Prēmijas un dāsni pabalsti joprojām dzīvelīgi
Taču Latvijā viss ir citādi. Trūkumcietēji par sevi, priekšnieki – par sevi. Tas nekas, ka ienākumu avots tā pati nodokļu maksātāju nauda vien ir. Tas nekas, ka Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) pašvaldību vadītāju sanāksmēs allaž likusi pie sirds (piesaucot arī normatīvajos aktos noteiktos ierobežojumus), ka atalgojums jārēķina saprāta robežās un par prēmijām un dāsnām piemaksām jāaizmirst.
Kā liecina nule tapušais Finanšu ministrijas (FM) ziņojums, tas vērā nav ņemts. Vairākas pašvaldības pērn turpinājušas maksāt saviem ļaudīm prēmijas un tērējušās arī visādi citādi, kas ietilpināms izdevumu kodā "Prēmijas, naudas balvas un materiālā stimulēšana".
Lai tiktu skaidrībā par situāciju ar kopējo atlīdzības izmaksu pašvaldībās saistībā ar normatīvo aktu normu ievērošanu, FM vairāk nekā 60 pašvaldībām pieprasīja iesniegt darba samaksas nolikumu kopijas. Iegūtā informācija ļāvusi secināt, ka daudzas pašvaldības pēc administratīvi teritoriālās reformas vēl nav apstiprinājušas jaunos darba samaksas nolikumus. Pat ja tas ir izdarīts un pērn šajos dokumentos grozījumi veikti, "tie ne vienmēr atspoguļo likuma normas", par ziņojumu informē LETA.
Saskaņā ar darba samaksas nolikumos vai darba koplīgumos norādīto informāciju, pašvaldībās arī 2009. gadā paredzēja maksāt atvaļinājumu, veselības atjaunošanas, slimību un nelaimes gadījumu pabalstus, prēmijas, naudas balvas, dāvinājumus, materiālo stimulēšanu darbinieku dzīves jubilejās, piemaksas par darba stāžu, papildu atlīdzību pat par svešvalodu pārzināšanu un tamlīdzīgi.
Pašvaldību pārskati atspoguļo, ka līdz 2009. gada 31. oktobrim darba devēja sociālā labuma maksājumi veikti vairāk nekā 8,5 milj. latu apmērā.
Savukārt attiecībā uz sociālo pabalstu izmaksu FM veiktā pašvaldību budžetu izpildes rādītāju analīze ļāvusi secināt, ka šo izdevumu īpatsvars starp kopējiem pašvaldību izdevumiem ir tikai 3% apmērā. Toties administratīvie izdevumi bez iemaksām Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā un pašvaldības aizņēmumu procentu maksājumiem vidēji veidojuši 8,7% no kopējiem izdevumiem.
Noteikts mēnešalgas maksimālais lielums
Lai kaut kā tiktu galā ar daudzo amatpersonu kāri izmantot jebkuru iespēju tikt pie lielāka atalgojuma, tika izstrādāts un šā gada 1. janvārī stājās spēkā Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums. Tā mērķis ir panākt, ka valsts un pašvaldību institūcijās amatpersonu (darbinieku) atlīdzības noteikšanā tiek ievēroti līdzvērtīgi nosacījumi.
Atbilstoši likuma prasībām pašvaldībām līdz šā gada 1. aprīlim jāveic nepieciešamie grozījumi pašvaldības apstiprinātajā Darba samaksas un sociālo garantiju nolikumā (vai jāpieņem jauns nolikums).
Likumā noteikto atlīdzības sistēmu veido: darba samaksa, sociālās garantijas; atvaļinājumi. Darba samaksā ir iekļauta:
- mēnešalga;
- piemaksas;
- prēmijas.
Sociālajās garantijās ir iekļauti:
- pabalsti;
- kompensācijas;
- apdrošināšana;
- likumā paredzēto izdevumu kompensācija.
Likums attiecas uz deputātiem, kuri ievēlēti attiecīgās pašvaldības domē un tajā ieņem (vai neieņem) vēlētu algotu amatu, kā arī uz pašvaldības administrācijas un iestāžu amatpersonām (darbiniekiem).
