AMATU KONKURSI
LASĪT VĒLĀK ( 3 )
NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Vineta Vilcāne
LV portāls
10. oktobrī, 2014
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Izglītība

Dziesmu un deju svētki – Baltijas kultūras fenomens

Dziesmu un deju svētku kopienu Latvijā veido apmēram 166 tūkstoši visu paaudžu dažādu māksliniecisko kolektīvu dalībnieki, no tiem trīs ceturtdaļas ir bērni un jaunieši.

FOTO: Ieva Čīka/ LETA

Dziesmu un deju svētku tradīcija ir vienots process, kas norit gadu no gada un kulmināciju sasniedz Vispārējos latviešu Dziesmu un deju svētkos reizi piecos gados. Nākamie Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki notiks 2018.gadā valsts simtgades noskaņās. Dalībniekiem un apmeklētājiem būs iespēja svētkus izbaudīt no sirds, jo nākamā diena pēc noslēguma koncertiem ar likuma normu ir noteikta kā oficiāla brīvdiena. Savukārt nākamvasar Rīgas ielas pieskandinās bērnu un jauniešu dziesmas un deju soļi Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku laikā.

Tradīcijas aizsākumi jau 19.gadsimtā

Dziesmu un deju svētku tradīcijas aizsākumi meklējami jau 19.gadsimtā, kad vairākās Eiropas valstīs tika organizēti daudzbalsīgi tautas kopdziedāšanas svētki, kas izpaudās kā nacionāli noskaņota patriotiska kustība. Tikai Latvijā, Lietuvā un Igaunijā šī tradīcija ir saglabājusies un ieguvusi sev raksturīgas iezīmes, kļūstot par Baltijas kultūras fenomenu. 2003.gadā Dziesmu un deju svētku tradīcija un simbolisms Latvijā, Igaunijā un Lietuvā tika iekļauts UNESCO Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbu sarakstā.

Šobrīd Dziesmu un deju svētku kopienu Latvijā veido apmēram 166 tūkstoši visu paaudžu dažādu māksliniecisko kolektīvu dalībnieki, kas savas zināšanas un prasmes apgūst un izkopj, darbojoties korī, deju kolektīvā, pūtēju orķestrī, vokālajā grupā, amatierteātrī (drāmas pulciņā), tautas mūzikas ansamblī, kokļu mūzikas ansamblī, tautas lietišķās mākslas studijā (pulciņā), folkloras kopā, etnogrāfiskajā ansamblī vai citā ar tradicionālo kultūru saistītā grupā.

Dziesmu un deju svētku tradīcijai ir vairākas funkcijas:

  • Veicina kultūras mantojuma apzināšanu un tradicionālo kultūras vērtību pārmantošanu;
  • Izpaužas kā nozīmīga pilsoniskās un sociālās (visu paaudžu) līdzdalības un izglītošanās visa mūža garumā forma;
  • Veicina sabiedrības saliedētību procesus;
  • Veido un stiprina tautas nacionālo pašapziņu un kalpo kā valstiskās identitātes un nacionālās vienotības simbols;
  • Veicina starpkultūru dialogu un valstu sadarbību Baltijas jūras reģionā un ārpus tā;
  • Iedvesmo un virza laikmetīgās mākslas attīstību.

Tradīcijas saglabāšana un attīstība tiek nodrošināta, sadarbojoties valsts, pašvaldību iestādēm un nevalstiskajam sektoram. Savu ieguldījumu tradīcijas saglabāšanā sniedz arī starptautiskās institūcijas. Latvijas Nacionālā kultūras centra direktora vietniece Signe Pujāte norāda: "Dziesmu un deju svētku tradīcijas pastāvēšana, kā arī svētki ar augstu māksliniecisko izpildījumu un vērtību ir iespējami tikai tad, ja visas institūcijas un organizācijas sadarbojas. Tas ir nepārtraukts kopdarbs."

"Vidējais Dziesmu un deju svētku dalībnieks ir vecumā no 25 līdz 54 gadiem ar augstāko izglītību."

