Uzrunājot klātesošos, Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs A. Uršuļskis uzsvēra, ka gan Eiropas, gan Vidusjūras dienvidu reģiona valstis saskaras ar būtiskiem izaicinājumiem – īpaši Krievijas agresijas karu pret Ukrainu un krīzi Tuvajos Austrumos. Šie apstākļi prasa vēl ciešāku sadarbību un koordinētu rīcību, jo Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu stabilitāte, labklājība un drošība ir cieši saistītas.
28. novembrī norisinājās arī jaunā Eiropas Savienības sadarbības ietvara ar Dienvidu kaimiņiem – Vidusjūras pakta – oficiālais atklāšanas pasākums. Tā laikā ES dalībvalstu un Dienvidu kaimiņu pārstāvji apliecināja atbalstu Vidusjūras paktam, kas par prioritāti izvirza sadarbības stiprināšanu tādās jomās kā cilvēkkapitāla attīstība, ekonomika un drošība, kā arī pauda gatavību iesaistīties tā īstenošanā.
Pastiprināta sadarbība ar ES Dienvidu kaimiņu reģionu ir ES stratēģiska interese. Vidusjūras dienvidu reģiona valstis ir nozīmīgi ES partneri tādās jomās kā tirdzniecība, enerģētika, migrācijas pārvaldība, klimata politika un reģionālā drošība. Vidusjūras pakts sniedz iespēju stiprināt ES un Dienvidu kaimiņu attiecības, uzsverot kopīgo apņemšanos veicināt mieru un drošību reģionā, stiprināt uz noteikumiem balstītu starptautisko kārtību, sekmēt ilgtspējīgu attīstību, aizstāvēt vārda brīvību un cilvēktiesības, kā arī cīnīties pret dezinformāciju.
|
Informācijai 1995. gadā tika izveidots Barselonas process kā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu sadarbības instruments. Parīzes samitā 2008. gadā tas pārtapa par Savienību Vidusjūrai (Union for the Mediterranean jeb UfM), paredzot ciešāku ES un Vidusjūras valstu sadarbību. Savienība Vidusjūrai apvieno 42 valstis, tostarp visas ES dalībvalstis un 15 Vidusjūras reģiona valstis – gan tā dēvētos Dienvidu kaimiņus, gan Balkānu valstis. Savienības darbā piedalās arī ES institūcijas un Arābu valstu līga. |
