AMATU KONKURSI
LASĪT VĒLĀK ( 3 )
VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
04. februārī, 2010
Lasīšanai: 19 minūtes
RUBRIKA: Intervija
TĒMA: Lauku attīstība
10
10

Gribam būt saimnieki savā mājā

LV portālam: LIDIJA SILIŅA, Baltinavas novada domes priekšsēdētāja

Baltinavas novada priekšsēdētāja Lidija Siliņa: „Ja pastāvēs līdzšinējā valsts politika, ar novada attīstību būs bēdīgi, bet nodrošināt minimālās vajadzības varēsim.”

FOTO: no Lidijas Siliņas personīgā arhīva

Iedzīvotāju skaita ziņā vismazākā Latvijas novada iedzīvotāji joprojām ir pārliecināti, ka izdarījuši pareizo izvēli, izveidojot paši savu novadu. Baltinavieši joprojām ir apņēmības pilni pierādīt, ka arī mazs novads var ne tikai pastāvēt, bet arī veiksmīgi attīstīties. Par to, kā tas izdodas, saruna ar Baltinavas novada domes priekšsēdētāju LIDIJU SILIŅU.

Iedzīvotāju skaita ziņā esat mazākais novads Latvijā. Kāds bija jūsu ceļš uz sava novada izveidi?

Pašvaldību apvienošanās sākuma laiks sakrita ar pagasta teritoriālās attīstības plāna izstrādi. Tika veikta Baltinavas iedzīvotāju aptauja, kurā ietilpa arī jautājums par novadu veidošanu un pagastu apvienošanos. Iedzīvotājiem piedāvājām vairākus novada veidošanas variantus – kopā ar Balviem vai Viļaku, vai Kārsavu, vai blakus esošajiem Briežuciema, Šķilbēnu un Lazdulejas pagastiem. Pārliecinošs baltinaviešu vairākums bija par to, lai saglabātos vēsturiskais Baltinavas novads.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) sākotnēji neatbalstīja mūsu apvienošanos ar Briežuciema pagastu, tādēļ vērsāmies Satversmes tiesā ar lūgumu veidot savu novadu. Šis process ilga vairāk par gadu, un Satversmes tiesas lēmumu tā arī nesagaidījām. RAPLM atbalstīja mūsu vēlmi bez tiesas lēmuma. Taču ieilgušās teritoriālās reformas dēļ kaimiņpagasti tobrīd pārdomāja un labprātīgi pievienojās Balvu un Viļakas novadiem. To lielā mērā noteica arī valdības solītie 200 000 latu par apvienošanos un neticība, ka Baltinavai būs savs novads. Savukārt mums, deputātiem, nekas cits neatlika kā īstenot iedzīvotāju vairākuma vēlmi un cīnīties par sava novada izveidošanu. Tas arī izdevās!     

Kāds tagad ir Baltinavas novads?

Novada platība ir 18466,7 ha, Baltinavas centrs atrodas 36 km no Balviem, 28 km no Viļakas un 26 km no Kārsavas. Novadā ir 1460 iedzīvotāju, bezdarbnieku skaits pagājušā gada 30. decembrī bija 219 jeb 25,8% no darbspējas vecuma iedzīvotājiem.

Pašvaldībā ir spēcīga vidusskola, Kristīgā speciālā internātpamatskola, mūzikas un mākslas skola, kuru apmeklē arī blakus esošo pagastu bērni, pirmsskolas izglītības iestāde, kultūras nams, muzejs, bibliotēka, doktorāts, feldšeru-vecmāšu punkts. Iedzīvotājiem ir iespēja saņemt visus likumā „Par pašvaldībām” noteiktos pakalpojumus. Centrā atrodas arī pasts, tikai ļoti žēl, ka šo telpu īpašnieks – „Lattelecom” – nerūpējas par ēkas uzturēšanu. To nedara arī „Latvijas Pasta” vadība, bet pašvaldībai patlaban nav iespēju pastam ierādīt citas telpas.

"Krīzes dēļ visvairāk cieta kultūra. Ansambļu vadītāji strādāja bez atalgojuma, pasākumos vairs neaicinājām viesmāksliniekus, tā vietā iztikām ar pašmāju muzikantiem."

