Kas šobrīd pašvaldībai sagādā vislielākās galvassāpēs? Kas ir problēma numur viens, kura velk sev līdzi citas problēmas?
Visgrūtāk ir saprast, ko vēl bez budžeta veidošanas dara valdība. Redzam, ka tiek vienīgi mazināts valsts budžets, un tas tūlīt ietekmē arī mūsu budžeta ienākumu daļu. Visticamāk, ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa šogad samazināsies apmēram par 21%, salīdzinot ar pagājušo gadu, un mēs atgriezīsimies apmēram 2006. gada līmenī. Tajā pašā laikā vienīgais instruments, kas mums vēl palicis, lai varētu cik necik sildīt ekonomiku, ir ES fondi, kas netiek apgūti. Valsts nespēj tos līdzfinansēt. Tāpēc nav līdzekļu, lai projektus varētu uzsākt. Tātad - ekonomika atdziest vēl vairāk. Katrā ziņā jau tagad skaidrs, ka fondus neapgūsim, ja vien ES neizdomās, kā Latvijai atvieglot to saņemšanu un kompensēt uzsākšanai nepieciešamos līdzekļus.
Publiskajā telpā ik pa laikam izskan, ka atsevišķas funkcijas, kas līdz šim bijušas valsts pārziņā, jāuzņemas pašvaldībām. Tātad jautājumi, kas risināmi pašvaldībām, kļūst vairāk? Kā ir patiesībā, un kā to izjūt Liepājā?
Vislabākais piemērs ir piecgadīgo un sešgadīgo apmācības. Pēc tam, kad lēmums tika pieņemts un izrādījās - tam nav līdzekļu, pēkšņi vienā naktī bez jebkādām diskusijām izdomāja, ka šīs funkcijas var atdot pašvaldībām. Līdzīgi noticis ar interešu izglītību. Sevišķi ar sportu. Mērķdotācijas būtiski samazinājušās. Naudas treneru atalgojumam vairs nav. Un jautājums nodots pašvaldību ziņā.
"Esam maksimāli koncentrējušies piesaistīt ES fondu līdzekļus."
Runājot par pasažieru pārvadājumiem, vēl tajā laikā, kad Šlesers bija satiksmes ministrs, tika paaugstināti pasažieru transporta kritēriji un, lai tos sasniegtu, piešķīra attiecīgas dotācijas. Ar pirmo jūliju šie 35% valsts finansējuma ir nost un mums jāpārstrukturējas, lai varētu nodrošināt pasažieru pārvadājumus ar atlikušajiem 65 procentiem. Tas nozīmē, ka atsevišķām iedzīvotāju grupām (invalīdiem, daudzbērnu ģimenēm vai skolēniem) vairs nevar piešķirt nekādus atvieglojumus. Mēs gan tos centāmies saglabāt visiem – tiesa, vienlaikus palielinot pašu līdzmaksājumu daļu. Nu un vēl, protams, ceļu fonds. Ir samazinājusies gan valsts daļa, gan tā, kuru deva pašvaldībām, piemēram, tranzītielu remontam. Bet, saskaitot visas šīs pozīcijas kopā, tie ir daudzi miljoni latu.
Kā krīze ietekmējusi pilsētas saimniecisko dzīvi kopumā?
Liepāja ir rūpniecības pilsēta. Uz vienu iedzīvotāju mēs saražojam divreiz vairāk produkcijas nekā vidēji Latvijā. Tajā pašā laikā vidējā darba alga pērn Liepājā bija par 100 latiem mazāka nekā Rīgā un par 40 latiem mazāka nekā vidējā alga valstī. Tāpēc 2008. gadā, kad apsīka pieprasījums eksporta tirgos, mēs kā pilsēta bijām pirmie Latvijā, kas izjuta krīzi. Tagad domājam: līdzko ekonomiskā situācija pasaulē nedaudz normalizēsies, Liepāja varētu būt arī pirmā, kas tiek no krīzes laukā.
Un kāda šobrīd ir ekonomiskā, uzņēmējdarbības situācija pilsētā?
Līdz šim pašvaldība uzņēmējdarbību veicināja, nodrošinot infrastruktūru un sakārtojot vietas, kur varēja būvēt industriālos objektus. Ne viena vien ražotne vai tirdzniecības objekts pašlaik atrodas tur, kur vēl nesen bija purvs. Skaidrs, ka tagad mēs to vairs nevaram atļauties. Kopumā saražotās produkcijas apjomi 2009. gada 1. ceturksnī kritušies par 46% salīdzinājumā ar 2008. gadu. Naudas izteiksmē tie ir ap 100 miljoniem latu. Tajā pašā laikā nedaudz pārsteidzoši, tomēr fakts, ka kravu apgrozījums ostā palicis apmēram pērnā gada līmenī. Mainījusies vienīgi kravu struktūra. Tas liecina, ka mūsu stratēģija, attīstot ostu, bijusi pamatota.
