Satversmes tiesas (ST) spriedumā nolemts atzīt Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14. panta 7.¹ daļas 1. punktu par spēkā neesošu no personas pamattiesību aizskāruma rašanās brīža attiecībā uz visām personām, kuras savu tiesību aizsardzībai Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā vērsušās tiesā un attiecībā uz kurām administratīvais process tiesā vēl nav noslēdzies, kā arī tām personām, kuras savu tiesību aizsardzībai Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā vērsušās tiesā un attiecībā uz kurām administratīvais process jau ir noslēdzies.

Valsts darba inspekcija (VDI) vērš uzmanību, ka ST spriedumā ir norādījusi: “Brīdis, ar kuru apstrīdētā norma atzīstama par spēkā neesošu, jānosaka, ņemot vērā, ka tās atzīšana par spēkā neesošu nedrīkst radīt būtisku valsts, sabiedrības vai atsevišķu personu tiesību vai interešu aizskārumu (sk. Satversmes tiesas 2018. gada 11. aprīļa sprieduma lietas Nr. 2017-12-01 23. punktu). Taču, lemjot par brīdi, ar kuru apstrīdētā norma zaudē spēku, jāņem vērā, ka Satversmes tiesas uzdevums ir pēc iespējas novērst attiecīgās normas radītos personu pamattiesību aizskārumus (sal. sk. Satversmes tiesas 2017. gada 15. jūnija sprieduma lietas Nr. 2016-11-01 22. punktu). No lietas materiāliem izriet, ka administratīvo tiesu lietvedībā ir vairākas lietas, kuru izspriešanā var būt nepieciešams piemērot apstrīdēto normu (sk. lietas materiālu 2. sēj. 151.–157. lp.), turklāt ir iespējams, ka apstrīdētā norma tika piemērota vai ir piemērojama arī citās administratīvajās lietās. Tādēļ apstrīdētā norma ir atzīstama par spēkā neesošu no personas pamattiesību aizskāruma rašanās brīža attiecībā uz visām personām, kuras savu tiesību aizsardzībai Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā vērsušās tiesā un attiecībā uz kurām administratīvais process tiesā vēl nav noslēdzies, kā arī tām personām, kuras savu tiesību aizsardzībai Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā vērsušās tiesā un attiecībā uz kurām administratīvais process jau ir noslēdzies. Lai aizsargātu personu pamattiesības, valsts pārvaldes iestādēm un tiesām situācijās, kurās būtu piemērojama apstrīdētā norma, jānodrošina vienlīdzības principam atbilstošs risinājums, izmantojot atbilstošas juridiskās metodes un ievērojot šajā spriedumā ietvertās atziņas.”

Kā skaidro Tieslietu ministrija (TM), tātad pārrēķins par periodu līdz sprieduma spēkā stāšanās dienai veicams personām, kuras bija vērsušās tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

“Tā tam nevajadzētu būt, bet, ja tomēr kādai amatpersonai atlīdzība rēķināta saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14. panta 7.¹ daļas 1. punktu pēc ST sprieduma spēkā stāšanās (pēc 2019. gada 7. maija), tad arī šai amatpersonai veicams pārrēķins (par periodu no 7. maija, bet ne par agrāko periodu),” turpina TM.

Jautājuma daļā par summētā darba laika stundu uzskaites kārtību strādājošajām amatpersonām ar speciālo dienesta pakāpi, dubulto samaksu par svētku dienām un atzīmējamām dienām TM vērš uzmanību, ka Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14. panta sestā daļa paredz: “Amatpersonas (darbinieki), izņemot karavīrus un Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm, saņem piemaksu par virsstundu darbu vai darbu svētku dienās 100% apmērā no tām noteiktās stundas algas likmes, vai arī tām kompensē virsstundu darbu, piešķirot apmaksātu atpūtas laiku atbilstoši nostrādāto virsstundu skaitam citā nedēļas dienā."

Lai arī Darba likuma 68. panta pirmā daļa noteic, ka darbinieks, kas veic virsstundu darbu vai darbu svētku dienā, saņem piemaksu ne mazāk kā 100% apmērā no viņam noteiktās stundas vai dienas algas likmes, bet, ja nolīgta akorda alga, – ne mazāk kā 100% apmērā no akorddarba izcenojuma par paveiktā darba daudzumu, taču Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 2. panta septītajā daļā paredz, ka amatpersonām (darbiniekiem) piemērojamas darba tiesiskās attiecības, amata tiesiskās attiecības vai dienesta gaitu regulējošu normatīvo aktu normas tiktāl, ciktāl to nenosaka šis likums. Kā norāda TM, Darba likums šeit nav piemērojams.

Arī VDI skaidro, ka no Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14. panta tiesību normām izriet, ka piemaksa par darbu valsts svētkos Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm nav paredzēta: “Par darbu atzīmējamās dienās likumdevējs nav noteicis piemaksu nevienam darbiniekam.”

Jautājuma daļā par samaksu, strādājot sestdienās, svētdienās un naktīs, TM norāda, ka Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14. panta ceturtā daļa paredz, ka amatpersonas (darbinieki), izņemot karavīrus, saņem piemaksu par nakts darbu 50% apmērā no tām noteiktās stundas algas likmes.

“Tā kā Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums to neregulē, attiecībā uz darbu svētdienā piemērojama Darba likuma 143. panta trešā daļa, proti, vispārējā nedēļas atpūtas diena ir svētdiena, savukārt, ja nepieciešams nodrošināt nepārtrauktu darba gaitu, atļauts nodarbināt darbinieku svētdienā, piešķirot viņam atpūtu citā nedēļas dienā,” skaidro TM. Papildus ministrija norāda, ka sestdiena nav vispārējā atpūtas diena (par darbu sestdienā maksā parasto algu, protams, ja nav virsstundu).

Savukārt VDI skaidro, ka darbiniekiem, kuriem noteikta summētā darba laika organizācija, par darbu nedēļas atpūtas laikā (sestdien, svētdien) piemaksas nav paredzētas.