Līdz gada beigām ceram pabeigt Baltinavas kultūras un interešu centra ēkas rekonstrukciju. Tad, iespējams, varēs domāt arī par pasta pārvietošanu citur. Pašvaldības telpās strādā arī Valsts nodarbinātības aģentūras darbinieks un SIA „Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs” lauku attīstības speciālists.

Vidusskolā ir dienesta viesnīca, skolēnus pārvadājam ar autobusu. Visiem skolēniem esam nodrošinājuši brīvpusdienas un ceram to darīt arī turpmāk. Vēl Baltinavā var saņemt šuvēja un friziera pakalpojumus. Iedzīvotājus apkalpo piecas tirdzniecības iestādes, ir aptieka un notiek izbraukuma tirdzniecība. Bez minētajām iestādēm darbavietas novadā nodrošina zemnieku saimniecības „Amatnieki”, „Riekstiņi”, „Tīrumi”, „Mītkes”, „Malnava” un SIA „Paipalas”.

Neizveidojot novadu labprātīgi, nevarējāt saņemt naudu – 200 000 latu. Vai tik liela naudas summa neradīja motivāciju apvienoties?

200 000 latu ir liela summa, ko zaudējām, taču mēs domājam par novada tālāko attīstību. Šī summa nav pat 50% no Vides ministrijā iesniegtā projekta „Par ūdenssaimniecības attīstību Baltinavas ciemā”, kura kopējās izmaksas ir 511 602,29 lati.

Ko Baltinava būtu darījusi, ja šādu summu būtu saņēmusi?

Noteikti ieguldītu minētajā ūdenssaimniecības projektā. Šo darbu jau esam iesākuši, un tagad pašvaldībai nepieciešams formēt aizņēmumu. Tas ir pats lielākais un svarīgākais projekts, kas jāīsteno, jo ūdenssaimniecība novadā ir ļoti novecojusi.

Kādas ir Baltinavas novada attīstības vīzijas?

Mums ir daudz aizsāktu projektu, kurus realizējot varētu runāt par infrastruktūras attīstību novadā. Tā ir ūdenssaimniecības sakārtošana un interešu un kultūras centra ēkas atjaunošana, kas šogad jāpabeidz. Viss nepieciešamais jau izdarīts – veikts iepirkums, drīzumā slēgsim līgumu ar izpildītāju un jau rudenī atjaunotajā ēkā ceram izmitināt arī mūzikas un mākslas skolu.

Liels projekts, kas jau apstiprināts, ir mācību materiālās bāzes papildināšana un jumta nomaiņa Baltinavas Kristīgajā speciālajā internātpamatskolā. Vēl paredzēts četru kabinetu remonts vidusskolā un parka estrādes rekonstrukcija, kā arī sniegsim projektu pašvaldības ēkas energoefektivitātes uzlabošanai. Pamatoti varam lepoties ar asfaltētajām ielām Baltinavas centrā un gada nogalē ekspluatācijā nodoto 4,6 km rekonstruēto ceļa posmu Kaši–Surikova-Baltinava.

Nosauciet trīs darbus, ko noteikti būtu jāveic, bet ko ierobežotā finansējuma vai kāda cita iemesla dēļ nevarat izdarīt!

Vispirms būtu jāglābj sociālā māja vai jāatjauno kāda no dzīvojamām mājām, jo mums ir pieprasījums pēc dzīvojamā fonda. Tas ir nākotnes jautājums, tādēļ ceram piesaistīt uzņēmējus un šo lietu sakārtot. Vēl gribētu atjaunot estrādi, sakārtot parka teritoriju un nobruģēt celiņus.

Mans sapnis ir padarīt skaistāku un skatāmāku Baltinavas centru. Lai šo ideju realizētu, jau pasūtīti koka puķu statīvi un tiek domāts par apkārtnes labiekārtošanu. Labprāt atrastu sponsoru, kurš novada centrā uzstādītu videonovērošanas kameras, lai varam atļauties vismaz kādu skaistumu. Līdz šim puķes ar visiem podiem nozuda jau pirmajā naktī pēc to uzlikšanas.

Kopš novada izveides pagājis pusgads. Vai palikt vieniem novadā bija pareizais lēmums?

