Pirms runājam par nesen notikušo šķelšanos domē, sāksim ar kopējo situāciju Limbažu novadā, kurā apvienojušies septiņi bijušie pagasti un Limbažu pilsēta. Kādi bija to finanšu, saimnieciskie un cilvēkresursi pirms apvienošanās? Kā tas pašlaik ietekmē domes darbu un cik tagad iedzīvotāju ir novadā?
Novadā ir gandrīz 20 000 iedzīvotāju un atšķirības pirms apvienošanās bija ievērojamas. Mazākajā, Pāles pagastā, nepilni 900 iedzīvotāji, bet Skultē vairāk nekā 2000. Tikpat atšķirīgs arī novadā iekļauto pagastu ienākumu līmenis un iespējas nodrošināt iedzīvotājus ar pakalpojumiem. Atšķīrās ne tikai sociālie pabalsti, ko varēja atļauties maksāt pašvaldības, bet arī sociālo darbinieku atalgojums, kas uzskatāmi raksturo situāciju. Skultē tas bija ap 800 latiem, bet Pālē apmēram 200. Līdz ar to svarīgi, kādu politiku izvēlas novada dome. Mēs cenšamies izlīdzināt šīs atšķirības gan pakalpojumos, gan atalgojumā.
Tātad bagātākajiem tiek atņemts un nabadzīgākajiem piešķirts?
Diemžēl. Cita varianta nav. Mums jādomā par visu teritoriju attīstību un jāizlīdzina situācija novadā kopumā. Lai gan tas nav izdarāms vienā un pat ne četros gados. Protams, ieguvēji ir apmierināti. Zaudētāji – neapmierināti.
Kāds ir bezdarba līmenis novadā un iespējas iesaistīt cilvēkus ES nodarbinātības programmā?
Reģistrētais bezdarba līmenis ir apmēram 12%. Uz kopējā fona tas nav pārlieku daudz. ES programmas ietvaros pašlaik nodarbināti 126 cilvēki. Teorētiski mēs strādājošo skaitu varētu palielināt, bet, izņemot sniega tīrīšanu vai krūmu ciršanu, nav darba, ko viņiem piedāvāt.
Vai pagastiem apvienojoties novadā bija parādsaistības?
Jā. Piemēram, Viļķene ienāca novadā ar 45 000 latu lielu parādu. Var jau pārmest, ka tagad tas jāatmaksā visiem kopīgi, bet jāatceras – ikvienai pašvaldībai bija savi stratēģiskie mērķi. Kādreiz apsolīti iedzīvotājiem, tomēr dažādu iemeslu dēļ palikuši nerealizēti. Gadu vai divus pirms novada reformas, kad kļuva skaidrs – pagasti tiks likvidēti, daudzas pašvaldības (un ne jau tikai Limbažu novadā) pavisam citā finansiālā situācijā izšķīrās par kredītu ņemšanu. Bija saprātīgi, nepieciešami projekti un noteikti kaut kur bija arī tādi, bez kuriem varēja iztikt vai arī tos realizēt lētāk. Tomēr kredītiem, kuri pārsvarā tika ņemti 2008. vai 2009.gadā – parasti ar atlikto maksājumu – pamatsummas atmaksa iekrīt 2010.gadā. Līdz ar to pamatsummas atmaksai vien mums šogad būs nepieciešami ap 900 000 latu. Tomēr jāsaprot, kas viss uzceltais bija nepieciešams. Varbūt varēja lētāk. Bet tas no šodienas viedokļa. Lielu daļu objektu sāka celt vēl būvniecības ziedu laikos, kad cenas bija augstas. Un tagad mēs neko tur vairs nespējam mainīt.
Kas ir galvenie darba devēji novadā? Tātad vienlaikus – galvenās uzņēmējdarbības nozares...
Tā ir būvniecība, kura pašlaik pārdzīvo smagus laikus. Viens no lielākajiem darba devējiem ir uzņēmums Limbažu ceļi. Tā ir kokapstrāde, kas funkcionē ar mainīgām sekmēm. Lielākie nozares uzņēmumi ir Superbebris, kurš meklē jaunus noieta tirgus gan austrumos, gan viņpus okeānam, un Ekla, kurai par laimi atsākusies sadarbība ar Norvēģiju, kaut gan vēl pavasarī situācija šķita bezcerīga. Un, protams, lauksaimniecība. Piemēram, bijušajā Limbažu pagastā vien ir reģistrētas 400 zemnieku saimniecības, no kurām 30 ir lielas. Tātad arī tas ir nozīmīgs ekonomisks faktors, ar kuru mums jārēķinās un kurš jāturpina attīstīt nākotnē.
