Dalībvalstu pārstāvji apsprieda turpmāku militāro atbalstu Ukrainai, tostarp munīcijas piegādes un papildu atbalsta iespējas Ukrainas bruņoto spēku stiprināšanai. Tikšanās laikā notika diskusijas arī par Eiropas aizsardzības industrijas jaudas palielināšanu, izmantojot SAFE instrumentu, lai nodrošinātu industrijas spēju reaģēt uz pieaugošo pieprasījumu.
“Eiropai ir jāpaliek nelokāmai un jāturpina palielināt militārais atbalsts Ukrainai. Latvija šogad Ukrainas militārajai palīdzībai ir novirzījusi 0,3% no IKP un ir pieņēmusi lēmumu nākamgad nodrošināt vismaz 0,25% no IKP. Esam gatavi izmantot SAFE instrumentu, lai palielinātu savu ieguldījumu, un aicinām arī citas Eiropas valstis aktīvāk iesaistīties. Ukraina ir neprovocēta kara upuris, un jebkuram miera risinājumam jābūt taisnīgam un Ukrainas noteiktam,” norāda L. Gātere.
Sanāksmes laikā L. Gātere informēja par Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Polijas īstenoto Baltijas aizsardzības līniju – koordinētu Eiropas Savienības, NATO un dalībvalstu iniciatīvu, kas būtiski stiprinās Eiropas austrumu robežu, uzsveros, ka šis ir stratēģiski svarīgs projekts visai Eiropai, ne tikai Baltijas reģionam.
Dalībvalstu pārstāvji apsprieda Eiropas aizsardzības ceļvedi “Gatavība 2030”, militārās mobilitātes stiprināšanu un turpmākās sadarbības iespējas. Aizsardzības ministru tikšanās laikā L. Gātere piedalījās arī Eiropas Aizsardzības aģentūras valdes sēdē, kurā tika pārrunāta Krievijas agresijas ietekme uz Eiropas Savienības aizsardzības spējām un militārās industrijas attīstību, uzsverot nepieciešamību turpināt sistemātiski stiprināt kopējās Eiropas aizsardzības spējas. Sanāksmes noslēgumā L. Gātere aizvadīja trīspusējo tikšanos ar Nīderlandes un Horvātijas pārstāvjiem, kuras laikā apsprieda savstarpējo sadarbību dronu un pret-dronu sistēmu attīstībā.