Cilvēki nejūt, ka dzīve novadā būtu kļuvusi sliktāka par dzīvi pagastā. Par turpmāko attīstību domājot, uzskatu tā: labāk būtu, ja novads paliktu rajona robežās un netiktu dalīts vispār. Taču tā nenotika, un bijušais Balvu rajons sadalījās četros novados.

Vēl nenožēloju, ka esam atdalījušies, jo mums nav ne parādu, ne lielu problēmu. Kā ar novada attīstību un lielu projektu virzību būs nākotnē – tas ir cits jautājums. Ar to naudu, kas mums paredzēta no valsts un pienākas uz katru iedzīvotāju, mēs dzīvot varam. Līdz šim cilvēkus nodrošinājām ar visiem pabalstiem, kas savulaik bija Baltinavas pagastā. Šogad paredzētas nelielas izmaiņas sakarā ar garantētā iztikas minimuma un dzīvokļa pabalstiem, nedaudz mainīsim pabalstu samaksas sistēmu, bet sociālo budžetu pat būtiski palielināsim. Centīsimies visiem bērniem nodrošināt bezmaksas ēdināšanu, kaut gan tā vairs nav obligāta prasība. Mūsu vēlme ir netaupīt uz cilvēku vajadzībām.

Kas ir mainījies, kopš Baltinavas pagasts kļuva par Baltinavas novadu?

Mainījies deputātu skaits novadā: iepriekšējo septiņu vietā tagad strādā trīspadsmit deputātu. Tas, protams, ietekmē budžetu, bet reizē par katru jautājumu, kas skar novadu, mums ir vairāk viedokļu. Neapšaubāmi – strādāt ar tik lielu deputātu skaitu ir nesalīdzināmi grūtāk: ir jārod vairāk kompromisu, ir lielāka atbildība un darba slodze administrācijā. Diemžēl cilvēki no malas to neredz un nejūt. Domā – kā strādājuši, tā strādā.

Sākot darbu jaunajā novada domē, deputāti atteicās no atalgojuma. Jūs tas nepārsteidza?

Nē. Lielākajai daļai deputātu šis bija pirmais sasaukums. Viņi godīgi pateica, ka tik labi jaunā darba specifiku nepārzina, tādēļ korekti no samaksas par darbu atteicās. Arī iepriekšējā sasaukumā neviens nepieprasīja lielāku atalgojumu, strādāja par to pašu mazumiņu, kas bija.

Lai cik dīvaini tas nešķistu, deputātu atsacīšanos no atalgojuma visvairāk pozitīvi novērtējuši citu novadu iedzīvotāji. Savējie šo faktu pieņem kā pašsaprotamu.

Sava novada avīzē esat teikusi, ka jums ar „priekšniekošanu” iet grūti...

„Priekšniekošana” patiešām nav viegls darbs. Pašvaldībā strādāju kopš 1985. gada, kad darbu sāku kā izpildkomitejas priekšsēdētāja ciema padomē. Tas bija pavisam cits un ļoti smags laiks, kad bija izpildkomitejas un strādāja 30 deputāti. Toreiz uz katru sēdi bija jānāk ar ziņojumiem un jāparūpējas, lai ierastos visi deputāti bez izņēmuma. Pēc bērna piedzimšanas 1995. gadā darbā atgriezos jau kā zemes ierīkotāja. Kopš tā laika strādāju pagastā – 25 gadus esmu bijusi deputāte un priekšsēdētāja vietniece.

"Mūsu novadā ir daudz cilvēku, kuri oficiāli nestrādā, bet kārto vīzas un brauc uz Krieviju. Iespēju robežās viņi šo to patirgo – cukuru, cigaretes, degvielu, arī šņabi –, un es to neuzskatu par noziegumu. "

Nenoliegšu, kā novada domes priekšsēdētājai ir grūti pateikt kolēģiem, ar kuriem esmu strādājusi plecu pie pleca, kādu skarbāku vārdu. Neesmu no stingrajiem priekšniekiem – gribu, lai visos neskaidrajos jautājumos rastu kompromisu kopīgi. Priekšnieka darbs patiešām nav viegls – par visu jāatbild, jāpārzina arī svešākas sfēras, bet es pamazām mācos. Viena no galvenajām prioritātēm, ko izvirzīju, stājoties amatā, bija – ja veidojam savu novadu, mums vajag spēcīgu un zinošu komandu. Tāda mums tagad arī ir.