"Diemžēl ir tradīcijas, kas izveidojušās vēsturiski un ko pašlaik ļoti grūti mainīt, kaut arī novads tādēļ finansiāli cieš."
Pašvaldības budžets pagaidām vēl tikai top. Kādas ir prognozes un kāds 2010.gada budžets varētu izskatīties, salīdzinot ar pērno gadu?
Rēķinām, ka ieņēmumi no IIN, kas ir apmēram 80% no visiem mūsu ienākumiem, būs 90%, salīdzinot ar pagājušo gadu. Tomēr būtiski palielinājusies dotācija no finanšu izlīdzināšanas fonda. Tie ir papildus 500 000 latu. Plus vēl ieņēmumi no nekustamā īpašuma nodokļa un pašu ieņēmumi. Līdz ar to budžeta ieņēmumu daļa kopumā varētu būt ap 6 milj. latu. Galvenajās ieņēmumu pozīcijas ( IIN, dotācija un nekustamā īpašuma nodoklis) kopējie ieņēmumu būs apmēram par 300 000 lielāki nekā pērn. Tomēr jāņem vērā divas lietas. Pirmkārt, jau minētā kredītu pamatsummas atmaksa. Otrkārt, šogad novada domes pārziņā nonākušas vairākas iestādes, kā arī aktivitātes kultūrā, izglītībā un sociālajā jomā, kuras pērn dotēja rajona padome. 2009.gadā kopumā šī summa bija vairāk nekā 800 000 latu. Šogad tam visam papildus nepieciešams ap 400 000, kuru mums nav. Bet kopumā jau tagad skaidrs, ka, saliekot visas pozīcijas kopā, mums trūks apmēram miljons latu.
Uz kā rēķina tad notiks budžeta izdevumu un ieņēmumu daļu sabalansēšana?
Tā kā samazinājums par 10% pirmajā budžeta variantā situāciju neatrisina, neatliks nekas cits kā atkārtoti mazināt izdevuma daļu, bet šis atkārtotais samazinājums nedrīkst būt mehānisks, lai līdzekļu trūkuma dēļ kādā institūcijā netiktu bremzēts pašvaldības un tās iestāžu darbs. Tomēr galvenais jautājums ir, kā mums izdosies atrisināt kredītu pamatsummas atmaksu. Ceram, ka, vienojoties ar Valsts kasi, daļu parādu izdosies pārfinansēt un maksājumus pārcelt uz nākamo gadu, lai atvieglotu šī gada budžetu. Katrā ziņā tas ir ļoti nopietns jautājums.
Vai budžeta samazinājums ietekmēs arī tās jomas, kuras tieši skar iedzīvotājus? Piemēram, sociālo?
Sociālā joma šogad ir mūsu prioritāte. Tai paredzēts tērēt vismaz par 10% vairāk nekā pērn.
Vai līdzekļu samazinājums jau skāris jeb vēl tikai skars izglītību?
Lai gan bija bažas par dažām lauku skolām, pagaidām neviena izglītības iestāde nav likvidēta. Novadā pavisam ir 11 vispārizglītojošās skolas. No tām trīs vidusskolas un viena – vakara maiņu vidusskola. Pašlaik strādājam pie izglītības attīstības programmas, jo mums jau sen tiek pārmests, ka Limbažos četras vidusskolas, lai arī cik labas, tomēr ir par daudz. Savukārt, kas atteicas uz pamatskolām un sākumskolām, uzskatu, ka tām jābūt pēc iespējas tuvāk bērnu dzīvesvietai. Sevišķi sākumskolām. Diemžēl ir tradīcijas, kas izveidojušās vēsturiski un ko pašlaik ļoti grūti mainīt, kaut arī novads tādēļ finansiāli cieš. Piemēram, daudzi Skultes iedzīvotāji paši mācījušies Zvejniekciema vidusskolā un uz turieni sūta arī savus bērnus, lai gan Skultē ir sākumskola un Limbažos vidusskolas, kā arī plašas interešu izglītības iespējas. Turklāt pirms tam pašvaldība garantēja bērnu nogādāšanu kaimiņos esošajā Zvejniekciema skolā. Un tā tas iegājies, kļūstot par pašsaprotama lietu. Tagad mums jāsedz transporta izmaksas, lai nogādātu bērnus kaimiņu novada skolā, un savstarpējos norēķinos vien zaudējam līdz 80 000 latu gadā. Tomēr mana pārliecība, ņemot vērā, cik emocionāli un sociāli jutīgs ir izglītības jautājums, ka pēc būtības to var atrisināt tikai tad, ja variants, ko piedāvāsim iedzīvotājiem, būs labāk par jau esošo. Līdz galam neizstrādāta programma radīs vienīgi neapmierinātību un konfliktus.
