B. Braže NATO ministru sanāksmē: Ukrainai nepieciešams taisnīgs un ilgstošs miers. Visiem sabiedrotajiem strauji jāievieš Hāgas samita lēmums, novirzot aizsardzībai 5% no IKP

Ārlietu ministre Baiba Braže: “NATO uzdevums ir nodrošināt mieru Eiroatlantiskajā telpā – tas ir izdevies kopš alianses izveides 1949.gadā, un tas ir visu sabiedroto uzdevums arī turpmāk. Sabiedrotie atbalsta ASV miera centienus, kas nodrošinātu ilgstošu un taisnīgu mieru Ukrainai un stiprinātu Eiropas drošību.

NATO ir vienojusies, kas Krievija ir nopietnākais apdraudējums alianses sabiedroto un transatlantiskās telpas drošībai. Alianses un sabiedroto dienestu analīze liecina, ka Krievija gatavojas ilgtermiņa konfrontācijai ar NATO. Krievija pastāvīgi testē sabiedrotos.

Krievijas mērķi nemainīgi ir šķelt NATO sabiedroto vienotību, mazināt atbalstu Ukrainai un graut ASV autoritāti pasaulē, un agresors to mēģina izdarīt arī caur tā dēvētajām miera sarunām. Tādēļ mums ir jāturpina vājināt Krieviju un tās ekonomiku, jānodrošina, ka sankcijas strādā un netiek apietas, ka mūsu atturēšanas politika ir spēcīga.

Visiem sabiedrotajiem ir atbildīgi jāizturas pret savu drošību un aizsardzību – nepieciešams strauji ieviest NATO Hāgas samita lēmumu par 5 % no IKP novirzīšanu aizsardzībai. 2026. gadā NATO samitā Ankarā sabiedrotajiem būs jāspēj demonstrēt progress par gada laikā paveikto. Latvija jau šogad sasniegs 4 % no IKP tiešajiem aizsardzības izdevumiem, un 2026. gadā tos palielinās līdz aptuveni 5 % no IKP.”

B. Braže informēja par paveikto Latvijas aizsardzības un atturēšanas spēju stiprināšanā, neseno vizīti Ukrainā un Latvijas turpmāko atbalstu Ukrainai cīņā pret Krievijas agresiju.

Pārrunājot Krievijas arvien biežāk un agresīvāk veiktos hibrīdos un subkonvencionālos uzbrukumus NATO Austrumu flanga valstīm, B. Braže atzinīgi novērtēja NATO misijas – Baltijas sardze un Austrumu sardze, taču uzsvēra, ka NATO klātbūtni Austrumu flangā nepieciešams stiprināt, īpaši ar pretgaisa aizsardzības un pretdronu spējām.

NATO–Ukrainas Padomes sanāksmē, piedaloties ES Augstajai pārstāvei Kajai Kallasai (Kaja Kallas) un Ukrainas ārlietu ministram Andrijam Sibiham (Andrii Sybiha), pārrunāta koordinēta NATO un ES rīcībai Ukrainas atbalstam. B.Braže uzsvēra, ka Latvija turpinās sniegt militāro atbalstu Ukrainai vismaz 0,25 % no IKP apmērā arī 2026. gadā (2025.gadā Latvijas militārais atbalsts Ukrainai sasniegs 0,3 % no IKP). Tāpat Latvija sniedz 7,2 miljonu eiro finansiālu atbalstu NATO iniciatīvai kritiski nepieciešamā militārā ekipējuma nodrošināšanai Ukrainai (PURL), kā arī ir iesaistījusies NATO vadītajā projektā “Renovator”, lai atbalstītu medicīnas iestāžu atjaunošanu Ukrainā.