Kāds ir bezdarba līmenis pilsētā?
Pagājušā gada sākumā bezdarba līmenis bija 4,6 procenti. Tagad tas ir 17 procenti. Un arī tikai tāpēc, ka esam rūpniecības pilsēta. Ja „Liepājas metalurgā” pirms tam strādāja 2800 darbinieku - tagad var rēķināt mīnuss 400.
Uz kā rēķina tādā gadījumā iespējams sabalansēt pilsētas budžetu?
Skatāmies, kuriem projektiem var samazināt apjomus, kurus vispār uz kādu laiku atlikt... Bet attīstības projektus veicam tikai par ES fondu līdzekļiem. Un tas, ko var izdarīt par šo naudu, nebūt nav maz. Par ES līdzekļiem tiek veikta visu pilsētas skolu siltināšana, elektroapgaismes sistēmas rekonstrukcija pilsētā, lielāko tranzītielu remonts, veloceliņa būvniecība, tūrisma vietu rekonstrukcija... Nupat par Eiropas naudu uzsākta arī ostas padziļināšana, kas būs vērienīgākā visā tās pastāvēšanas vēsturē. Tātad esam maksimāli koncentrējušies piesaistīt ES fondu līdzekļus, kas mums jau paredzēti. Bet pašvaldības budžets paliek vienīgi uzturēšanas izdevumiem, un arī tad vēl jāsamazina algu fonds.
Kā Liepāju ietekmēja nekustamo īpašumu burbulis?
Par laimi, minimāli. Liepājā, pēc tam kad to pameta militāristi, nebija tāds dzīvojamās platības deficīts kā citur. Tāpēc mums arī nav tādu ciematu un tukšu jaunbūvju kā, piemēram, galvaspilsētā. Tas noteikti sagādātu pašvaldībai papildu galvassāpes.
Kas notiek ar Liepājas siltuma ražotājiem, kuru parādi, kā ziņo mediji, esot ap 500 000 latu? Kas notiek ar Liepājas slimnīcu, kas celta vēl laikā, kad līdz ar krievu armiju pilsētā bija par trešdaļu iedzīvotāju vairāk? Un kas notiks ar Liepājas teātri, kuru Kultūras ministrija grasās likvidēt?
Uzņēmums „Liepājas enerģija”, kas nodrošina siltumapgādi pilsētā, „Latvijas Gāzei” nav parādā nevienu latu. Parādā siltuma ražotājiem ir atsevišķi pilsētas reģioni, namu pārvaldes, tajā skaitā arī Karosta, kas arī iepriekšējos gados maksājumus nav veikuši īpaši savlaicīgi. Līdz ar to izveidojies parāds. Apkures sezonai sākoties, skaidrs, kas vispirms siltums tiks pieslēgts mājām, kuru iedzīvotāji būs par to norēķinājušies. Pašvaldība dzīvokļu pabalstos piešķir ievērojamas summas. Maznodrošinātajiem iedzīvotājiem mēs palīdzam. Bet runa jau nav par maznodrošinātajiem! Runa ir par ļaunprātīgiem nemaksātājiem.
"Ja Lietuva var dabūt pie sevis pat Baltkrievijas prezidentu, lai tam parādītu savas kā tranzīta valsts priekšrocības, tad mēs, saglabājot līdzšinējo attieksmi, tieši krīzes laikā varam pazaudēt priekšrocības, kas mums neapstrīdami ir šajā jomā."
Liepājas slimnīca apkalpo vairāk nekā 50 procentus Kurzemes iedzīvotāju. Pašlaik koncentrējam tajā visas medicīnas iestādes, lai samazinātu uzturēšanas izdevumus. Ja atbilstoši masterplānam valsts to būtu izdarījusi laikus un apvienojusi slimnīcas labajos gados, tad pašlaik arī Latvijā, tāpat kā Igaunijā, kur to izdarīja laikus, medicīnā nebūtu tādas problēmas un mēs par to nerunātu.
Attiecībā uz teātri... Pirms vairāk nekā desmit gadiem - deviņdesmito gadu beigās –, kad teātrim draudēja maksātnespēja, pašvaldība vienojās ar Kultūras ministriju, ka atbalstīs Liepājas teātri finansiāli. Tāpēc līdz šim tam bija trīs finansējuma avoti: pašu ienākumi, valsts finansējums un pašvaldības dotācija. Tagad valsts draud savu finansējumu pārtraukt. Bet tas viss ir tāda „varbūt” līmenī, tāpēc pagaidām, kamēr nekas skaidri nav zināms, nekādi konkrēti lēmumi netiek pieņemti. Noskaidrosim situācija – tad arī lemsim.
