Likumprojektu pakete (turpmāk tekstā – PAL) tika izstrādāta tāpēc, ka Latvijā viendzimuma partneri, nodzīvojot kopā kaut visu mūžu, likuma priekšā viens otram ir sveši cilvēki. Cerams, ka diskusija par PAL aizsāks plašāku diskusiju par Latvijas ģimenes tiesību atbilstību sociālajai realitātei un šīs diskusijas rezultātā ģimenes tiesību regulējums tiks modernizēts atbilstoši mūsdienu vajadzībām. Šajā rakstā izklāstīsim, mūsuprāt, būtiskākās nepieciešamās izmaiņas, kuru ieviešana nodrošinātu daudz plašāka ģimeņu loka aizsardzību, nekā tas ir patlaban, kā arī nodrošinātu lielāku ģimeņu stabilitāti un taisnīgumu to savstarpējās attiecībās.
Cilvēki veido ģimenes, kas neizriet no laulības
Latvijā vienīgā divu cilvēku kopdzīves forma, kas ir tiesiski aizsargāta, ir laulība, un tā ir pieejama tikai pretēja dzimuma cilvēkiem. Vai šāds regulējums atbilst sociālajai realitātei? Vai tiešām tas iekļauj un aizsargā visas ģimenes? Jāņem vērā, ka ģimeni neveido tikai laulāti pāri.
Saskaņā ar statistikas datiem vairāk nekā puse laulību Latvijā tiek šķirtas, bet gandrīz puse jaundzimušo dzimst nelaulātiem vecākiem. Pastāv arī viena dzimuma pāru veidotas ģimenes, par kuru skaita noteikšanu valstij nav bijusi interese, neskatoties uz to, ka to ir bijusi iespēja darīt, piemēram, šogad notikušās tautas skaitīšanas ietvaros, līdzīgi, kā tas tika darīts citās ES valstīs. Tātad kopumā ievērojams skaits cilvēku veido ģimenes, kuras neizriet no laulības.
Ņemot vērā šo faktu, ir skaidrs, ka Latvijā ir ļoti nepieciešams regulējums, kas nodrošinātu šo daudzveidīgo ģimeņu tiesisko aizsardzību.
"Pēc Eiropas Cilvēktiesību tiesas prakses, ja kādas tiesības tiek piešķirtas nelaulātiem, faktiskā kopdzīvē esošiem pretēju dzimumu pāriem, tās ir jāattiecina arī uz faktiskā kopdzīvē esošiem viendzimuma pāriem."
"Mozaīka" aktīvi iestājas par to, ka būtu nepieciešams ieviest gan ilgstošas un noturīgas pāru kopdzīves regulējumu (kam vajadzētu attiekties uz pretēju dzimumu pāriem, kuri nav noslēguši laulību, un viena dzimuma pāriem, kuri nav reģistrējuši partnerattiecības, t.i., šie pāri iegūtu noteiktu tiesisku aizsardzību, neveicot nekāda veida juridiska rakstura darbības), gan PAL, kas ļautu viendzimuma pāriem noslēgt partnerattiecības dzimtsarakstu nodaļā vai pie notāra. Abu regulējumu ieviešanas nepieciešamība minēta "Mozaīkas" 2010.-2012. gada stratēģijā. Nereģistrētas kopdzīves regulējums sniegtu mazāku aizsardzību nekā laulība vai PAL, tādējādi neļaujot laulības institūtam vai PAL zaudēt savu nozīmi.
2007. gadā Tieslietu ministrija savā vidēja termiņa stratēģijā iekļāva nereģistrētās kopdzīves regulējuma izstrādi, kas attiektos vienīgi uz pretēju dzimumu pāriem, un "Mozaīka" pauda viedokli, ka šim regulējumam vajadzētu būt dzimumneitrālam, lai tas nediskriminētu nevienu kopdzīvē esošu pāri. Saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk tekstā – ECT) praksi, ja kādas tiesības tiek piešķirtas nelaulātiem, faktiskā kopdzīvē esošiem pretēju dzimumu pāriem, tās ir jāattiecina arī uz faktiskā kopdzīvē esošiem viendzimuma pāriem. Tieši šī iemesla dēļ Tieslietu ministrija neturpināja darbu pie kopdzīves likuma projekta, un faktiskās kopdzīves regulējums Latvijā joprojām nav pieņemts. Cerams, ka tā izstrāde jau tuvākajā laikā atgriezīsies Tieslietu ministrijas darba kārtībā.
