Vai būtu jāpapildina svētku dienu skaits?

Pasaulē pareizticīgo baznīcas ir pakļautas vairākiem patriarhātiem, tādēļ attiecīgi reliģiskie svētki tiek svinēti gan pēc Jūlija, gan Gregora kalendāriem. Piemēram, mūsu kaimiņvalstī Igaunijā Konstantinopoles patriarhātam piederīgie pareizticīgie savus reliģiskos svētkus svin pēc Gregora kalendāra reizē ar katoļiem, luterāņiem, baptistiem un citām konfesijām. Otra daļa Igaunijas pareizticīgo, tāpat kā Latvijas, ir piederīga Maskavas patriarhātam un reliģisko svētku svinēšanā ievēro Jūlija kalendāru. Savus reliģiskos svētkus pēc šī kalendāra svin arī vecticībnieki, kuru Baznīca ir decentralizēta.

20.gadsimta trīsdesmito gadu otrajā pusē Latvijas neatkarīgā pareizticīgā Baznīca atradās Konstantinopoles patriarhāta jurisdikcijā. Līdz ar to pareizticīgo reliģiskie svētki, piemēram, Ziemassvētki, tika svinēti reizē ar Latvijas katoļiem, luterāņiem un citu tradicionālo konfesiju piederīgajiem. Otrā pasaules kara gados Latvijas pareizticīgā Baznīca tika pievienota Maskavas patriarhātam, un tā tas saglabājies līdz mūsdienām.

Nav precīzu statistikas datu par Latvijā pastāvošajām konfesijām piederīgajiem. Vienīgie statistikas dati ir pašu reliģisko organizāciju gada pārskatos norādītie. Tiek lēsts, ka kopumā varētu būt ap 400 tūkstošiem ticīgo, kuri Ziemassvētkus svin 7.janvārī.

No Saeimas deputātu puses ir izskanējuši priekšlikumi veikt izmaiņas Darba likumā, nosakot, ka par svētku dienu varētu uzskatīt darbinieka izvēlētu reliģisko svētku dienu. Deputātu grupa Saeimā izskatīšanai iesniegusi likumprojektu, kas paredz 7.janvāri noteikt par svētku dienu un līdz ar to par oficiālu brīvdienu. Tomēr neviens no variantiem nav guvis Saeimas deputātu vairākuma atbalstu.

LV portāls jautā: Vai likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām" vajadzētu noteikt pareizticīgo un vecticībnieku Ziemassvētkus – 7.janvāri – par svētku dienu?

Tas ir jautājums, ap kuru Latvijas politiķi ņemas kā ar karstu kartupeli. Ir grūti pateikt, vai tai jābūt svētku dienai vai vienkārši iespējai cilvēkiem svinēt svētkus. Domāju, katrā ziņā ir pienākums respektēt, ka ievērojama daļa Latvijas iedzīvotāju svin Ziemassvētkus pēc Jūlija kalendāra. Publiskā diskursā kādreiz dzirdam, ka tie ir krievu svētki, bet tas ir aizvainojums daudziem latviešiem, kuri ir pareizticīgie.

Tas varētu būt viens no būtiskākajiem soļiem, lai nodemonstrētu – jā, mēs respektējam savus līdzcilvēkus kā atšķirīgus, bet reizē piederīgus. Tas, ka jautājums tik ilgi tiek diskutēts, neko labu par Latvijas politisko eliti neliecina. Tas ir tik sens, ka tam būtu laiks pielikt punktu, tādā vai citādā veidā atrisināt. Man nav gatavas receptes, vai tai jābūt atsevišķai visas valsts mērogā svinamai dienai vai katram indivīdam. Ir dažādas pieejas. Tam jābūt balstītam savstarpējās cieņas pilnā komunikācijā, bet par to, ka šis jautājums ir jārisina, nav nekādu šaubu.

Darba devēji uzskata, ka brīvdienai pareizticīgo un vecticībnieku Ziemassvētkos jābūt brīvprātīgai izvēlei, nevis valsts noteiktai svētku dienai. Latvijā populāras ir vairākas reliģiskās konfesijas, tomēr augsto izmaksu dēļ nav iespējams visus šo konfesiju svētkus iekļaut likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām". Katra papildu brīvdiena par 5% mēnesī vai 0,4% gadā palielina kapitāla dīkstāvi, kas nozīmētu Latvijas iekšzemes kopprodukta samazinājumu par  0,4% gadā.

Ievērojot korporatīvi sociāli atbildīgas uzņēmējdarbības principus, mēs aicinām darba devējus individuāli vienoties ar darba ņēmējiem par risinājumiem šādos un līdzīgos svētku gadījumos, vienojoties par abpusēji izdevīgiem nosacījumiem, piemēram, piešķirot kārtējā atvaļinājuma ietvaros izmantojamu dienu, bezalgas atvaļinājumu vai arī ar citiem nosacījumiem.

Viennozīmīgi atbildēt nevaru, bet uzskatu, lai parādītu cieņu, manuprāt, būtu korekti no valsts puses dot iespēju šajā dienā svinēt svētkus. Latvijā ir daudz pareizticīgo un vecticībnieku. Starp pareizticīgajiem ir arī latvieši, līdz ar to svētki nav tīri pēc etniskās piederības. No otras puses, varētu rast kompromisa variantu. Ja valsts parāda, ka cenšas katram cilvēkam izrādīt cieņu, dod iespēju un skaļi pasaka, ka atbalsta šo svētku dienu.



 

Jautājums ir analogs ar otras valsts valodas ieviešanu. Ja neskaita ļoti nelielo latviešu kopienu, tie ir krievu kopienas reliģiskie svētki. Ja ieviešam krievu Ziemassvētkus, uzskatām, ka ir divkopienu valsts. Šis jautājums tiek virzīts politiskajā kontekstā. Reliģiskie svētki, valoda un vēl citi svētki – tie visi ir otras etniskās kopienas atribūti.

Ir Rietumu kopienas un Austrumu kopienas reliģiskie svētki. Mēs piederam Rietumu kultūrai, kas veidojusies reliģiskā kontekstā, attiecīgi svinam Rietumu kristīgos svētkus.

Neredzu iemeslu, kāpēc vēl līdz šim 7.janvāris nav noteikta kā svētku diena vairāk nekā 300 000 ticīgo Latvijā. Tā ir viņu pārliecība, ka Kristus ir dzimis janvārī, tāpat kā tas, ka Kristus ir dzimis 24.decembra vakarā. Abas šīs pārliecības ir cilvēku pieņēmums. Tad kāpēc vienai pārliecībai dod brīvdienas, bet otrai ne?