Atbilstoši apsūdzībai divi Latvijas Republikas pilsoņi un divi Krievijas Federācijas pilsoņi, pret kuriem kriminālprocess izdalīts atsevišķā lietvedībā, organizētā grupā mēģināja piedāvāt kukuli lielā apmērā Iekšlietu ministrijas valsts amatpersonai, kā arī sagatavojās kukuļa došanai. Kukuļošanas mērķis bija panākt, lai valsts amatpersona, izmantojot savu dienesta stāvokli, pieņemtu lēmumu atcelt Krievijas Federācijas pilsoņa ieceļošanas aizliegumu Latvijas Republikā.
Īstenojot noziedzīgo nodarījumu, apsūdzētie vienojās par kukuļa apmēru, iespējamo nodošanas veidu, kārtību un termiņiem, vienojās par nepieciešamību sagatavot fiktīvus dokumentus, kas veicinātu lēmuma par ieceļošanas aizlieguma atcelšanu, izvērtēja riskus un garantijas, ka valsts amatpersona pēc kukuļa saņemšanas pieņems organizētās grupas dalībniekam – Krievijas Federācijas pilsonim –, kuram liegta ieceļošana Latvijā, labvēlīgu lēmumu un veica citas darbības, lai īstenotu noziedzīgo nodomu.
Viens no organizētās grupas dalībniekiem, īstenojot kopīgo noziedzīgo nodomu, iesaistīja noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā trešo personu, kuram uzdeva atrast valsts amatpersonu, kura spēj ietekmēt lēmuma atcelt ieceļošanas aizliegumu Latvijas Republikā pieņemšanu, piedāvāt tai kukuli lielā apmērā un vienoties ar valsts amatpersonu par kukuļa lielā apmērā nodošanu un labvēlīga lēmuma pieņemšanu.
Pateicoties sabiedrības iesaistei un tiesībaizsardzības iestāžu darbam noziedzīgā nodarījuma atklāšanā un novēršanā, organizētās grupas dalībniekiem no viņu gribas neatkarīgu iemeslu dēļ neizdevās valsts amatpersonai piedāvāt kukuli lielā apmērā.
NNVIDIP virsprokurors Jānis Omuls norāda: “Šis kriminālprocess vēlreiz apliecina bezkompromisa cīņu pret korupciju visās tās izpausmes formās, īpaši gadījumos, kad tiek apdraudēta valsts drošība. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) amatpersonu rūpīgi plānoto operatīvo darbību, mērķtiecīgas izmeklēšanas un prokurora pilnvaru īstenošanas rezultātā ir iegūti nepārprotami pierādījumi, kas apstiprina, ka personas, izveidojot organizētu grupu, mēģinājušas mantkārīgā nolūkā, piedāvājot kukuli lielā apmērā Iekšlietu ministrijas amatpersonai, nodrošināt Latvijai nevēlamas personas iekļūšanu valstī. Šis kriminālprocess skaidri norāda uz nepieciešamību stiprināt sadarbību starp valsts institūcijām, piemēram, Valsts drošības dienestu, KNAB, Iekšlietu ministrijas iestādēm un prokuratūru, lai efektīvi novērstu šādus korupcijas riskus, savlaicīgi atklātu noziedzīgas darbības un nodrošinātu, ka vainīgās personas tiek sauktas pie likumā noteiktās atbildības. Šādi gadījumi uzsver sabiedrības lomu, pievēršot lielāku uzmanību un sniedzot pastiprinātu atbalstu cīņai pret korupciju, kas veicinātu tiesiskuma, valsts un sabiedriskās drošības nodrošināšanu.”
Krimināllieta 2025. gada 29. decembrī tika nosūtīta izskatīšanai vispārējā kārtībā Rīgas pilsētas tiesai.
Prokuratūra norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr viņas vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