Neesošie juridiskie argumenti pret viendzimuma pāru reģistrēto partnerattiecību regulējumu
Pāris dienas pēc tam, kad informācija par PAL tika atspoguļota plašsaziņas līdzekļos, savu viedokli par to, ka "sabiedrībai ir jādiskutē par viendzimuma pāru partnerattiecību ieviešanu un valstij ir jāpalīdz šiem cilvēkiem", pauda Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers. Taču jau nākamajā dienā pēc Saeimas deputāta Aināra Šlesera ultimāta saņemšanas V. Zatlers pauda pilnīgi pretējus uzskatus. Pēc prezidenta izteikumiem savu viedokli par PAL pauda arī Latvijas Juristu biedrība (turpmāk tekstā – LJB), kura daļēji atkārtoja prezidenta apgalvojumus. Diemžēl ne prezidenta viedoklis, ne LJB vēstule, kurā tika kritizēts PAL un kurai tika vākti paraksti, lai vēstuli kopā ar šiem parakstiem iesniegtu valsts augstākajām amatpersonām, nesatur nekādus juridiskus argumentus, kas varētu būt par pamatu viendzimuma partnerattiecību regulējuma neieviešanai. Zemāk tiks atspēkoti V. Zatlera un LJB apgalvojumi.
Gan V. Zatlers, gan LJB norādīja, ka PAL esot diskriminējošs pret heteroseksuāliem pāriem. Šāds apgalvojums ir absurds, jo PAL regulējumā nav ietvertas nekādas tiesības vai pienākumi, kas jau Civillikumā nebūtu paredzēti laulātiem pāriem. Tieši tāpēc, ka viendzimuma pāriem ir liegts laulības institūts, "Mozaīka" ierosina ieviest Latvijā viendzimuma pāru partnerattiecības. Diskriminēti šobrīd tiek tieši homoseksuāli cilvēki, kuriem nav iespējas Latvijā juridiski nostiprināt savas attiecības, nevis heteroseksuāli cilvēki, kas jebkurā brīdī var noslēgt laulību.
Ir valstis Eiropā, kurās gan heteroseksuāliem pāriem, gan arī homoseksuāliem pāriem ir pieejams gan laulības institūts, gan arī partnerattiecību institūts. Tomēr jāpiebilst, ka šajās valstīs no laulības izriet plašāks tiesību loks nekā Latvijā. "Mozaīka" tāpēc neredz iemeslu, kāpēc heteroseksuāli pāri vēlētos izmantot PAL, nevis laulību, tomēr tai nav principiālu iebildumu pret to, ka arī PAL tiktu attiecināts gan uz homoseksuāliem, gan heteroseksuāliem pāriem.
Savukārt nereģistrētas kopdzīves regulējumam, ja tas tiks ieviests, bez šaubām būtu jāattiecas uz visiem pāriem vienādi, neatkarīgi no tā, vai tas ir pretēju dzimumu vai viendzimuma pāris, kā to ir atzinusi ECT.
Gan V. Zatlers, gan LJB izteica viedokli, ka PAL pielīdzinātu viendzimuma pāru attiecības laulībai, taču "Mozaīkas" piedāvājumā nav nekādu "slēptu mēģinājumu apiet Satversmē aizsargātās pamatvērtības" un vājināt laulības institūta nozīmi. Gluži pretēji, "Mozaīka" ir ņēmusi vērā Satversmē esošo ierobežojumu un izstrādājusi likuma projektu, kas nepiešķirtu viendzimuma pāriem vienlīdzīgas tiesības ar laulātajiem pretēju dzimumu pāriem, tomēr nodrošinātu viendzimuma pāriem iespēju nostiprināt savas attiecības valsts un sabiedrības acīs. PAL projektā ir izdarītas atsauces uz Civillikuma pantiem, kas regulē mantiskās attiecības. Šāds risinājums ir loģisks, jo viendzimuma pāru mantiskajām attiecībām vajadzētu būt pielīdzināmām laulībā esošu pāru mantiskajām attiecībām. Nav saprotams, kā viendzimuma pāriem piešķirtā iespēja reģistrēt savas attiecības varētu vājināt laulības institūta nozīmi, jo pretēja dzimuma pāru tiesības uz laulību tā nekādā veidā neietekmē.
