„Mūsu uzdevums ir ne tikai izdzīvot 2010. gadā, bet jau laikus gatavot priekšlikumus 2011. gada budžetam. Uzskatu, ka pašvaldībām ir jānodrošina stabils finansējums, tāpēc mans priekšlikums ir pārskatīt nodokļu sadalījumu starp valsts un pašvaldību budžetu, piemēram, novirzot pašvaldībām daļu uzņēmuma ienākuma nodokļa vai pievienotās vērtības nodokļa,” 2009. gada nogalē tiekoties ar lielāko novadu pašvaldību vadītājiem, sacīja reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns.
„Ir bažas, ka ne visi nodokļu palielinājumi, kas no Finanšu ministrijas puses tika iezīmēti pašvaldību ieņēmumu sadaļā, nākamajā gadā var pildīties un pašvaldības nākamajā gadā var sagaidīt kārtējais ieņēmumu samazinājums. Bet pagaidām, kā mēs zinām, pakalpojumu un funkciju samazinājums tam neseko.”
Starpība – vismaz seši miljoni latu mēnesī
Ir gluži pretēji: pakalpojumu apjoms pašvaldībām arvien pieaug, tagad aizrunājoties jau līdz tam, ka pašvaldības maznodrošinātajiem iedzīvotājiem varētu iegādāties dekoderus, lai viņi nepaliktu pie tukša TV ekrāna.
Bet pašvaldībām pašlaik ir gluži citas raizes: straujš ienākumu kritums budžetos, kas nesakrīt ar Finanšu ministrijas lēstajām prognozēm, toties daudz lielāks iedzīvotāju sociālās palīdzības pieprasījums; grūtības ar ceļu tīrīšanu, bērnu nogādāšanu uz tagad jau attālajām skolām; bērnunamu un pansionātu uzturēšana un daudz kas cits.
Kā decembrī informēja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) Pašvaldību attīstības departamenta direktors Aivars Draudiņš, pašvaldību pamatbudžeta ieņēmumu izpilde 2009. gadā no janvāra līdz oktobrim (pēc Valsts kases datiem) kopumā ir aptuveni 80 procentu. Dažās pašvaldībās, piemēram, Dobelē, situācija ir labāka, un šis rādītājs ir 93%, bet Daugavpils novadā ieņēmumi ir tikai 73% no plānotā, Ogres - 76%, Jēkabpils -78%, Krāslavas – 81 procents.
A.Draudiņš paredzēja, ka 2009. gada beigās, visticamāk, radīsies nopietnas problēmas: prognožu nesakritība ar plānoto kopumā varētu sasniegt četrus piecus procentus.
Saistībā ar nodokļu prognožu nesakritību ar realitāti ieviests jaunums - Finanšu ministrija šogad vērtēs IIN izpildes gaitu: ja ieņēmumu plāna neizpilde kādu mēnesi pārsniegs 8%, valsts apņēmusies pašvaldībai šos zaudējumus kompensēt.
Taču Ogres novada domes priekšsēdētājs Edvīns Bartkevičs par to ir bažīgs: „Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi jau tagad ir mīnus 16 procenti. Janvārī tie var būt krietni zemāki par pašreizējo līmeni. Kā rāda pieredze, pirmie trīs gada mēneši nodokļu ieņēmumu ziņā ir vissmagākie. Paziņojumi par nekustamā īpašuma nodokļa iekasēšanu tiks izsūtīti tikai 1. ceturkšņa beigās, tikai pēc tam sāks ienākt maksājumi, un ir jāgatavojas gauži skaudrai realitātei.
"Pakalpojumu apjoms pašvaldībām arvien pieaug, tagad aizrunājoties jau līdz tam, ka pašvaldības varētu maznodrošinātajiem iedzīvotājiem iegādāties dekoderus, lai viņi nepaliktu pie tukša TV ekrāna."
Kopumā pašvaldībās 1. ceturksnī zaudējumi varētu sasniegt 21 miljonu latu. Šobrīd jau diezgan skaidri varam iezīmēt, ka tie būs 6,7 miljoni mēnesī. Tad rodas jautājums: cik mēnešus valsts būs spējīga šo ieņēmumu starpību kompensēt?”
Par to, vai valsts kasē ilgstoši tiks atrasts pašvaldībām nepieciešamais papildu finansējums, nav droši arī citu pašvaldību vadītāji. Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa ar skaitļiem pierādīja, ka pašvaldības ieņēmumi krītas par 40 tūkstošiem latu nedēļā, un šajā laukā viņa saskata neiepriecinošu perspektīvu.
Dzīvokļa pabalsts – arvien svarīgāks
Toties sociālo pabalstu apmēri pašvaldībās arvien pieaug. Kā norāda A.Draudiņš, 2009. gadā no janvāra līdz oktobrim obligātajiem sociālajiem pabalstiem ieplānotā summa ir pārtērēta; vairāk nekā trīsreiz palielinājušās garantētā minimālā ienākuma (GMI) izmaksas, dzīvokļa pabalsti – 2,6 reizes. Sociālajiem pabalstiem valstī vidēji ir paredzēti 3% no plānotajiem izdevumiem, bet pieprasījumam ir tendence pieaugt.
