Kas pašlaik Valmieras pašvaldībai sagādā vislielākās rūpes un galvassāpes?
Pilnīgi noteikti un viennozīmīgi tas ir pašvaldības budžets. Kontrolskaitļus esam saņēmuši. Valdība saka: budžeta ieņēmumu daļa pildīsies. Līdz ar to rēķinām - tā daļa, ko ieņēmumos veido iedzīvotāju ienākuma nodoklis, būs apmēram par 20% mazāka nekā šogad. Bet tieši iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir 85–90% no visiem pašvaldības budžeta ieņēmumiem. Kopējais budžets šogad bija 25,5 milj. latu. Tomēr tas ir ar visām ES naudām, skolotāju algām un citiem finanšu resursiem, kas paredzēti konkrētiem mērķiem vai programmām, tāpēc svarīga ir mūsu pašu ieņēmumu daļa. Tā šogad bija 12,5 milj., no kuriem ap 9 miljoni – iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Labajos gados tas bija virs 12 miljoniem, bet nākamā gada prognoze ir 8,3. Tas nozīmē, ka atgriežamies 2006. gada līmenī. Tomēr tas ir tikai projekts. Kā būs patiesībā, neviens pašlaik nevar pateikt. Redzot, kā ieņēmumu daļa pildās novembrī, decembrī, aina izskatās bēdīga.
Uz kā rēķina varētu būt gaidāmais samazinājums?
Tur tā lieta, ka nav jau vairs ko samazināt. Jo šis jau būs trešais nopietnais samazinājums. Pirmais bija, pieņemot 2009. gada budžetu, tad budžeta grozījumi jūlijā.... Viss jau ir samazināts. Vispirms darbinieku skaits. Šeit, pašvaldībā, vien par divdesmit septiņiem cilvēkiem. Tas pats notika skolās, pirmsskolas izglītības iestādēs. Nākamais solis – algas, kas arī ir būtiski samazinātas. Apcirpti pārējie izdevumi. Apturēti attīstības projekti, ko plānojām realizēt par pašvaldības naudu. Samazinātas interešu izglītības programmas. Rezultātā dzīvot vēl varam, bet jebkāda attīstība ir izslēgta. Tāpēc ir liels jautājums, uz kā rēķina izdevumus varēs samazināt nākamgad.
Kuras jomas tomēr izskatās visvairāk apdraudētas?
Es domāju - apdraudētas būs visas. Un deputātiem nāksies izšķirties. Nav un nebūs viegli. Ceru, ka vismaz neko nevajadzēs slēgt.
Cik Valmierā iedzīvotāju, un kāds ir bezdarba līmenis?
Nepilni 28 tūkstoši. Valmiera vienmēr bijusi rūpniecības pilsēta. Arī pēc neatkarības atjaunošanas privatizācija pilsētā noritēja diezgan sekmīgi. Pateicoties tam, visi lielie uzņēmumi, izņemot gaļas pārstrādes kombinātu, attīstījušies un tagad turpina strādāt. Turklāt, cik esmu dzirdējis, pagaidām nevienam no tiem ražošanas apjomu kritums nav lielāks par 10 procentiem. Līdz ar to tiek nodrošināts pats galvenais - cilvēkiem ir darbs. Savukārt pieprasījums uztur tirdzniecību un pakalpojumu jomu.
"Viens otrs donors, kā Valmiera, piemēram, dzīvo sliktāk, nekā naudas saņēmējs. Jo viņam nekā nav un to naudu var vienkārši tērēt. Arī administratīvajiem izdevumiem."
Kopējais bezdarba līmenis ir ap 11% jeb apmēram 2000 no visiem strādājošajiem. Un arī tas galvenokārt uz pašvaldības un valsts institūciju rēķina. Izteikti darbinieku skaitu reģionos samazina tieši valsts iestādes. Salīdzinot ar pilsētām citos reģionos, šāds bezdarba līmenis varbūt nav daudz, tomēr tas nav arī maz, un pašvaldība jau sāk to izjust kā slogu. Jo arī lielajos uzņēmumos, tāpat kā apkalpojošajā sektorā, ko mazināt vairs nav. Ir atstāts minimālais strādājošo skaits ar minimālām algām.