"Latvijā vienīgā divu cilvēku kopdzīves forma, kas ir tiesiski aizsargāta, ir laulība, un tā ir pieejama tikai pretēja dzimuma cilvēkiem."
Satversmes 110. pantā minētā laulības aizsardzība nevar būt par šķērsli PAL ieviešanai, kurā noteiktais tiesību loks ir ierobežojošāks nekā izriet no laulības (būtiskākā PAL atšķirība no laulības institūta ir tā, ka PAL neparedz tiesības ne uz bērnu aizbildnību, ne adopciju). Viendzimuma pāru reģistrēto partnerattiecību institūts pastāv arī tādās Eiropas valstīs (piemēram, Vācijā un Ungārijā), kuru konstitūcijās ir noteikts, ka laulība ir savienība starp vīrieti un sievieti. Tas, ka laulība ir tikai savienība starp vīrieti un sievieti, nav noteikts tieši Vācijas Pamatlikuma tekstā, bet to skaidri ir noteikusi Vācijas Konstitucionālā tiesa. Šī tiesa 2002. gadā arī nosprieda, ka Reģistrēto partnerattiecību likums, kurš attiecas uz viendzimuma pāriem un stājās spēkā 2001. gadā, nav pretrunā ar Pamatlikumā noteikto laulības un ģimenes aizsardzību un ka laulības aizsardzība Pamatlikumā netraucē likumdevējam paredzēt viendzimuma pāriem tādas tiesības un pienākumus, kas ir tādi paši, kā izriet no laulības vai tiem līdzinās. PAL ir izstrādāts, par piemēru ņemot tieši Vācijas reģistrēto partnerattiecību modeli.
LJB norādīja, ka PAL pieņemšana veiktu "ģimenes degradēšanu" un "ģimenes institūta iznīcināšanu daudz plašākā aspektā", jo PAL risināšot ne tikai viendzimuma pāru mantiskos jautājumus. Tiesa, PAL pašreizējā redakcijā paredz iespēju arī vienam partnerim pieņemt lēmumu par otra partnera ārstniecības metodēm, ja tas ir smagi saslimis, neliecināt pret otru partneri tiesā, pieņemt otra partnera uzvārdu, kā arī aizliedz vienam partnerim atrasties iepirkumu komisijā, bet otram – iesniegt konkursa piedāvājumu u.tml. Nav saprotams, kā tieši iespēja viendzimuma pāriem īstenot šādas tiesības un pienākumus ietekmē tās personas, kuras pašas neslēdz partnerattiecības? Kā gan tiesību piešķiršana vienai sabiedrības daļai varētu kaut kādā veidā iespaidot vai atņemt tiesības citai sabiedrības daļai, kurai jau ir tālejošākas tiesības un kuru nekādā veidā neskar šīs juridiskās izmaiņas? Dzirdot izskanam šādas bažas, jājautā, cik tad pārliecināti par savu ģimeņu noturību ir tie cilvēki, kuri uzskata, ka tiesību piešķiršana viendzimuma pāriem automātiski iznīcinās pretēja dzimuma pāru veidotās ģimenes?
"Nevienā valstī, kurā līdz šim ir ieviesta viendzimuma pāru tiesiskā aizsardzība, šī iemesla dēļ nav mazinājies pretēju dzimumu pāru laulību vai valstī dzimušo bērnu skaits."
Jānorāda, ka LJB komentārs, ka "tas ir tikai laika jautājums, kad viņi ķersies klāt pie bērnu adopcijas, par ko ar "Mozaīku" saistītās personas jau sen deklarē" ir gan bezjēdzīgs, gan apmelojošs. "Mozaīka" neko tamlīdzīgu nav deklarējusi, bet – kas ir vissvarīgāk – LJB noklusē faktu, ka Latvijā jebkurš indivīds, izpildot Civillikumā noteiktos kritērijus, ir tiesīgs adoptēt bērnus. Cilvēku seksuālā orientācija nav to kritēriju vidū, kuri jāizvērtē, pieņemot lēmumu par adopciju. Ja šāds kritērijs tiktu noteikts, tas būtu pretrunā ar aktuālo ECT praksi.
