Publicēts pirms 15 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Atalgojuma jautājumi likumā ir mazā skaitā, taču debates par tiem allaž bijušas visilgākās gan Saeimā, gan ārpus tās. Kā pamanījuši deputāti, arī arodbiedrības valsts uzņēmumu algas un citus maksājumus ir aizstāvējušas agresīvāk nekā skolotāju maizi un policistus. Gada laikā likumā vairākas reizes ir bijušas korekcijas un noteikti algu ierobežojumi valsts uzņēmumu amatpersonām. Arī pēc jaunākajiem grozījumiem daļa deputātu uzskata, ka joprojām valsts uzņēmumos ir saglabātas iespējas manipulācijām ar ļoti lielām naudas summām.
Valsts un pašvaldību uzņēmumu atalgojums nav iekļauts jaunajā valsts sektora vienotajā algu likumā. Pirms gada, kad noskanēja krīzes zvani, Saeima likuma Pārejas noteikumos iekļāva nosacījumu pakļaut valdes un padomes locekļu algas un pabalstus likumam “Par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un atlīdzību 2009. gadā”. Savukārt šis likums, kas 2009. gada budžeta interesēs ierobežoja virkni maksājumu, tostarp prēmijas un naudas balvas, citu materiālo stimulēšanu, attiecās arī uz valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrībām. 2009. gada likuma termiņš tuvojas beigām.
Pirms nedēļas Saeimā pirmajā lasījumā atbalstītajam likumprojektam “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” līdz otrajam lasījumam tika iesniegti vairāki desmiti priekšlikumu – galvenokārt, lai noteiktāk formulētu uzņēmumu amatpersonu un darbinieku atalgojuma (darba samaksas, atlīdzības) principus, izveidotu ierobežojumus amatpersonu darba samaksai nākamajos divos gados, kad valsts noteiktie krīzes ierobežojumi jārespektē ne tikai pārējiem valsts sektora dalībniekiem (pedagogiem, ārstiem, ierēdņiem), bet arī pensiju un sociālo pabalstu saņēmējiem.
Palielina algas koeficientu
Grozījumi likumā paredz, ka valdes locekļa mēnešalga nepārsniegs Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) oficiālajā statistikas paziņojumā publicēto valstī sabiedriskajā sektorā strādājošo iepriekšējā gada mēneša vidējās darba samaksas apmēru, kam var piemērot koeficientu ne lielāku par 6 (vidējās mēnešalgas). Līdz šim likums noteica piecu vidējo mēnešalgu “griestus” kā maksimālo valdes locekļa atalgojumu. Valdes locekļa mēnešalgu lielumu pārrēķina katru gadu, un šo algu sāk izmaksāt ar attiecīgā gada 1. maiju.
Līdz ar grozījumiem likumā arī 2010. un 2011. gadā kapitālsabiedrībām, kam nav nodokļu parādu valsts un pašvaldību budžetam un kuras iepriekšējā pārskata gadā strādājušas ar peļņu vai arī zaudējumi radušies, investējot līdzekļus attīstībā, tiks atļauts maksāt prēmijas un naudas balvas. Gadā šim mērķim varēs izmantot ne vairāk kā 20% no kapitālsabiedrības algu fonda. Vairāki deputāti iebilda pret prēmiju apmēra rēķināšanu no atalgojuma fonda, iesakot materiālo stimulēšanu samērot tikai ar algas apmēru, taču vairākums šo priekšlikumu noraidīja.
Valsts un kapitāldaļu uzņēmuma valdes loceklis, kas tiks atsaukts no amata pirms termiņa beigām un kam līgumā ir paredzēts atlaišanas pabalsts vai jebkāda cita kompensācija, varēs saņemt atlīdzību ne vairāk kā divu mēnešalgu apmērā (šāda norma – gan ar formulējumu “atlīdzība” - bija paredzēta arī līdz šim). Atkāpšanās naudu neizmaksās gadījumos, ja valdes loceklis atsaukts par rupju pilnvaru pārkāpšanu, pienākumu neizpildi vai to nepienācīgu izpildi, kā arī būs nodarījis kaitējumu uzņēmumam.