No kā Baltinavai bijis jāatsakās un no kā atteiksieties ekonomiskās krīzes vārdā?

Krīzes vārdā visvairāk cieta kultūra, jo atteicāmies no kultūras pasākumiem, kas prasa līdzekļus. Ansambļu vadītāji strādāja bez atalgojuma, pasākumos vairs neaicinājām viesmāksliniekus, iztikām ar pašmāju muzikantiem. Tagad mēģinām to kompensēt un darīt visu, lai kultūru novadā atjaunotu. Ar pārliecību varu teikt – kultūra mums būs!

Līdzekļu trūkuma dēļ vēl būs jāatsakās no daudzām iecerēm – no tik ļoti vajadzīgā novada domes ēkas remonta, jaunu datoru iegādes (daļa darbinieku joprojām strādā ar 1995. gadā ražotiem). Braucam ar vecu mašīnu, un arī autobuss skolēnu pārvadāšanai ir zem katras kritikas.

Kā pagasts izjūt Krievijas robežas tuvumu?

Nedaudz izjūt. Nesen piedalījāmies aptaujā par to, vai vēlamies vienkāršoto robežšķērsošanu. Protams, vēlamies! Pitalova baltinaviešiem ir tuvāk nekā Balvi. Mūsu novadā ir daudz cilvēku, kuri oficiāli nestrādā, bet kārto vīzas un brauc uz Krieviju. Iespēju robežās viņi šo to patirgo – cukuru, cigaretes, degvielu, arī šņabi –, un es to neuzskatu par noziegumu.

Cilvēki brauc un Krievijā iepērkas arī savām vajadzībām, piemēram, degvielu traktoram, jo Krievijā tas ir lētāks. Taču kārtīgu biznesu ar braukšanu uz kaimiņvalsti un tirgošanos šeit vairs nodrošināt nevar, jo robežkontrole un prasības par atļauto ievesto preču daudzumu ir krietni stingrākas. Ja šīs lietas sakārtotu oficiāli, uz Krieviju noteikti brauktu daudz vairāk cilvēku. Tagad brauc tie, kas šādu nodarbi uzskata par mazo biznesu.

Lauki ir populāri ar tā dēvētajām točkām, kur pat nakts melnumā var nopirkt alkoholu. Vai jums ir apjausma, cik šādu punktu pašlaik ir pagastā un vai šis „rūpals” iet mazumā?

Ja man liktu nosaukt kaut vienu “točku”, es to nevarētu. Ir apjausma, ka tirgo no Krievijas atvesto alkoholu, bet tas nav nekāds nopietns bizness. Cik tad alkohola vienā reizē var atvest? Tas vairs nenotiek tādos apjomos, kā bija kādreiz, kad veda nelegāli. Tagad tirgo tik daudz, cik drīkst pārvest, legāli šķērsojot robežu. Bet kandžas dzīšanas laiks, manuprāt, jau sen garām. Cukurs tagad ir dārgs, un šis rūpals vairs nav izdevīgs. Vismaz es nezinu nevienu, kas to tirgotu. Ja nu kādā attālā lauku nostūrī... Varbūt.

Baltinavā nav ne bankas, ne bankomāta. Vai iebraucējs te var norēķināties ar maksājumu karti?

Ar maksājumu kartēm Baltinavā var norēķināties jebkurā veikalā, bet bankomāts drīz būs. Nobeigumam tuvojas sarunas ar mūsu sadarbības partneri – Hipotēku un zemes banku, un jau tuvākajā laikā cilvēki naudu varēs izņemt bankomātā. Arī banka „GE Money Bank” izteikusi vēlmi pagastā uzstādīt savu automātu. Mēs, protams, neiebildīsim.

Patlaban naudu var pieteikt un izņemt pastā, kas nav tik ērti, jo naudu nevar saņemt tajā pašā dienā. Mīnuss ir arī pasta salīdzinoši īsais darba laiks – tas strādā tikai līdz pulksten 16. Ja novada iedzīvotāji izteiks vēlēšanos, Baltinavā būs arī iemaksu bankomāts.