2008. gadā ECT pieņēma spriedumu lietā E.B. pret Franciju (E.B. v. France), kurā noteica, ka adoptētāja seksuālā orientācija nedrīkst būt par pamatu adopcijas tiesību liegšanai. Homoseksuāli cilvēki arī Latvijā ir adoptējuši bērnus. Bez tam tas ir mīts, ka homoseksuāliem cilvēkiem nav vai nevar būt savu bērnu. Diemžēl šobrīd Latvijas viendzimuma ģimenēs augošie bērni ir neaizsargāti, jo viņu vecākiem nav iespējas sakārtot pat savstarpējās mantiskās attiecības. Pētījumi apliecina, ka vecāku seksuālajai orientācijai nav ietekmes uz bērna seksuālo orientāciju vai bērna labsajūtu, intelektu utt. Piemēram, Lesbian & Gay Parenting (http://www.apa.org/pi/lgbt/resources/parenting-full.pdf), Parenting and Child Development in Adoptive Families: Does Parental Sexual Orientation Matter? (http://people.virginia.edu/~cjp/articles/ffp10b.pdf).
Eiropā strauji pieaug to valstu skaits, kurās pastāv viendzimuma pāru tiesiskais regulējums (t.i., viendzimuma pāriem ir tiesības laulāties un/vai reģistrēt partnerattiecības, un/vai tiek aizsargāti kopā dzīvojoši pāri). Eiropas Savienībā Latvija ir viena no mazākumā esošām valstīm, kurās viendzimuma pāri nekādā veidā netiek tiesiski atzīti. Jāpiebilst, ka Eiropas Savienības valstu vidū Latvija vispār atrodas vienā no pēdējām vietām attiecībā uz geju, lesbiešu, biseksuāļu un transpersonu tiesisko aizsardzību (skat. http://ilga-europe.org/home/publications/reports_and_other_materials/rainbow_map_and_index_2011; lapas apakšā iespējams lejuplādēt Rainbow Europe Index 2011).
Ģimene – tās nav tikai laulības
Vēlamies uzsvērt, ka ģimenes jēdziens neattiecas tikai uz tām ģimenēm, kas veidotas uz laulības pamata. Saskaņā ar ECT praksi un Latvijas Republikas Satversmes tiesas praksi, interpretējot jēdzienu "ģimenes dzīve", prioritāra ir sociālā un bioloģiskā realitāte. 2010. gada 24. jūnijā ECT pieņēma spriedumu lietā Šalks un Kopfs pret Austriju (Schalk and Kopf v. Austria), kurā atteicās no iepriekšējās prakses (kurā noteica, ka viendzimuma pāri bauda privāto dzīvi Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8. panta kontekstā) un noteica, ka homoseksuāli pāri veido ģimenes dzīvi 8. panta izpratnē.
"Mozaīka" pilnībā piekrīt V. Zatlera sacītajam, ka "ģimene ir viena no svarīgākajām vērtībām un tās stiprināšana ir būtisks nācijas attīstības priekšnosacījums". Tieši tāpēc mēs uzskatām par tik svarīgu uzdevumu nodrošināt, ka Latvijā tiktu garantēta tiesiskā aizsardzība arī viendzimuma ģimenēm. Kā jau V. Zatlers pats norādīja 18. maijā, tad fakts, ka šīs ģimenes eksistē, ir nenoliedzams, un nelīdz izlikties, ka mūsu sabiedrībā tādu nav.
Atzīstot viendzimuma ģimenes, nekāds kaitējums netiktu nodarīts pretēju dzimumu pāru veidotām ģimenēm un viņu tiesību loks nekādā veidā netiktu ierobežots. Tāpēc noraidām katru mēģinājumu pretstatīt "Mozaīkas" ierosināto likumprojektu vai jebkuras citas aktivitātes ģimenes vērtībām.
Nevienā valstī, kurā līdz šim ir ieviesta viendzimuma pāru tiesiskā aizsardzība, šī iemesla dēļ nav mazinājies pretēju dzimumu pāru laulību vai valstī dzimušo bērnu skaits. Toties šīs valstis visas ierindojas pirmajās vietās dažādos pasaules labklājības un cilvēku laimes indeksos. Jo vairāk valsts iedzīvotāju var justies brīvi, vajadzīgi, pasargāti un tiesīgi veidot dzīvi pēc saviem ieskatiem, jo stiprāka un veiksmīgāka ir arī valsts.