Limbažos ir arī slimnīca...
Jā. Veselības aprūpe ir valsts funkcija, bet SIA „Limbažu slimnīca” pašvaldības īpašums, kura daļas atbilstoši iedzīvotāju skaitam tagad pieder Limbažu, Salacgrīvas, Alojas un Krimuldas novadam. Valsts finansējums piešķirts ambulatoriem pakalpojumiem un neatliekamai palīdzībai. Savukārt slimnīcas vadība atradusi risinājumu, kā, sniedzot maksas pakalpojumus, nodrošināt tās darbu un uzturēšanu. Trūkst kādu četru tūkstošu latu mēnesī, ko vajadzētu segt īpašniekiem.
"Jo tālāk, jo strādāt kļuva grūtāk un abas pārējās partijas ar mums kā koalīcijas partneriem rēķinājās arvien mazāk."
Limbažu rajons izsenis bijis slavens ar savām kultūras un sporta aktivitātēm. Vai novads spēs saglabāt un uzturēt gan olimpisko centru, gan daudzos pašdarbības kolektīvus?
Jāsaprot, ka pašlaik, kad sadzīvē tik daudz problēmu un atmosfēra kopumā depresīva, kultūras vai sporta aktivitātes iedzīvotājiem ļoti nepieciešamas. Patiesībā daļēji tās risina arī sociālos jautājumus. Tās vairo dzīvesprieku, kura pašlaik visiem tik ļoti trūkst. Tāpēc šajā jomā nekādas radikālas izmaiņas pagaidām neplānojam.
Bet vai, cenšoties maksimāli saglabāt esošo, jums izdosies ietaupīt miljonu uz 20 000 iedzīvotāju?
Visu esošo saglabāt neizdosies, tāpēc izglītības jomā būs jāpieņem ļoti smagi lēmumi, bet, kā jau teicu, neko nevar likvidēt, kamēr skaidri nav zināms, ko piedāvāsim vietā. Un šim piedāvājumam jābūt labākam par esošo. Mēs nevaram aiztaisīt skolu un pateikt – tālāk dariet kā gribat. Mums jāatrod alternatīva, kas saskan ar iedzīvotāju interesēm.
Tātad kopumā novadā problēmu un darba netrūkst. Kāpēc situācijā, kad uz šī fona vajadzētu saliedēties, pēkšņi notika koalīcijas šķelšanās? Vai tam bija objektīvi iemesli?
Es domāju, ka tiešu objektīvu iemeslu nebija. ZZS, kura koalīcijā pārstāvēta ar vislielāko deputātu skaitu – pieciem, pildīja visas koalīcijas līgumā paredzētās saistības, ko pēdējā laikā gan vairs nevarēja teikt par mūsu partneriem PS, kuru pārstāvēja trīs deputāti un ar diviem deputātiem pārstāvēto TP. Kopumā mums domē bija absolūtais vairākums. Jo tobrīd opozīcijā esošajai LPP/LC ir divi deputāti un pa vienam SCP, Visu Latvijai! un TB/LNNK.
"Bija skaidrs, ka mūsu izveidotā struktūra ar diviem algotiem domes priekšsēdētāja vietniekiem un vienu izpilddirektora vietnieku nebija īsti pareiza, bet toreiz tā bija koalīcijas partneru prasība"
Ja reiz nebija objektīvu iemeslu, tad jāsecina, ka šķelšanos izprovocēja atsevišķu cilvēku ambīcijas?
Ambīcijas bija ļoti lielas. Turklāt nevis mūsu, bet mūsu partneru. Kādu laiku mēģinājām šo ugunsgrēku dzēst, lai gan bija skaidrs – pat apdzēsts tas jebkurā brīdī var uzliesmot no jauna. Katrā ziņā, jo tālāk, jo strādāt kļuva grūtāk un abas pārējās partijas ar mums kā koalīcijas partneriem rēķinājās arvien mazāk.