RAPLM Juridiskā departamenta direktore Kristīne Jaunzeme atlīdzības likumu skaidro šādi: "Mēnešalgas noteikšanas nosacījumi, kā arī sociālo garantiju nosacījumi gan cilvēkiem, kuri strādā uz darba līgumu pamata, gan cilvēkiem, kuri ir vēlētas amatpersonas, ir līdzīgi. Tāpat kā visām valstī strādājošām amatpersonām, mēnešalga tiek pielīdzināta valstī strādājošo vidējam mēneša darba samaksas apmēram. Šogad ar pārejas noteikumu šis apmērs ir noteikts 471 lats. Pamata likmei tiek piemēroti koeficienti atkarībā no tā, vai šī persona ir domes priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieks, komitejas priekšsēdētājs vai domes deputāts."
Tā nu iznāk, ka domes priekšsēdētāja mēnešalga nedrīkst pārsniegt 1714 latus (471 latam piemērojot koeficientu līdz 3,64), domes priekšsēdētāja vietnieka mēnešalga – 1507 latus (līdz 3,2), domes komitejas priekšsēdētāja – 1201 latu (līdz 2,55), bet domes deputāta – 565 latus (līdz 1,2).
Īstenībai atbilstoša algu līmeņa noteikšanai – vien ministrijas ieteikums
Nevienā likumā visu ierakstīt un paredzēt nav iespējams. Arī šoreiz – tā kā iepriekš minētais likums atļauj pašvaldības domei pašai lemt par atlīdzības kārtību un apmēru, vien nepārsniedzot likumā noteikto maksimālo summu, var gadīties, ka lielāko algu virsotnes nu ir apcirptas, toties mazākās pašvaldības, kas līdz šim naudas ziņā bijušas pieticīgākas, nu var gluži likumīgi darba atlīdzību celt un celt. To gan mēģina ierobežot RAPLM, savos metodiskajos ieteikumos par pašvaldības domes deputātu atlīdzības sistēmas piemērošanu norādot: "Koeficienta apmērs nosakāms, izvērtējot veicamo darbu iespējamos apjomus, ņemot vērā iedzīvotāju skaitu, teritorijas lielumu, iestāžu skaitu, teritoriālo vienību skaitu, sabiedriskās infrastruktūras tīkla attīstību konkrētā novada administratīvajā teritorijā un citus pamatotus kritērijus, tādējādi nodrošinot arī samērīguma principa ievērošanu. Koeficients var tikt piemērots zemāks par Likumā maksimāli noteikto atbilstoši darba slodzei un pašvaldības finansiālajai situācijai."
"Vairākas pašvaldības pērn turpinājušas maksāt saviem ļaudīm prēmijas un tērējušās arī visādi citādi, kas ietilpināms izdevumu kodā "Prēmijas, naudas balvas un materiālā stimulēšana"."
Tūlīt gan seko arī RAPLM piebilde – "Šie metodiskie ieteikumi ir jāuztver kā Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas redzējums domes deputātu atlīdzības sistēmas sakārtošanai atbilstoši Likuma prasībām. [..] Šie ir tikai ieteikumi, ko pašvaldības var izmantot atbilstoši savām budžeta iespējām, pārvaldes struktūrai, administratīvās teritorijas un Domes deputātu darba organizācijas īpatnībām."
Tad, ja ne tikai domes priekšsēdētājs, bet arī viņa vietnieks/i, komiteju priekšsēdētāji un deputāti strādā pilnu darba laiku (40 stundas nedēļā) un, atlīdzību rēķinot, godprātīgi ņēmuši vērā RAPLM gana vispārīgos ieteikumus, viss būtu kaut cik kārtībā.
Bet – mūsu mazajā valstī nav daudz pašvaldību, kurās pilna laika algotos amatos strādātu, piemēram, komiteju vadītāji vai deputāti.
Ja visi deputāti gribēs cietu mēnešalgu...
K. Jaunzeme stāsta: "Daudzi pašvaldību vadītāji mums jautā – kāpēc tagad ir jānosaka mēnešalga, ja deputātiem līdz šim kā atlīdzība par dalību domes sēdēs un izveidoto institūciju sēdēs pastāvējusi domes noteiktā vienas darba stundas apmaksas likme? Dažās pašvaldībās no deputātiem jau saņemti iesniegumi, kur viņi aicina atbilstoši jaunajam atlīdzības likumam lemt par mēnešalgu noteikšanu. Proti, runājot vairs ne par atlīdzību par piedalīšanos domes un domes izveidoto institūciju sēdēs, bet prasa 300 latu mēnešalgu, uzskatot, ka tā būtu samērīga atlīdzība."