Tomēr visa pamatā tradīcijas uzturētāji ir tautas mākslas kolektīvu dalībnieki. Vietnē kulturaskarte.lv pieejamā informācija liecina, ka Latvijā šobrīd darbojas vairāk nekā 3145 tautas mākslas kolektīvi, kuru darbības veids atbilst Dziesmu un deju svētku likuma 6.panta pirmajā daļā noteiktajam. No visiem šiem kolektīviem nedaudz vairāk nekā puse iesaistās svētku tradīcijas saglabāšanā un attīstībā. Starp tiem ir arī Latvijas mazākumtautību kolektīvi, kuru interesi piedalīties šajā tradīcijā pēc 2013.gada svētkiem salīdzinājumā ar iepriekšējiem svētkiem var uzskatīt kā pieaugošu.

Dziesmu un deju svētku tradīcija tiek uzturēta arī ārvalstīs, kur aktīvi darbojas latviešu kopienas, piemēram, notiek Vispārējie latviešu Dziesmu svētki Amerikā, Austrālijas latviešu kultūras dienas, Pasaules Brīvo latviešu dziesmu dienas u.c. Šiem svētkiem ir liela nozīme arī kopienu saliedēšanā un latviskā gara uzturēšanā.

Pēc aizvadītajā gadā notikušajiem svētkiem tika veikta dalībnieku aptauja, kuras rezultāti rāda šādu "vidējo" dalībnieku: tā ir persona darbspējīgā vecumā (25-54 gadi) ar augstāko izglītību, ikmēneša ienākumiem vidēji 350 eiro uz vienu mājsaimniecībai piederošu cilvēku (ģimenē vidēji 3 līdz 4 cilvēki), kas dzīvo ārpus Rīgas, ikdienas sarunvalodā lieto latviešu valodu, ir tradīciju pārmantojusi un piedalījusies vismaz trīs (līdz piecos) Dziesmu un deju svētkos.

Svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības plāns 2014.–2018.gadam

Lai nodrošinātu Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanu un attīstību turpmākajiem gadiem, Kultūras ministrija ir sagatavojusi un iesniegusi izskatīšanai Ministru kabinetā "Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības plānu 2014.–2018.gadam". Plānā noteikti vairāki uzdevumi, kuri īstenojami turpmāko četru gadu laikā, nodrošinot veiksmīgu svētku norisi. Starp veicamajiem uzdevumiem ir nostiprināt formālās un neformālās izglītības lomu svētku tradīcijas saglabāšanā un ilgtspējas nodrošināšanā, piemēram, veltot lielāku uzmanību atbilstošu pedagogu sagatavošanai, kā arī esošo kultūras un izglītības darbinieku kapacitātes stiprināšanai. Nākamajos četros gados sagaidāmi arī svētku starplaika pasākumi. Uzmanība tiks veltīta ne tikai dalībnieku atlasei un organizatoriskiem jautājumiem, bet arī svētku tradīcijas dokumentēšanai, pētniecībai, informācijas pieejamībai un vērtību izplatīšanai. Piemēram, tiek apsvērta iespēja izveidot patstāvīgu Dziesmu un deju svētku ekspozīciju. Starp veicamajiem uzdevumiem līdz XXVI Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkiem ir arī Dziesmu un deju svētku stadiona izveidošana un Mežaparka Lielās estrādes infrastruktūras uzlabošana. Šis jautājums ir īpaši aktuāls. Daugavas stadionam pēc 2013.gadā aizvadītajiem svētkiem tika konstatēti vairāki būtiski trūkumi. Nākamie svētki notiks valsts simtgades noskaņās, tāpēc tiek prognozēta lielāka sabiedrības interese par svētku koncertiem, tāpēc nepieciešams nodrošināt vairāk skatītāju vietu.

"Tradīcijas uzturētāji ir tautas mākslas kolektīvu dalībnieki."

Svētku saglabāšanas un attīstības plānā nav norādīts, cik liels finansējums nepieciešams iecerēto pasākumu īstenošanai, atzīmējot, ka finansējums tik prasīts kārtējā gada budžeta ietvaros.