Līdz beidzot uzzinot, ka jau notiek atklātas sarunas ar opozīciju, mēs, kā teica mans kolēģis, nolēmām sastādīt konkurenci bijušajiem partneriem un piedāvāt opozīcijai savus priekšlikumus, kuri tika pieņemti.
Tātad jūsu priekšlikumi izrādījās konkurētspējīgāki un tagad opozīcijā atrodas bijušie partneri PS un TP?
Jā.
Kā notikušais ietekmējis un nākotnē ietekmēs pašvaldības darbu?
Jau pagājušajā gadā bija skaidrs, ka mūsu izveidotā struktūra ar diviem algotiem domes priekšsēdētāja vietniekiem un vienu izpilddirektora vietnieku nebija īsti pareiza, bet toreiz tā bija koalīcijas partneru prasība. Mēs mīļā miera labad piekāpāmies, kaut arī iedzīvotāji ar to nebija apmierināti. Tagad viens no priekšsēdētāja vietniekiem būs atbrīvotais – bez atalgojuma. Savukārt izpilddirektora vietnieka amats tiks likvidēts. Tas kopā ļaus ietaupīt ap 1500 latiem mēnesī.
Tātad mēģinājums jūs gāzt, kurš gan neizdevās, kopumā tomēr nācis par labu pašvaldības darbam? Un naudiņa tagad arī drusku ietaupīsies.
Tā varētu teikt. Pašreizējā koalīcijā ir cilvēki ar noteiktāku viedokli, arī prasīgāki, tomēr vienlaikus loģiski un konstruktīvi. Pārējo laiks rādīs. Katrā ziņā domāju, ka mēs sastrādāsimies.
Tad varbūt šādu koalīciju vajadzēja veidot jau kopš paša sākuma?
Piedāvājums bija, bet tas nāca par vēlu – mēs jau bijām noslēguši koalīcijas līgumu ar PS un TP.
Kā šo koalīcijas maiņu Limbažu domē izjutīs novada iedzīvotāji. Teiksim, cilvēks, kuram pirmajā vietā ir paša problēmas – darbs vai bizness, dienišķā iztika un ģimene?
Domāju, ka nekādi. Uz slikto pusi nekas nemainīsies. Savukārt, ja kaut kas mainīsies uz labo pusi, tad diezin vai tas būs saistīts ar izmaiņām domes sastāvā. Vienīgi tagad iedzīvotāji var būt gandarīti, ka novada pārvaldei tiks tērēts mazāk līdzekļu.
Ja nekas būtiski nemainās un iedzīvotājus tas faktiski neietekmē, tad kāda tam jēga? Bet, ja nav jēga, tad kāpēc, realizējot personiskās ambīcijas vai cīnoties par amatiem, politiķi aizbildinās ar kaut kādām koalīcijas, partijas vai pat sabiedrības un visa novada interesēm. Tādējādi mēģinot iestāstīt, ka tam ir jēga. Kam to mēģina iestāstīt un kuru tas interesē? Limbažu novads nav pirmais un noteikti nebūs pēdējais, kur notikusi vai vēl notiks šādas amatu un krēslu pārdalīšana.
Es gribu vēlreiz uzsvērt, ka ne mēs, ne mūsu tagadējie koalīcijas partneri nebija tie, kas to uzsāka. Pagājušajā vasarā novados deputāti pirmo reizi tika vēlēti no partiju sarakstiem un novados tā ir pilnīgi jauna pieredze. Atšķirībā no lielajām pilsētām – mazajās, vēl jo vairāk pagastos, šādas pieredzes nebija. Tur deputāti, lai arī vēlēti no dažādiem sarakstiem, tik ļoti nekonkurēja savā starpā. Atklāti sakot, arī man nebija šādas pieredzes, kaut esmu vadījis rajona padomi. Tur nevaldīja tik liela savstarpējā konkurence, viss vairāk bija vērsts uz mērķi un fakts, ka pārstāvējām vienu vai otru partiju, nešķita tik būtisks. Tagad novados veidojas jauna politiskā kultūra. Un pagaidām katrs to redz vai izmanto pēc savas izpratnes. Likumsakarīgi, ja nav apgūti spēles noteikumi vai īsti nezina šos noteikumus, tad katrs tos traktē pēc sava prāta, bet profesionalitātes vietā var sāk dominēt ambīcijas vai personiskās intereses.
