta, uzbērts 20–30 cm smilšu slānis, tad 25 cm rupja grants un virskārtā 10 cm šķembu maisījums (8–40 mm). Ceļš tika vairākkārt greiderēts un blietēts ar 12T grunts ceļu rulli. Ceļš bija pietiekami labs ciemata iedzīvotāju vajadzībām. Ceļu izmanto arī pastnieks, atsevišķas pašvaldības automašīnas un divu tālāk esošo māju īpašnieki. Pašvaldība ceļu greiderē vidēji divreiz gadā. No ciemata māju iedzīvotāji ar automašīnu brauc vidēji 1–2 reizes dienā (turp un atpakaļ) + citas (pašvaldības, pasta, nejauši citi) automašīnas arī vidēji 1–2 reizes dienā. Situācija būtiski izmainījās, kad vecai, daļēji pamestai mājai, kas atradās 2 km tālāk par ciematu, uzradās īpašnieks. No šīs mājas līdz valsts ceļiem ir 4,2 km mūsu ceļa virzienā un 2,5 km otrā virzienā. Tur gan jaunajam īpašniekam vēl ir jābrauc 4 km pa grantētu valsts ceļu, lai nokļūtu uz asfalta. Līdz asfaltētam ceļam, braucot pa mūsu ceļu, ir nedaudz tuvāk, kā braucot pretējā virzienā, tāpēc jaunais īpašnieks nolēma izmantot mūsu uzbūvēto servitūta ceļu. Jaunajam īpašniekam ir bizness, un pie viņa regulāri ved kravas un brauc kravas automašīnas, speciālā tehnika, minibusi, automašīnas ar piekabēm, džipi un vieglās automašīnas, vidēji skaitot – vismaz 15–20 vienības dienā (turp un atpakaļ). Nekādas problēmas nav vasaras un ziemas periodā. Taču jaunais biznesmenis neņem vērā neko un brauc arī ar visām iespējamām tehnikām periodos, kad ceļš būtu jāsaudzē. Tā rezultātā ceļš ir kļuvis pilnīgi neizbraucams. Ciemata iedzīvotāji ar vieglajām mašīnām nevar nokļūt uz darbu. Šogad jau gandrīz mēnesi daži ciemata iedzīvotāji, lai nokļūtu uz darbu, ir spiesti iet ar kājām 1 km ceļa posmu, atstājot automašīnu pie asfaltētā ceļa nedrošā vietā – mežmalā. Vienlaikus jaunais biznesmenis brauc, turpina bojāt jau tā sabojāto ceļu un ņirgājas par ciemata iedzīvotājiem. Nekaunības augstākais punkts bija divas pilnas darba dienas šogad, pavasara šķīdoņa laikā, kad jaunais biznesmenis izdomāja remontēt ceļa posmu pie savas mājas. Pa mūsu ceļu tika pievestas aptuveni 40 smagsvara (>20 tonnas) kravas ar būvgružiem. Tā rezultātā mūsu ceļa posms kļuva vēl neizbraucamāks. Pašlaik jaunā īpašnieka darbības rezultātā visas šķembas un grants slāņi lielā dziļumā ir tā samaisīti, ka ar šiem materiāliem ceļu atjaunot iepriekšējā stāvoklī nav iespējams. Tas vairs nekad nebūs tāds, kā tika uzbūvēts. Ir nepieciešams jauns šķembu slānis vismaz 10 cm biezumā uz labi greiderētas, noblietētas pamatnes. Kam būtu jāremontē ceļš šādā situācijā? Kā proporcionāli sadalīt maksājumu daļas par ceļa remontu? Jaunais biznesmenis atsakās piedalīties ceļa remonta finansējumā, jo viņš remontējot savu ceļa posmu, kas ir tālāk uz viņa mājas pusi (pa to ciemata iedzīvotāji nekad nebrauc). Vai mums ir iespēja aizliegt izmantot ceļu jaunajam biznesmenim un viņa klientiem? Viņiem ir iespēja braukt uz otru pusi, kur valsts ceļš ir pat tuvāk, nekā braucot pa mūsējo. Kā pavisam aizliegt braukt biznesmenim un viņa klientiem pavasara un rudens šķīdoņa laikā?