Nākamgad Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki

XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki nākamgad Rīgā norisināsies no 6. līdz 12.jūlijam. Svētku galvenās norises vietas, kā ierasts, būs Mežaparka Lielā estrāde, kur notiks noslēguma koncerts, un Daugavas stadions, kurā plānots tautas deju lielkoncerts. Svētku laikā izskanēs pūtēju orķestru un bērnu simfonisko orķestru koncerti, bērnu folkloras kopu programma, tautas mūzikas koncerts, vizuālās un vizuāli plastiskās mākslas izstādes, Mūsdienu deju lielkoncerts u.c. pasākumi.

Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku organizēšana ir Kultūras ministrijas atbildība, turpretī Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku organizēšana ir Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā. Signe Pujāte atzīmē, ka šāda situācija izveidojusies vēsturiski, tradīcijas ilgtspējas nodrošinājumam un vērtības nostiprināšanai sabiedrībā šāda "pienākumu dalīšana" ir nepieciešama. S.Pujāte paskaidro: "Trīs ceturtdaļas no Dziesmu un deju svētku kopienas ir bērni un jaunieši, kuri ir nozīmīgs potenciāls tradīcijas ilgtspējas nodrošinājumam nākotnē. Tas ir ievērojams cilvēku apjoms, kuru mākslinieciskās darbības koordinēšanai, metodiskai vadībai, regulāru pasākumu nodrošināšanai, kolektīvu vadītāju profesionālās meistarības pilnveidei, kā arī Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku, Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku sagatavošanai un sarīkošanai ir nepieciešams stabils un atbilstošs resurss, kas kultūras jomā ir Latvijas Nacionālais kultūras centrs un izglītības jomā – Valsts izglītības satura centrs."

Pēc svētkiem būs brīvdiena

Oktobra sākumā Saeima atbalstīja grozījumus likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām", nosakot – ja Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku noslēguma diena iekrīt sestdienā vai svētdienā, nākamo darbdienu nosaka par brīvdienu.

Latvijas Nacionālajā kultūras centrā norāda: "Šis Saeimas lēmums vēlreiz apliecina, ka Dziesmu un deju svētku tradīcijai ir būtiska loma latviskās identitātes saglabāšanā. Esam patiesi gandarīti par sabiedrības līdzdalību un lielo atbalstu."

"XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki 2015.gadā Rīgā norisināsies no 6. līdz 12.jūlijam."

Katra papildu brīvdiena atstāj iespaidu uz valsts tautsaimniecību, Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) darba tiesību eksperts Andris Alksnis uzsver: "LDDK ir gandarīta par nacionālā sociālā dialoga ietvaros panākto kompromisu noteikt papildu oficiālu brīvdienu tikai pēc Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku noslēguma koncerta reizi piecos gados." Kā būtisku priekšnosacījumu šāda lēmuma akceptēšanai LDDK akcentē to, ka papildu brīvdienu darba devējiem būs iespējams savlaicīgi plānot, nevis kā tas bija iepriekšējos Dziesmu un deju svētkos, kad iecere piešķirt papildu brīvdienu nākamajā dienā pēc svētku noslēguma koncerta parādījās ļoti īsu laiku pirms šī nozīmīgā notikuma.

LDDK eksperts atzīmē: "Sakarā ar grūtību identificēt, cik strādājošie tomēr tiks nodarbināti Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku dienā un nākamajā dienā, nevar precīzi pateikt, kādus papildu izdevumus tas var rādīt darba devējam. Tomēr, pēc mūsu aprēķiniem, vienas papildu brīvdienas izmaksas valstij veido 0,4% no iekšzemes kopprodukta. Darba devējiem izmaksas izpaudīsies darba samaksas izmaksāšanā dubultā apmērā visiem darbiniekiem, kuri svētku dienā strādā, atvaļinājuma pagarināšanā darbiniekiem, kuri svētku laikā ir atvaļinājumā, apmaksājot virsstundas tiem darbiniekiem, kuri aizvietos svētku dalībniekus, vai arī ražošanas iekārtu dīkstāvē, kas mēneša ietvaros samazina ražošanas apjomus."

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU