Labklājības ministrija skaidro, ka apdrošināšanas stāžs, kas uzkrāts līdz 1990. gada 31. decembrim, tiek aprēķināts atbilstoši likuma “Par valsts pensijām” pārejas noteikumu 1. punktam un Ministru kabineta 2002. gada 23. aprīļa noteikumiem Nr. 165 “Apdrošināšanas periodu pierādīšanas, aprēķināšanas un uzskaites kārtība”. 

Darba periodi iestādēs, organizācijās un uzņēmumos līdz 1990. gada 31. decembrim pielīdzināmi apdrošināšanas stāžam, ja tie ir pierādīti ar dokumentiem (darba grāmatiņu, darba līgumu un dokumentiem par tā izpildi, kuros ir norāde par attiecīgā darba perioda pabeigšanu, arhīva izziņu, darba devēja izziņu, tiesas spriedumu), ievērojot darba tiesisko attiecību nodibināšanas brīdī spēkā esošajos normatīvajos aktos noteikto darba attiecību nodibināšanas minimālo vecumu. 

Normatīvais akts, kas regulēja darba tiesiskās attiecības ar darba devēju laikā no 1972. gada 1. oktobra līdz 1990. gada 31. decembrim, bija Latvijas PSR darba likumu kodekss, kas noteica, ka nav atļauts pieņemt darbā personas, kas jaunākas par 16 gadiem. Izņēmuma gadījumos, saskaņojot ar arodbiedrības fabrikas, rūpnīcas vai vietējo komiteju, varēja pieņemt darbā personas, kas sasniegušas 15 gadu vecumu. Līdz ar to minētajā laika periodā apdrošināšanas periods var veidoties no 15 gadu vecuma sasniegšanas. 

Jāatzīmē, ka apdrošināšanas periodu kolhozā regulējums atšķiras, ņemot vērā to, vai persona, kas bijusi nodarbināta kolhozā, bijusi kolhoza biedrs vai strādājusi kolhozā, nebūdama tā biedrs, vai arī bijusi nodarbināta uz darba līguma pamata.  

Darbs kolhozā ar noteiktiem nosacījumiem var veidot apdrošināšanas periodu arī no agrāka vecuma. 

Personām, kuras nav bijušas kolhoza biedri vai par tādiem nevarēja būt, jo nebija sasniegušas 16 gadu vecumu, apdrošināšanas periodu veido faktiski nostrādātais laiks: 

• mēneši, kuros reģistrētas izstrādes dienas vai saņemts atalgojums;
• nostrādāto dienu skaits gadā. 

Ja dokumentā ir uzrādīts tikai nostrādāto dienu vai darbā ierašanās dienu skaits gadā un nav norādīti mēneši, tad apdrošināšanas perioda ilgumu gadā veido šo dienu skaits.  

Personām, kuras no skolas brīvajā laikā ir strādājušas kolhozā, ja to apliecina iesniegtie dokumenti (piemēram, kolhoznieka darba grāmatiņa, arhīvu izziņas u. c. dokumenti), apdrošināšanas periodu nosaka tāpat kā personām, kuras strādāja kolhozā, nebūdamas kolhoza biedri.  

Personām, kuras kolhozā ir strādājušas uz darba līguma pamata, apdrošināšanas periodu nosaka tāpat kā personām, kuras strādājušas uzņēmumos, iestādēs un organizācijās. 

Runājot par Satversmes tiesas 2007. gada 9. oktobra spriedumu lietā Nr. 2007-04-03, jānorāda, ka, konstatējot normas neatbilstību Satversmes 64. pantam, apstrīdētā norma atzīstama par prettiesisku un spēkā neesošu no tās pieņemšanas brīža. Ministru kabineta 2002. gada 23. aprīļa noteikumu Nr. 165 “Apdrošināšanas periodu pierādīšanas, aprēķināšanas un uzskaites kārtība” 2. punkts ir grozīts pēc Satversmes tiesas 2007. gada 9. oktobra sprieduma lietā Nr. 2007-04-03 stāšanās spēkā un šobrīd ir spēkā šādā redakcijā: “Darbu un tam pielīdzinātos periodus līdz 1991. gada 1. janvārim neatkarīgi no sociālās apdrošināšanas iemaksu veikšanas pielīdzina apdrošināšanas periodiem, kas balstīti uz sociālās apdrošināšanas iemaksām un veido apdrošināšanas stāžu (izņemot šo noteikumu 35. punktā norādīto gadījumu), lai noteiktu tiesības uz valsts pensiju, kuras radušās pēc šo noteikumu spēkā stāšanās.” Tomēr tas neatceļ normatīvā akta, kas regulēja darba tiesiskās attiecības ar darba devēju laikā no 1972. gada 1. oktobra līdz 1990. gada 31. decembrim, t. i., Latvijas PSR darba likumu kodeksa noteikumus: “180. pants. Vecums, ar kādu atļauts pieņemt darbā: nav atļauts pieņemt darbā personas, kas jaunākas par sešpadsmit gadiem. Izņēmuma gadījumos, saskaņojot ar arodbiedrības fabrikas, rūpnīcas vai vietējo komiteju, var pieņemt darbā personas, kas sasniegušas piecpadsmit gadu vecumu.”