Kā tad tiek pie skaidras naudas skolotāji?

Lielai daļai skolotāju darba algu pārskaita uz bankas kontu, tādēļ viņi naudu laikus piesaka pastā. Cits izņem no bankomāta pilsētā. Bija laiks, kad skolotāji viens otram deva bankas kartes ar PIN kodu un brauca uz pilsētu pēc naudas. Taču līdz ar bankomāta uzstādīšanu Baltinavā, domāju, šī problēma tuvākajā laikā atrisināsies.

Arī jums bezdarbs ir problēma. Ja kāds ārzemju investors uzceltu rūpnīcu Baltinavā, vai viņam te būtu izredzes atrast darbiniekus, kas godprātīgi no rīta līdz vakaram varētu ražīgi un atbildīgi strādāt? Vai arī bezdarbs ir tikai mīts – darba nav, bet patiesībā arī strādāt negribas?

Noteikti būtu kādi 100 labi darbinieki, jo bezdarbnieku vidū ir arī cilvēki, kas vēlas strādāt. Zinu tādus, kuri labprāt atgrieztos Baltinavā, ja vien te varētu labi nopelnīt. Tomēr nenoliegšu: daļa iedzīvotāju nopietni vairs nestrādās nekad. Viņi ir pieraduši dzīvot un izdzīvot no pabalstiem, gadījuma darbiem, tādēļ nostrādāt astoņas darba stundas, šķiet, lielas mocības. Tie, kas var un grib kaut ko darīt, brauc uz blakus pagastiem un piepelnās pie zemniekiem. Savukārt bezdarbnieki priecājas par 100 latu stipendijām – 98 darba vietas gadā mums novadā ir nodrošinātas.

Kad Baltinavā pēdējoreiz radās jaunas darbavietas?

Četras jaunas darba vietas parādījās pagājušā gada nogalē, kad ekspluatācijā nodevām jauno sporta halli. Tagad tajā strādā apkopējas, zāles uzraugs un sporta metodiķis. Arī pārejot no pagasta uz novadu, štatu sarakstu papildinājām ar 0,5 slodzi juristam, darbu sāka plānotājs projektu speciālists, kancelejas, saimniecības daļas vadītājs. Baltinavai tas ir pietiekami liels skaits jaunu darba vietu.

Kuri valdības lēmumi pēdējā laikā jums sagādājuši visvairāk rūpju, bet kuri – prieka?

Rūpes sagādāja valsts politiķu lēmums, kura dēļ strādājošajiem pensionāriem nācās zaudēt darbu. Skumji, ka pensijā aizgāja ļoti labi Baltinavas skolotāji. Satrauc arī pieaugošais nodokļu slogs iedzīvotājiem – darbavietās „griež” algas, ceļ nodokļus, līdz ar to ienākumi būtiski samazinās.

"Bija laiki, kad skolotāji viens otram deva bankas kartes ar PIN kodiem un brauca uz pilsētu pēc naudas.  "

Ir arī lēmumi, par kuriem priecājos. Valdība atkal piešķīrusi līdzekļus piecgadīgo un sešgadīgo bērnu apmācībai, nedaudz naudas iedevusi interešu izglītībai. Domāju, arī pedagogi vairs nejūtas tik aizvainoti, jo atguvuši noņemtās piemaksas.

Ar kādiem jautājumiem un lūgumiem cilvēki nāk uz pagastu? Ko varat palīdzēt, ko ne?

Lielākā daļa cilvēku interesējas par pabalstiem, trūcīgās personas statusa iegūšanu, malkas iegādi, ceļu tīrīšanu un citiem sadzīves jautājumiem. Visiem, kam tas pienākas, ir nokārtots trūcīgās personas statuss. Diemžēl ir cilvēki, kas nenāk un vajadzīgās formalitātes nenokārto pat tad, ja viņiem īpaši piezvana. Viņiem ir slinkums to darīt, kaut gan mēs ļoti daudz nākam pretī. Cilvēkiem pēc izziņām vairs nav jābrauc uz Valsts ieņēmumu dienestu, arī Valsts sociālās apdrošināšanas nodaļai iesniegumus uzrakstām tepat.