Bet kā krīze ietekmējusi Valmieras mazos uzņēmumus?
Atsevišķiem mazajiem uzņēmumiem diemžēl nākas pārtraukt darbību, bet jācer, ka vietā radīsies jauni. Jo laiks „ir lēts” un patiesībā ļoti izdevīgs uzņēmējdarbībai - daudz kas maksā uz pusi mazāk nekā pirms dažiem gadiem. Tomēr, kā redzam pēc iedzīvotāju ienākuma nodokļa, tad divos mēnešos mēs neesam saņēmuši 400 tūkstošus. Un tas ir nopietns signāls. Turklāt, ņemot vērā, ka mums nauda ienāk vēlāk, tad šie ieņēmumi ar mīnusa zīmi atspoguļo situāciju, kāda tā bija vasaras beigās, rudens sākumā.
Pēdējā gada laikā valsts atteikusies no vairākām funkcijām, deleģējot tās pašvaldībai? Kā to izjūt Valmierā?
Ko mēs varam just vai nejust... Viss jau mums ir nodeleģēts. Bet, tā kā visu pavilkt nevaram, būs jāskatās, ko sijāt nost. Es domāju, ka labajos gados ne tikai Valmierā, bet arī daudz kur citur pašvaldības cēla, būvēja un attīstīja. Mēs esam rekonstruējuši teātri, uzcēluši Olimpisko centru, atjaunojuši profesionālās izglītības centru un uzņēmušies vēl daudzas citas funkcijas. Tagad tas viss (teātris gan mazāk) jāuztur un jānodrošina, lai darbotos. Bet uzturēšana ilgtermiņā izmaksā dārgāk nekā uzbūvēšana.
Tomēr kopumā, salīdzinot ar citām pilsētām vai vēl vairāk - novadiem, Valmiera nebūt neatrodas tajā sliktākajā situācijā.
Tur jau tā lieta. Rēķinot ienākumus uz vienu iedzīvotāju (to nosaka nodokļu masu, kas veido budžeta ieņēmumu, izdalot ar iedzīvotāju skaitu), mums ir 326 lati. Pēc šā rādītāja mēs esam ceturtajā vietā starp lielajām pilsētām. Vairumā novadu šis skaitlis ir trīs simti un mazāk. Bet tāda infrastruktūra kā Valmierā, ko nepieciešams uzturēt, novados nav. Tāpēc esam pret izlīdzināšanas fondu, kas mums atņem ap 600 000 latu gadā. Pateicoties tam, gala rezultātā visi tiek padarīti vienlīdz nabagi un attīstība tiek bremzēta arī tur, kur tā būtu reāli iespējama.
Tas, ka šāds izlīdzinājums nepieciešams attālajiem novadiem, kur attīstība nav iespējama, tomēr cilvēkiem vienalga jādzīvo, ir skaidrs. Tomēr par to jāgādā un tas jādara valstij. Turklāt vadoties no stingriem kritērijiem. Tagad iznāk – viens otrs donors, kā Valmiera, piemēram, dzīvo sliktāk, nekā naudas saņēmējs. Jo viņam nekā nav un to naudu var vienkārši tērēt. Arī administratīvajiem izdevumiem.
Kā budžeta samazinājums ietekmēs situāciju atsevišķās jomās? Medicīnā, izglītībā...
Medicīna ir vairāk valsts nekā pašvaldības jautājums. Reģionālo slimnīcu budžeti pārāk lieli, lai mēs ar savu naudu tur varētu kaut ko ietekmēt. Tāpēc šī joma gandrīz pilnībā atrodas Veselības ministrijas pārziņā. Runājot par izglītības iestādēm, jāsāk ar to, ka faktiski izzudušas rindas bērnudārzos. Acīmredzot daļa cilvēku palikuši bez darba un paši pieskata bērnus, citi vairs nevar atļauties maksāt, tāpēc izmanto vecvecākus. Sava nozīme arī tam, ka bērnu skaits samazinās un vēl kādu laiku turpinās samazināties.