Pārejas noteikumos paredzēti datumi, kad ko rēķināt
Tradicionāli šajā likumā ir būtiski Pārejas noteikumi. To 44. punkts paredz: „2010. un 2011. gadā valsts kapitālsabiedrībā, pašvaldības kapitālsabiedrībā, publiski privātā kapitālsabiedrībā, kā arī Latvijā reģistrētā kapitālsabiedrībā, kurā visas kapitāla daļas pieder valsts kapitālsabiedrībai, pašvaldības kapitālsabiedrībai vai publiski privātai kapitālsabiedrībai, nemaksā prēmijas un naudas balvas, neveic materiālo stimulēšanu, bet pabalstus izmaksā saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu, izņemot šā likuma pārejas noteikumu 45. punktā minētajā gadījumā.”
Savukārt minētais 45. punkts nosaka: “44. punktā noteiktā kārtība netiek piemērota tām kapitālsabiedrībām, kuras iekļautas īpašā Ministru kabineta sastādītā sarakstā, ja šīm kapitālsabiedrībām:
"Gadā prēmijām varēs izmantot ne vairāk kā 20% no kapitālsabiedrības algu fonda."
Šā likuma Pārejas noteikumu 45. punktā minēto kapitālsabiedrību sarakstu Ministru kabinetam jāsastāda līdz 2010. gada 1. martam. Valdība prēmējamo sarakstā drīkst iekļaut tādas kapitālsabiedrības, kurām ir būtiska ietekme uz valsts tautsaimniecību un kuras atbilst īpašiem MK noteiktiem kvalifikācijas kritērijiem. Likumdevējs paredz, ka, nosakot šos kritērijus, ņemami vērā kapitālsabiedrības finanšu rādītāji, finansējuma avoti, tautsaimniecības nozare, kurā darbojas attiecīgā kapitālsabiedrība, kapitālsabiedrības saimnieciskās darbības ietekme uz valsts ekonomiku.
Pārejas noteikumos paredzēts, ka grozījumi, ar kuriem noteikta valdes locekļu mēnešalgas piesaiste Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicētajam valstī strādājošo mēneša vidējās darba samaksas apmēram un ar kuriem tiek noteikts maksimāli piemērojamais koeficents (6), stājas spēkā 2010. gada 1. aprīlī.
2010. gadā, nosakot valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdes locekļu; publiski privāto kapitālsabiedrību valdes locekļu; kapitālsabiedrību, kurā valsts kapitālsabiedrībai, pašvaldības kapitālsabiedrībai vai publiski privātai kapitālsabiedrībai pieder visas kapitāla daļas, valdes locekļu; kā arī to valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību, kuras darbojas kā kredītiestādes vai ieguldījumu pārvaldes, sabiedrības valdes locekļu mēnešalgu, tā piesaistāma CSP oficiālajā statistikas paziņojumā publicētajam valstī strādājošo mēneša vidējās darba samaksas apmēram 2009. gada pirmajā pusgadā, kas noapaļots pilnos latos, proti, 471 latam. Tādējādi valsts un pašvaldību uzņēmumu vadītāju alga nevarēs pārsniegt 2826 latus mēnesī.
Pārejas noteikumi arī paredz, ka Ministru kabinetam jāizvērtē un līdz 2010. gada 1. jūlijam jāpieņem atsevišķs lēmums par zinātnisko institūciju valsts kapitāla daļu (akciju) nodošanu bez atlīdzības atvasinātās publiskās personas – zinātniskā institūta vai valsts augstskolas – īpašumā, ja valdība to paredz integrēt citā zinātniskajā institūtā vai augstskolā, kā arī ja zinātniskais institūts vai valsts augstskola nepārprotami ir izteikusi gribu pieņemt attiecīgās valsts kapitālsabiedrības kapitāla daļas (akcijas).