"FM veiktā pašvaldību budžetu izpildes rādītāju analīze ļāvusi secināt, ka šo izdevumu īpatsvars starp kopējiem pašvaldību izdevumiem ir tikai 3% apmērā."
RAPLM Juridiskā departamenta direktore to nosauc kā vienu no jaunā likuma nepilnībām. Ministrijas ieteikumos tiek skaidrots, kā aprēķināmas stundas apmaksas likmes (galvenais nosacījums, lai amatpersonas darba samaksa nepārsniegtu ar koeficientu nosakāmās algas apmēru), turklāt "arī šajā – trešajā pēc kārtas – likuma kļūdu labojumā Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā virzām priekšlikumu, ka domes deputātiem, kas neieņem vēlētus algotus amatus, atlīdzība būtu nosakāma kā līdz šim – proporcionāli nostrādātajam laikam kā stundas likme, kura tiek summēta atbilstoši deputāta paveiktajam. Pati pašvaldība definē, kuri deputāta pienākumi ir atlīdzināmi, nosaka atlīdzības maksimālo apmēru, protams, nepārsniedzot likumā paredzēto mēnešalgas slieksni. Mēs aicinām deputātus tomēr dalīt – tos, kuri ieņem vēlētus algotus amatus, ir pilna laika darbā – priekšsēdētājs, algots priekšsēdētāja vietnieks, atsevišķās pašvaldībās var būt domes komiteju priekšsēdētāji, un nošķirt deputātus, kuri neieņem algotus amatus, un maksāt viņiem tikai proporcionāli nostrādātajam laikam. Tos mēs virzām kā priekšlikumus papildinājumiem likuma 5. pantā."
Ko darīt ar piemaksām un prēmijām
Par prēmijām pašlaik ir jāaizmirst, uzreiz norāda K. Jaunzeme. "Bet arī jautājums par piemaksām atlīdzības likuma kontekstā nav vienkāršs. Mēs likumā atradām divas. Viena piemaksa varētu būt, ja priekšsēdētājs vienlaikus ir izpilddirektors (tie būtu definējami kā papildu pienākumi), un otra piemaksa – ja domē ir vairāki priekšsēdētāja vietnieki, kuriem nevienam nav uzlikts pienākums aizvietot priekšsēdētāju prombūtnes laikā. Tad varētu būt piemaksa par aizvietošanu kā par papildu pienākumu veikšanu. Tajā pašā laikā, runājot ar pašvaldībām par šiem jaunajiem darba samaksas nolikumiem, esam sastapušies ar interesantām iniciatīvām, ka arī deputātiem var būt papildu pienākumi, piemēram, piedaloties kādās darba grupās, komisijās, un par tiem būtu maksājamas piemaksas. Mūsu viedoklis ir tāds, ka dome nosaka atlīdzību par deputāta pienākumu pildīšanu un tā veido deputāta amatalgu mēnesī. Nekādas papildu piemaksas šeit nav piemērojamas. Likumā gan ir vēl noteikts, ka pie viena darba devēja var strādāt tikai vienā algotā amatā. Ja tiek veikti vēl kādi pienākumi, var maksāt piemaksu, nepārsniedzot 20% no darba algas. Nevar būt tā, ka, strādājot pašvaldībā, cilvēks var saņemt divas pilnas algas. Bet ko darīt ar deputātiem, kuriem ir šī likme atbilstoši nostrādātajam laikam, bet viņi vēl strādā administrācijā? Pašlaik gan ar Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju, gan Juridisko biroju risinām, ka būtu nepieciešams likuma grozījumos precīzi noteikt, ka deputāti, kuri neieņem algotus amatus, ja tie papildus strādā pašvaldības administrācijā, var saņemt pilnu amata algu administrācijā un atlīdzību par deputāta pienākumu pildīšanu. Savukārt, ja šāds deputāts ir domes priekšsēdētājs vai priekšsēdētāja vietnieks, kurš ieņem algotu amatu ar cietu algu un vēl ir iemanījies papildus iegūt pilna darba laika amatu administrācijā, tad būtu jānosaka, kurš viņam ir pamata darbs, un par papildu pienākumu veikšanu maksātu tikai 20% piemaksu. Tādējādi būtu iespējams izvairīties no situācijas, ka tiek savienoti trīs vai četri amati. Patiešām ir pašvaldības, kur to dara, neņemot vērā likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" paredzēto ierobežojumu.