To diezgan pamatīgi izjūt arī skolas. Pēc jaunās sistēmas „nauda seko skolēnam” notiek diezgan pamatīga cīņa par katru bērnu. Tas savukārt kropļo kvalitāti, jo tā vietā, lai laba skola orientētos uz zinošiem skolēniem, tagad galvenais – cik kurš dabūs bērnus. Pašlaik Valmierā ir divas pamatskolas, divas ģimnāzijas, trīs vidusskolas un divas profesionālās skolas. Dabīgi, ka saimnieciski skolas uztur pašvaldība. Izglītības jautājums sociāli ir ļoti jūtīgs. Tāpēc vēlreiz varu vienīgi atkārtot – tie būs ļoti smagi jautājumus, kurus vajadzēs pieņemt deputātiem.
"Tuvākajos gados audzēkņu skaits samazināsies par 30-40% un mums ar to jārēķinās."
Līdz šim budžets tomēr bija ar augošu tendenci. Ja arī kaut kad fiksēti kritumi, tie bija sīkums, salīdzinot ar to, kas mūs gaida pašlaik. Pagaidām nevienu izglītības iestādi neesam slēguši. Esam centušies saglabāt arī visu līdz šim radīto interešu izglītībā, vienīgi mazākos apjomos un izslēdzot dublēšanos.
Tomēr jau tuvākajā nākotnē mūs gaida ļoti smagas diskusijas par profesionālajām skolām. Kuru saglabāt, kuras finansēšanā turpmāk piesaistīt Eiropas Savienības naudu. Jo nauda ir viens, otrs - demogrāfiskā situācija. Tuvākajos gados audzēkņu skaits samazināsies par 30-40%, un mums ar to ir jārēķinās.
... un sociālajā jomā?
Esam nolēmuši slēgt Bērnu un ģimenes centru, ko šogad pārņēmām no Valmieras rajona padomes, jo pašvaldības nebija gatavas segt faktiskās izmaksas par tajā mītošiem bērniem. Centrā atradās 25 bērni, un pirms tam naudu deva gan rajona padome, gan valsts, jo tas izmaksāja ļoti dārgi. Centrā mītošie bērni atraduši jaunas mājas, savukārt telpas tiks nodotas pansionātam „Valmiera”, un tajā mājvietu radīs vecie ļaudis. Taču galvenais un smagākais jautājums sociālajā jomā būs pabalsti. Bet arī tas daudzējādā ziņā atkarīgs no tā, kādu mums izdosies pieņemt nākamā gada budžetu un kāda būs situācija ar nodarbinātību.
Pašvaldības attieksme un iespējas nodarbināt iedzīvotājus sabiedriskajos darbos par tā dēvētajām ES stipendijām.
Manuprāt, tas ir vajadzīgs pasākums. Tiesa, daļai iedzīvotāju sākumā to bija grūti pieņemt. Pašlaik šādi nodarbinām ap 180 cilvēku, kas strādā pansionātos, skolās, bērnudārzos un pilsētas sakopšanā. Pagaidām pieprasījumu apmierinām simtprocentīgi, bet nākotnē tas noteikti pieaugs.
Kādas izredzes, ka pašvaldības kasi varētu būtiski papildināt jaunpieņemtie nodokļi? Piemēram, nodoklis par nekustamo īpašumu.
Šogad ieņēmumi no nekustamā īpašuma nodokļa bija apmēram pusmiljons. Domāju, ka nākamgad, lai arī summa būs lielāka, tomēr būtiski tā budžetu neietekmēs. Runa varētu būt par pārdesmit tūkstošiem latu. Līdzīgi kā citus gadus esam izstrādājuši noteikumus par nekustamā īpašuma nodokļa atlaidēm – to vidū uzņēmējiem, jo svarīgāk par šo naudu ir saglabāt darbavietas un ražošanu.