Pat ar visu ļoti detalizēto aprakstu izsmeļoši komentēt reālo situāciju, neiepazīstoties ar dokumentiem, nav iespējams. Taču, kā noprotams no pieejamās informācijas, minētās mājas īpašniekam, Jūsu dēvētajam biznesmenim, ir iespējas piekļūt valsts ceļam pa citu, gan garāku, ceļu. Ceļa servitūta lietošanas pirmais nosacījums – tas ir vienīgais savienojums ar valsts vai pašvaldības ceļu. “Ja kāda īpašnieka zemes gabalu, kuru viņš ieguvis sakarā ar īpašuma tiesību atjaunošanu vai zemes privatizāciju, pievedceļš nesavieno ar valsts vai pašvaldības ceļu, šādam īpašniekam ir servitūta tiesības lietot braukšanai citos zemes gabalos esošos ceļus vai ierīkot tos no jauna,” teikts likuma “Par autoceļiem” 6.1 pantā.
Tādējādi, pirmkārt, mājas īpašniekam piekļuvei pie sava īpašuma ir jāizmanto nevis tuvākais un ērtākais (servitūta) ceļš, bet Jūsu minētais grants ceļš.
Otrkārt, par servitūta ceļa remontu ir jārūpējas ceļa lietotājam (CL 1151. pants). Izsmeļošu skaidrojumu par ceļa servitūta nodibināšanu un lietošanu varat izlasīt LV portālā rakstā “Ceļa servitūts – mana zeme cita labumam”.
Strīdus saistībā ar ceļa servitūta lietošanu iespējams risināt pārrunu kārtībā vai tiesas ceļā, tostarp no atbildētāja piedzenot arī radītos zaudējumus. Kā liecina Jūsu vēstulē iekļautā informācija, servitūta ceļa izmantošanas un uzturēšanas konflikts faktiski ir risināms tikai tiesas ceļā.
Tomēr te var būt kāds sarežģījums: no jautājuma gan redzams, ka ceļa servitūts ir iezīmēts zemes īpašumu robežplānos, bet nav saprotams, vai tas ir reģistrēts arī attiecīgo īpašumu (gan kalpojošo, gan valdošo) zemesgrāmatās. Civillikuma 1235. pantā ir noteikts: “No servitūta izrietošā lietu tiesība ir nodibināta un spēkā abām pusēm, t.i., valdošā un kalpojošā nekustamā īpašuma īpašniekiem, tikai pēc servitūta ierakstīšanas zemes grāmatās; līdz tam laikam viņu starpā pastāv vienīgi personiska saistība, kuras ierakstīšanu zemes grāmatās var tomēr prasīt katra puse, ja vien izpildīti visi citi servitūtam nepieciešamie noteikumi).”
Tātad, ja ceļa servitūts ir tikai iezīmēts robežplānos, bet nav nostiprināts zemesgrāmatās, tas netiek uzlūkots kā oficiāls un pārējie sabojātā ceļa lietotāji nevarēs pieprasīt no personas, kas brauktuvi sabojājusi, zaudējumu kompensāciju tiesā. Vispirms visiem zemes īpašniekiem ir jāsakārto tiesiskās attiecības par ceļa servitūta nodibināšanu, kalpojošo un valdošo īpašumu noteikšanu un fiksēšanu zemesgrāmatās. (Šeit vērts izskatīt iespēju servitūtu dibināt uz pārdomāti izstrādāta un juridiski korekta līguma pamata.) Tad var sekot tālāka rīcība par zaudējumu piedzīšanu par sabojāto ceļu. Taču, lai to sekmīgi paveiktu, ir nepieciešama šajās lietās pieredzējuša jurista konsultācija, kurš, iepazīstoties ar dokumentiem un reālo situāciju, palīdzēs izvēlēties labāko risinājumu šai gana sarežģītajai problēmai.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