Patlaban Ministru kabineta 2009. gada 5. maija noteikumi Nr. 411 reglamentē nosacījumus par valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrību valdes locekļu skaitu, padomes un valdes locekļa atlīdzību, pašvaldības kapitāla daļu turētāja pārstāvja un atbildīgā darbinieka atlīdzību.
Gada laikā septītie grozījumi
Likumprojekta „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” grozījumu pirmajā lasījumā šā gada 10. decembrī Tautsaimniecības komisijas pārstāvis Dzintars Zaķis nepieciešamos grozījumus un prēmiju atļaušanu aizstāvēja ar diviem argumentiem: labs darbinieks ir motivēts darbinieks un ka šoreiz galvenokārt esot domāts par valsts uzņēmumu darbiniekiem, lai „tie, kas ir elektriķi, kas ir ārpus „Latvenergo” birojiem, tie, kas ir mašīnisti „Latvijas Dzelzceļā”, un tā tālāk, varētu tikt materiāli stimulēti”.
"Valdība prēmējamo sarakstā drīkst iekļaut tādas kapitālsabiedrības, kurām ir būtiska ietekme uz valsts tautsaimniecību un kuras atbilst īpašiem Ministru kabineta noteiktiem kvalifikācijas kritērijiem."
Tiesa, likums tā papildinātajos 48. pantā un 149.3 pantā gan paredz, ka „dalībnieku/akcionāru sapulce saskaņo valdes izstrādātos sabiedrības amatpersonu un darbinieku atlīdzības noteikšanas svarīgākos nosacījumus (pabalstu un kompensāciju izmaksai, izdevumu segšanai, prēmēšanai un citādai materiālajai stimulēšanai, mēnešalgu (darba algu) maksimālos apmērus, kā arī citus ierobežojošos nosacījumus)”.
Pirms gada vienas plenārsēdes laikā 12. decembrī kā steidzami tika pieņemti grozījumi Pārejas noteikumos, paredzot: “Saskaņā ar šo likumu noteikto atlīdzību (amatalgu, pabalstus u.c.) kapitāla daļu turētāja pārstāvim, atbildīgajam darbiniekam, valdes un padomes loceklim 2009. gadā nosaka atbilstoši likumam “Par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009. gadā”.” Grozījumi stājās spēkā 2009. gada 1. janvārī vienlaikus ar likumu "Par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009. gadā”.
2009.gada 12. martā grozījumos, kas stājās spēkā 2009. gada 1. aprīlī, tika noteikts, ka valsts un pašvaldību izveidotām SIA vairs nebūs padomes; akciju sabiedrību padomju locekļu skaits tiks samazināts līdz trim; tika noteikti kritēriji valdes un padomju locekļu amatu kandidātiem, kā arī noteikts, ka kapitālsabiedrības valdes un padomes loceklis nevarēs darboties vairāk kā divās kapitālsabiedrībās. Vienlaikus tika paredzēts samazināt valsts kapitālsabiedrību vadītāju algu, ierobežojot ar augstāko pieļaujamo slieksni.
2009. gada 30. aprīļa grozījumi, kas stājās spēkā 1. jūnijā, pieņemti, lai nodrošinātu vienotu pārvaldes un atalgojuma nosacījumus koncerna ietvaros, kurā valdošais uzņēmums ir valsts un pašvaldības kapitālsabiedrība.
Pašreiz Saeimā izskatīšanā ir vēl vieni grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”. Likumprojekts paredz noteikt, ka mantu, kas tiks ieguldīta valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības pamatkapitālā, novērtē persona, kas ir iekļauta mantiskā ieguldījuma vērtētāju sarakstā, kā arī saīsināt likvidācijas pabeigšanas termiņu, piesaistot to nevis likvidācijas uzsākšanas brīdim, bet gan faktiski veiktajām darbībām likvidācijas procesā.