Vai teātra likvidācija neapdraudēs Liepājas unikālo kultūrvidi, kas tapusi gadu desmitiem? Teātris taču nav dibināts ne vakar, ne aizvakar – tas ir viens no vecākajiem Latvijā.
Skaidrs, ka krīzes ietekmi jutīs visi. Centīsimies panākt, lai kultūras jomā svarīgākais izdzīvotu.
Kāda ir situācija ar skolām?
Šajā ziņā nekādas būtiskas pārmaiņas nav gaidāmas. Runa varētu būt par vienas skolas, kurā šis noslogojums ir mazāks, pievienošanu citai.
Vai jūtams, ka iedzīvotāji pamet pilsētu un vienlaikus arī Latviju?
Pagaidām svārstības iedzīvotāju skaitā nav būtiskas. Tie ir daži simti, bet es domāju, ka ziemā šis skaitlis var pieaugt. Bezdarbs daudzus piespiedīs pamest valsti.
Kādas pašlaik - krīzes laikā - ir Liepājas pašvaldības prioritātes?
Mēs pēdējos desmit gados nepārtraukti esam iestājušies par sociāli atbildīgu politiku, tāpēc centīsimies arī tagad pirmajā vietā likt cilvēku un palīdzēt tiem, kas nonākuši grūtībās. Tā tomēr nav ilgtermiņa krīze un gadu, divus mēs to izturēsim.
Kādi ir secinājumi, kurus pašreizējā ekonomiskā situācija likusi izdarīt pašvaldībai?
Latvijai vajag ražot, nevis nodarboties ar banku pakalpojumiem, kas tagad ir tādā pašā bedrē kā visa pārējā tautsaimniecība. Un, kaut arī tieši ražošanas dēļ patlaban Liepājā ir tik augsts bezdarba līmenis un sarežģīta sociālekonomiskā situācija, es domāju – orientējoties uz ražošanu, mēs esam gājuši pareizo ceļu. Tagad, padziļinot ostu, radīsim tai iespēju apkalpot lielākus kuģus, sekmīgi konkurējot ar Klaipēdu un citām ostām. Ostā kravu krituma nav – tātad pēc rekonstrukcijas apgrozījums var tikai pieaugt. Savukārt eksporta apjomi procentuāli ir pieauguši, salīdzinot pat ar labajiem gadiem. Un arī tas ir zīmīgi.
"Stabilizējoties eksporta tirgiem, mēs varam būt vieni no pirmajiem, kas atveseļosies pēc krīzes."
Protams, pašreizējā situācija ir ļoti smaga gan iedzīvotājiem, gan pašvaldībai. Tomēr, stabilizējoties eksporta tirgiem, mēs tiešām varam būt vieni no pirmajiem, kas atveseļosies pēc krīzes. Pašlaik diezgan aktīvi strādājam ar mūsu tranzītpakalpojumos ieinteresētajiem Baltkrievijas un Krievijas uzņēmējiem. Nupat Liepājā notika liela konference, kurā piedalījās valdības pārstāvji un uzņēmēji no šīm valstīm. Es vispār domāju, ka nupat ir tas brīdis, kad Latvijai daudz agresīvāk sevi jāpiedāvā kā tranzītbiznesa valstij.
Ja Lietuva var dabūt pie sevis pat Baltkrievijas prezidentu, lai tam parādītu savas kā tranzīta valsts priekšrocības, tad mēs, saglabājot līdzšinējo attieksmi, tieši krīzes laikā varam pazaudēt priekšrocības, kas mums neapstrīdami ir šajā jomā. Vēl jo vairāk tāpēc, ka Baltkrievijas uzņēmējus tas ļoti interesē, bet mēs ar saviem nepārdomātajiem politiskajiem paziņojumiem šim procesam traucējam. Nu, lai mūsu kaimiņi dzīvo kā grib, bet ekonomikā mums ar tiem jāsadarbojas! Tāpēc pienācis laiks atmest pamācības un veidot kopuzņēmums.
Ko reāli pašvaldība var darīt tautsaimniecības atveseļošanā?
Radīt apstākļus. Darīt visu, lai mēs tagad nepaliktu bez ES fondu naudas un ieguldītu to projektos, kam būs atdeve nākotnē - gan no infrastruktūras viedokļa ražotājiem, gan no pilsētvides viedokļa iedzīvotājiem.
UZZIŅAI
Bezdarbnieku un ilgstošo bezdarbnieku skaits Liepājā 1997.-2009. gads
Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi Liepājā 2001.-2009. gads (% un tūkst. Ls)