„Tajā pašā laikā pašvaldības mūs informē, ka trūkst līdzekļu citu pabalstu izmaksai. Saistībā ar sociālās drošības tīkla ieviešanu no 2009. gada 1. oktobra valsts sedz 50 procentu GMI un 20 procentu – no dzīvokļu pabalstiem. Kompensācijas saņemšanai pašvaldībām līdz katra nākamā mēneša 15. datumam Labklājības ministrijā ir jāiesniedz pārskati par faktiski izmaksāto pabalstu apjomu, un ministrija no pašvaldībām gaida lielāku aktivitāti,” norāda A.Draudiņš.
„Bet mūs dara uzmanīgus, cik atšķirīgi dažādās pašvaldībās, kurās varētu būt līdzīga ekonomiskā situācija, tiek risināti sociālās aizsardzības jautājumi. Piemēram, Jēkabpils novadā sociālajai aizsardzībai no kopējiem budžeta izdevumiem atvēlēti tikai 2%, bet Ludzā – 9%, Rēzeknē – 8 procenti. Ir pamats analizēt, kāpēc, plānojot pašvaldību budžetus un izmaksājot dažādus sociālos maksājumus, ir tik liela atšķirība.”
Īpašu nozīmi pēdējā laikā ieguvuši dzīvokļu pabalsti. „Ogrē komunālo maksājumu parādi ir trīskāršojušies: 2008. gadā tie nedaudz pārsniedza 200 tūkstošus latu, turpretī tagad šo parādu apjoms sasniedzis 700 tūkstošus. Bet šie maksājumi ir asinsrite, kas saistīta ar siltuma padevi visai pilsētai kopumā - bērnudārziem, skolām, dzīvokļiem. Šajā kontekstā dzīvokļu pabalsts gan pilsētās, gan apdzīvotos centros, kur centrālapkurei nav alternatīvu apkures veidu, kļūst aktuālāks par GMI. Diemžēl mēs negribētu nonākt pie tā, ka kādas mājas būtu jāatslēdz no siltuma,” teic E.Bartkevičs.
Jāteic, ka pašvaldībām garām gājis kāds nopietns pārbaudījums – pērn 21. decembrī Ministru kabineta komitejā tika atcelti iecerētie Ministru kabineta noteikumu grozījumi, kas paredzēja noteikt diferencētu valsts budžeta finansējuma apmēru pašvaldībām dzīvokļa pabalstam robežās no 5% līdz 20% atkarībā no pašvaldības vērtētajiem ieņēmumiem uz vienu iedzīvotāju pēc finanšu izlīdzināšanas. Tad iznāktu, ka, piemēram, Ogres novadam līdzšinējo 20% vietā kompensētu tikai pusi.
Ja ceļus tīra reizi divās diennaktīs
Salīdzinājumā ar pērno gadu pašvaldībām par 21,2% samazinātas mērķdotācijas izglītības iestādēm (42 milj. latu), par 15,8% - pašvaldību pirmsskolas iestādēm un internātskolām (9,1 milj. latu). Tās vispār likvidētas pašvaldību tautas mākslas kolektīvu vadītāju algošanai un citiem pašvaldību pasākumiem. Pašvaldību vadītāji norāda, ka finansējuma samazinājuma dēļ daudzviet pretēji normatīvajos aktos paredzētajam mākslas izglītība skolēniem pieejama tikai par maksu, un brīnās, ka tā dēļ neviens pašvaldības vadītājs vēl nav sodīts.
Taču izglītības pieejamību kā tādu apdraud gluži cits – no Valsts autoceļu fonda pašvaldībām piešķirto līdzekļu samazinājums, kas nozīmē grūtības uzturēt kārtībā autoceļus, īpaši ziemā. Tāpat ir svarīgs jautājums par dotāciju zaudējumu segšanai sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem.
E.Bartkevičs uzsver, ka jau iepriekšējos gados finansējuma samazinājums 1.-2. kategorijas ceļu uzturēšanai kritiski samazinājies – pat par 20%, bet pašlaik normatīvie akti atļauj šīs kategorijas ceļus tīrīt reizi 48 stundās. „Novadā ir rinda pagastu, kur bērnu skaits skolās ir ļoti mazs. Un, gribam to vai negribam, būtu jārisina skolu tīkla sašaurināšana jeb reorganizācija. Tad pagastos ir jāsavāc bērni, pēc tam viņi jānogādā lielākā centrā uz skolu. Bet par kādu skolu reformu varam runāt, ja sabiedriskā transporta maršrutu tīkls, kas ir apstiprināts, lai bērni nokļūtu skolā, iedzīvotāji - darbavietās, lai viņi tiktu uz poliklīniku vai slimnīcu, līdz tuvākajam bankomātam izņemt pensiju, arvien tiek sašaurināts?
"Kopumā pašvaldībās 1. ceturksnī zaudējumi varētu sasniegt 21 miljonu latu."
Skolēnu pārvadājumi vispār būs ļoti problemātiski. Ne tikai transporta trūkuma dēļ, bet arī tādēļ, ka ziemas laikā vai nu mācības vispār jāpārtrauc, vai pašvaldībai jānodrošina ne tikai sava ceļu tīkla, bet arī 1.-2. kategorijas ceļu, pa kuriem iet šie autobusu maršruti, tīrīšana. Jo ir taču saprotams, ka ziemā ceļus nevar tīrīt tikai reizi 48 stundās!”
No šā gada sabiedriskā transporta pakalpojumus reģionos organizē plānošanas reģionu administrācija. Šim nolūkam 2010. gada budžetā paredzēti 200 tūkst. latu jeb 40 tūkst. latu katram plānošanas reģionam.
Saskaņā ar Likumu par valsts budžetu 2010. gadam dotācija zaudējumu segšanai sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem reģionālajos vietējās nozīmes maršrutos ir samazināta par 28% un veido 12,08 milj. latu.
Likumā „Par sabiedriskā transporta pakalpojumiem” ir iestrādāta norma: ja zaudējumi pārsniedz šo summu, tie jāsedz no pašvaldību budžetiem. Pret to ir iebildusi un iebilst RAPLM, taču tagad tai atliek vien pašvaldību vadītājus aicināt stingri sekot izdevumiem un nepieļaut pārtēriņu. Taču, atskatoties uz iepriekš minēto, redzams, ka pašvaldības ir ieliktas dzelzs spīlēs starp pakalpojumu nodrošināšanu un spēju par tiem samaksāt. Protams, pašvaldības pēc savas vēlēšanās var vietējo autobusu maršrutu tīklu paplašināt, taču tad nāksies papildus arī maksāt.
Pērn 8. decembrī valdība no budžeta programmas līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķīra dotāciju 1 miljona latu apmērā zaudējumu segšanai sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem reģionālajos vietējās nozīmes maršrutos, kas radušies 2009. gadā.
Kur skabarga, kur baļķis
Bet nav tā, ka pašvaldības it visā bez vainas. Ka skabargas ir tikai citu acīs. RAPLM speciālisti secinājuši, ka pašvaldībās, piemēram, ir ļoti atšķirīgs administratīvo izdevumu īpatsvars uz vienu iedzīvotāju. „Piemēram, Jēkabpils novadā administratīvo izdevumu apmērs uz vienu iedzīvotāju ir 9,83 lati, bet Ventspils novadā – 186,28 lati. Starp atsevišķām pašvaldībā tas atšķiras pat 19 reižu,” atklāj A.Draudiņš.
„Vidēji valstī šo izdevumu apmērs uz vienu iedzīvotāju ir 41,43 lati. Par vidējo mazāki izdevumi ir 28 pašvaldībām, par 100 latiem lielāki – četrām pašvaldībām. Salīdzinot 2008. gada atalgojuma apmēra plānu ar 2009. gada plānu, pašvaldības kopējā noteiktajā atlīdzības samazinājuma robežā iekļaujas. Taču faktiskās izpildes dati par 2008./2009. gada janvāri un oktobri un 2008. gadā plānoto (768,41 milj. latu) un faktisko (773,88 milj. latu) finansējumu liecina, ka, iespējams, 2008. gada nogalē darbinieku atlīdzība ir tikusi palielināta, lai 2009. gadā veiktu attiecīgu samazinājumu.
"Ogrē komunālo maksājumu parādi ir trīskāršojušies: 2008. gadā tie nedaudz pārsniedza 200 tūkstošus latu, turpretī tagad šo parādu apjoms sasniedzis 700 tūkstošus."
Arī Finanšu ministrija līdztekus RAPLM konstatējusi, ka vairākas pašvaldības 2009. gadā neatkarīgi no tā, ka likums to neatļauj, ir izmaksājušas naudas balvas, materiālās stimulēšanas pabalstus. Atsevišķas pašvaldības vēl pēc 1. jūlija nav apstiprinājušas jaunus darba samaksas nolikumus. Analizējot iesūtītos darba samaksas nolikumus, esam konstatējuši, ka tajos atspoguļojas ierobežojumi, kas noteikti ar likumu „Par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009. gadā”.
Pievēršu uzmanību, ka Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā maksimālā alga pašvaldības domes priekšsēdētājam 2010. gadā ir noteikta 1714 latu, pārējiem darbiniekiem – ar attiecīgiem koeficientiem.”
RAPLM līdz šā gada jūlijam sola ieviest jaunu, stingri noteiktu pašvaldību darbinieku atalgojuma sistēmu un arī gana stingri sekot, kā tā tiek ievērota.