Pašvaldības kredītsaistības un kredītpolitika. Vai tā ietekmē pašreizējo situāciju?
Attiecībā uz kredītiem mēs vienmēr esam bijuši ļoti piesardzīgi un centāmies, lai kredītu atmaksas procents nepārsniegtu 10–11% no bāzes. Tagad tas gan ir drusku lielāks, jo bijām spiesti valsts vietā paņemt dažus kredītus ES projektu līdzfinansējumam – neņemt būtu bijis vēl muļķīgāk.
Kāda ir situācija ar pilsētas infrastruktūru, komunālo saimniecību? Kā to ietekmēs vēl lielāks pašvaldības budžeta samazinājums?
Komunālajai saimniecībai naudas šogad jau tā bija maz un būs vēl mazāk. Ja kādreiz uzņēmums apgrozīja gandrīz miljonu, tagad jānodrošina vismaz tik daudz, lai varētu infrastruktūru uzturēt. Par laimi, mums ir ES nauda pilsētvides attīstībai. Kopā ar pašu līdzfinansējumu visai programmai paredzēti apmēram 20 milj. latu. To mēs izmantosim, lai ar visām komunikācijām rekonstruētu pilsētas galvenās ielas. Tas nepieciešams gan pilsētniekiem, gan biznesam. Vēl par šo naudu uzcelts biznesa inkubators un tiks pabeigta pamatskolas celtniecība. Savukārt par norvēģu finanšu instrumenta līdzekļiem atjaunojam vienu no muzeja ēkām, kur būs krātuves.
Valmiera ir viena no pirmajām Latvijas pilsētām, kas pievērsās ēku siltināšanai. Arī pašlaik jūs šajā ziņā esat ļoti aktīvi.
Valmierieši piedalās abos šobrīd pieejamos ēku siltināšanas projektos. Par Vides ministrijas Klimatu pārmaiņu finanšu instrumenta līdzekļiem pašvaldība nosiltinās gandrīz visas skolas un pirmsskolas izglītības iestādes. Tas ir ļoti izdevīgs pasākums. Esam pieteikušies uz maksimālo summu - gandrīz 2 miljoniem latu.
Līdz šim kopumā pilsētā ir nosiltinātas ap 200 māju. Nu ir īstais brīdis, lai, izmantojot ES līdzfinansējumu, pie tā atgrieztos.
Kas attiecas uz dzīvojamām mājām, mums ir pieredze. Tie, kas pirmie sāka, tagad ir vislaimīgākie, jo viņiem vēl bija lētie kredīti, bet siltuma izmaksas tagad ir uz pusi mazākas. Bet sakarā ar to, ka viss sadārdzinājās, uz laiku apstājās arī siltināšana. Līdz šim kopumā pilsētā ir nosiltinātas ap 200 mājas. Nu ir īstais brīdis, lai, izmantojot ES līdzfinansējumu, pie tā atgrieztos. Projekti apstiprināti gandrīz 20 mājām, bet tas neko nenozīmē, jo galavārds ir pēdējai iedzīvotāju kopsapulcei. Un pašlaik cilvēki ļoti baidās uzņemties jebkādas finansiālas saistības, lai gan 50% līdzfinansējums, kā šajos gadījumos, ir ļoti izdevīgs. Ja tādus nosacījumus piedāvātu pirms pāris gadiem – tagad visa Valmiera būtu nosiltināta.
Kas notiek ar iedzīvotājiem? Vai pašvaldībai ir informācija, cik valmieriešu pametuši valsti?
Tādas informācijas, protams, nav. Mēs vienīgi zinām, ka nedaudz vairāk par astoņdesmit bērniem Valmierā šoruden vairs neturpina mācības skolās. Galvenokārt tāpēc, ka kopā ar vecākiem izbraukuši no valsts. Vai arī vecāki vieni paši devušies peļņā, un bērni bijuši spiesti mainīt dzīvesvietu. Kā redzam - tās ir gandrīz četras normālas klases. Tomēr kopējais aizbraukušo skaits noteikti ir lielāks.