Pagaidām atvaļinājums pienākas visiem deputātiem
"Arī jautājumā par sociālajām garantijām šis likums ir ļoti interesants, jo tas nevaicā, vai es esmu civildienesta ierēdnis vai deputāts, kurš pamatdarbā strādā citur, un tāpēc tiek paredzēts pilns sociālo garantiju katalogs," vēl vienu jaunā likuma "caurumu" uzrāda K. Jaunzeme. "Arī šeit top kļūdu labojums, piedāvājot definēt, ko tad ir tiesīgs saņemt deputāts. Uzskatu, ka ar mēnešalgu proporcionāli nostrādātajam laikam var kompensēt tikai sakaru un transporta izdevumus. Un tikai vēlētajiem algotajiem amatiem pienākas sociālās garantijas, dažādu veidu kompensācijas un pabalsti. Bet šobrīd pēc likuma atvaļinājums pienākas arī tiem deputātiem, kuri neieņem algotu amatu. Daži šo priekšrocību jau paspējuši izmantot. Pamata atvaļinājums ir četras darba nedēļas, papildu atvaļinājums – domes noteiktā kārtībā. Atvaļinājumu pabalsti pienāksies no 2012. gada. Vēl vienas minimālās mēnešalgas apmērā ir paredzēts pabalsts saistībā ar ģimenes locekļa vai apgādājamā nāvi.
Deputāta statusa likumā paredzētais atlaišanas pabalsts ir vienas mēnešalgas apmērā vēlētam algotam deputātam, kurš saistībā ar ievēlēšanu algotā amatā domē ir atbrīvots no iepriekšējā darba, bet līdz ar deputāta pilnvaru izbeigšanos ir beidzis pildīt šā amata pienākumus un viņu divu nedēļu laikā nevar nodrošināt ar iepriekšējo vai līdzvērtīgu darbu."
"Dažās pašvaldībās no deputātiem jau saņemti iesniegumi, kur viņi aicina atbilstoši jaunajam atlīdzības likumam lemt par mēnešalgu noteikšanu."
Algotām amatpersonām ir paredzētas arī vairākas kompensācijas:
- transporta (izņemot taksometra) izdevumiem, kas radušies, izmantojot sabiedrisko transportu deputātu pienākumu izpildei;
- izdevumiem par patērēto degvielu un transporta nolietojumu, ja nav iespējams izmantot sabiedrisko transportu un tiek izmantots savā īpašumā vai valdījumā esošais transportlīdzeklis;
- mācību izdevumu segšana, ja amatpersona darba pienākumus savieno ar sekmīgām mācībām valsts akreditētā mācību iestādē vai ārvalstu mācību iestādē, kuras diploms tiek atzīts Latvijā. Kompensācija nedrīkst pārsniegt 30% no gada mācību maksas.
Vēl algotām personām ir tādas priekšrocības kā apmaksāta mācību atvaļinājumu piešķiršana. Bet ar apdrošināšanu vēl pāris gadus jāpaciešas.
Galvenais, kas bija sakāms par to, kas pienākas un nepienākas pašvaldībās strādājošajiem, šķiet, ir pateikts. Jā, ārpusē palicis jautājums, kā rīkoties ar dienesta auto. Daudzās pašvaldībās vispār nav garāžu, kur nereti līzingā pirktos spožos spēkratus glabāt pēc darba laika beigām. No otras puses – pašvaldības amatpersonai jābūt gatavai traukties uz neparedzētiem gadījumiem jebkurā diennakts stundā. Tad ko darīt – maksāt nodokli? Nemaksāt? Vispār nebraukt? Par to var spriest, kamēr apnīk!
Bet, kā redzams, no visa iepriekš minētā, "caurumi" bija ne tikai VID elektroniskajā sistēmā. Tie ir arī Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā. Bet, kur caurumi, tur arvien kaut kas birst cauri. Arī naudiņa.