Iespēju robežās cenšamies palīdzēt visiem, bet ir gadījumi, kad nākas atteikt. Šogad visiem vairs nevarēsim atmaksāt izdevumus par slimnīcu, nekompensēsim zāļu iegādi. Taču ir lietas, kas priecē. Piemēram, valdības lēmums samazināt pacientu iemaksas no 5 uz 3 latiem. Tas cilvēkiem ir jūtams atbalsts, jo par diviem latiem var aizbraukt līdz Balviem. Iedzīvotāju ērtībai drīzumā plānojam reizi nedēļā no Baltinavas organizēt autobusu uz Balviem. Lai to īstenotu, atliek vien noskaidrot, kura nedēļas diena braucienam būs piemērotāka.

No Baltinavas jaunatne dodas prom vai arī atgriežas?

Nav jūtama jaunatnes masveida atgriešanās. Zinu jaunieti, kurš pēc vidusskolas palicis Baltinavā un strādā zemnieku saimniecībā par traktoristu. Vēl viens puisis pēc vidusskolas beigšanas iestājās kultūras tehnikumā, atgriezās un strādā savā zemnieku saimniecībā. Arī mani dēli - viens mācās maģistrantūrā, otrs 2. kursā - nāktu uz laukiem kaut tūlīt, ja vien būtu darbs un alga.

Tas nav tikai viņu viedoklis. Ja mums būtu robeža vaļā un laba sadarbība ar Krieviju, varētu domāt par savu biznesu. Attīstīt privātu biznesu šeit, esot tik tālu no centriem un tirgiem, tagad ir gandrīz neiespējami. Tam vajag ļoti lielus līdzekļu. Arī lielās zemes platības ir sadalītas, bet nodarboties ar ko citu, izņemot lauksaimniecību, te nav iespējams.

Daudziem kļūst par grūtu arī pilsētās – denacionalizēto namu īrniekiem, pensionāriem utt. Ja jums būtu jāuzraksta aicinājums nākt dzīvot uz Baltinavas novadu, ko jūs tajā uzsvērtu?

Mans sauklis skanētu tā: apmierināts cilvēks lauku vidē. Vienalga, tas ir pensionārs vai jaunietis. Svarīgi, lai viņam lauku sajūta būtu sirdī, lai viņš „degtu” par laukiem un sakārtotu infrastruktūru. Es noteikti neaicinātu uz Baltinavu pilsētniekus, kas laukus necieš.

Kāds būs Baltinavas novads pēc 10 gadiem?

Tas lielā mērā atkarīgs no turpmākās valsts politikas. Ja valsts mūs atbalstīs un arī mazie novadi varēs iesaistīties lielākos projektos un ņemt kredītus, tad turēsimies. Mūsu budžets nav tik liels, lai varētu paņemt lielu kredītu. Izdzīvot mēs noteikti varam ar līdzekļiem, kas ir tagad, bet attīstībai naudas ir par maz. Tagad likums atļauj ņemt kredītu 20% apmērā no sava budžeta. Ja budžets ir aptuveni 430 tūkstoši, tātad 20% ir gandrīz 80 tūkstoši latu. Taču jāņem vērā, ka mēs to vienā gadā neatdosim.

Pastāvot līdzšinējai valsts politikai, ar attīstību turpmāk būs bēdīgi, bet nodrošināt minimālās vajadzības varēsim. Esmu reāliste. Ja mums piedāvās iet lielā novadā un tas būs nepieciešams, skatīsimies. Tagad ir 13 deputāti, kas domā. Par svarīgākiem jautājumiem aptaujājam savus iedzīvotājus, tādēļ, ja nāksies kaut ko krasi mainīt, tas notiks tikai, pamatojoties uz iedzīvotāju vairākuma viedokli.

Gribu, lai baltinavieši zina – pašvaldība strādā pagasta iedzīvotājiem, ne sev. Protams, novadu reformas sākumā mums bija daudz vienkāršāk pateikt, ka ejam novadā ar Balviem. Taču mēs tā nedarījām, jo mūsu cilvēki ir citādi. Mēs gribam būt saimnieki paši savās mājās!

Labs saturs
10
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU