Publicēts pirms 15 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Nākamajā gadā liela daļa sabiedriskajā sektorā strādājošo saņems vien tik, cik pieļauj jaunais Vienoto algu likums. Valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās darbosies atšķirīgi nosacījumi.
Deputātu projekts valdības piedāvājuma vietā
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija nav atbalstījusi valdības iesniegtos grozījumus likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”, jo, kā debatēs argumentēja komisijas pārstāvis Dzintars Zaķis, valdības piedāvājums bijis pārāk plašs un elastīgs. Tāpēc komisija Saeimai piedāvāja alternatīvu dokumentu. Likumu otrajā un galīgajā lasījumā paredzēts pieņemt jau 17. decembrī.
Likums gada laikā jau ir grozīts sešas reizes, tostarp arī lai ierobežotu pārmērības valsts un pašvaldību uzņēmumu vadītāju darba samaksā un dažādus labumus. Pašreizējo grozījumu galvenā ideja ir pieļaut darbinieku prēmēšanu, ja uzņēmums strādā brīvā tirgus apstākļos un ir sasniedzis labus darba rezultātus.
Likums papildināts ar normām, kas nosaka: valsts un pašvaldību uzņēmumiem pašiem būs jāizstrādā materiālās stimulēšanas sistēma un tā jāsaskaņo ar savu kapitāla daļu turētāju.
Likumprojekts paredz papildināt kapitālsabiedrības dalībnieku sapulces pilnvaras – lai tā saskaņotu valdes piedāvātos sabiedrības amatpersonu un darbinieku atlīdzības noteikšanas svarīgākos nosacījumus (pabalstu un kompensāciju izmaksai, izdevumu segšanai, prēmēšanai un citādai materiālajai stimulēšanai, mēnešalgu (darba algu) maksimālo apmēru).
Arī likuma sadaļa, kas nosaka valdes un padomes veidošanu publiski privātajā kapitālsabiedrībā, papildināta ar jaunu pantu par analogiem atlīdzības ierobežojumiem.
Pārejas noteikumi reglamentē prēmēšanas liegumu prognozētajā krīzes periodā – 2010. un 2011. gadā –, kuros valsts kapitālsabiedrībā, pašvaldības kapitālsabiedrībā, publiski privātā kapitālsabiedrībā, kā arī kapitālsabiedrībā, kurā valsts kapitālsabiedrībai, pašvaldības kapitālsabiedrībai vai publiski privātai kapitālsabiedrībai pieder visas kapitāla daļas, nemaksā prēmijas un naudas balvas, nenotiek materiālā stimulēšana, bet pabalstus izmaksā saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu.
Tiesa, šis nosacījums ir ar atrunu, proti, ka minētie ierobežojumi netiek piemēroti kapitālsabiedrībām, kuras atbilst Ministru kabineta noteiktajiem darbības vērtējuma kritērijiem. Šādā gadījumā prēmiju un naudas balvu, citas materiālās stimulēšanas, kā arī pabalstu izmaksas apmēru un kārtību noteiks valdība.
Likums jau tagad nosaka kapitālsabiedrību amatpersonu atalgojuma griestus. Valdes locekļu atlīdzība kapitālsabiedrībās nedrīkst pārsniegt pieckāršu sabiedriskajā sektorā strādājošo vidējo darba samaksu. Tā ir lielāka alga nekā premjeram, kas noteikta kā valsts pārvaldes algas etalons.
Deputāti kritizē korupcijas risku atstāšanu
Likumprojekta iesniedzēji raksta, ka tā sagatavošanā ir notikušas konsultācijas ar Latvijas Darba devēju konfederāciju, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību, Latvijas dzelzceļnieku un satiksmes nozares arodbiedrību, VAS „Latvenergo”, VAS „Latvijas dzelzceļš”, VAS „Latvijas valsts meži”, VAS „Latvijas gaisa satiksme”.
Savukārt deputāti, kas oponēja likuma normām, tieši uz lielajiem valsts uzņēmumiem norādīja kā vietu, kur ir labvēlīga augsne politiskajam biznesam. Gan tāpēc, ka lielie uzņēmumi ir varas partiju sponsori, gan tāpēc, ka šo uzņēmumu valdēs biežāk bez konkursa tiek iecelti partijām tuvu stāvoši cilvēki.
Deputāte Ilma Čepāne pievērsa uzmanību likumprojektā dalībnieku/akcionāru sapulcei dotajām pilnvarām, paskaidrojot nezinātājiem, ka šī sapulce ir arī viena persona. Savukārt uzņēmumu valdes sastāvot no politiskajiem menedžeriem, kas nereti ir arī partiju ziedotāji. Deputāte arī kritizēja Ministru kabinetam likumā paredzēto iespēju noteikt, kādi uzņēmumi un cik lielas naudas var saņemt. To noteikt, viņasprāt, būtu Saeimas kompetence. I. Čepāne pauda, ka līdzšinējā prakse liecina: bagātīgi atalgotie valdes un padomes locekļi slēptā veidā ir finansējuši partijas.
"Deputāti, kas oponēja likuma normām, tieši uz lielajiem valsts uzņēmumiem norādīja kā vietu, kur ir labvēlīga augsne politiskajam biznesam."
Anna Seile, atbalstot likumprojektu, klāstīja, ka lielās kapitālsabiedrības darbojas ar valsts īpašumu, bet no tā iegūto naudu ieskaita nevis valstij, bet uz akciju sabiedrības vārda. Tāpēc, pēc deputātes domām, viņi ir pelnījuši, lai noteiktu griestus vismaz uz diviem gadiem.
Aigars Štokenbergs argumentos par labu grozījumiem atgādināja, ka Latvijas ekonomikas stabilizācijas plāns paredz izņemt naudu no ekonomikas, kas notiek, samazinot budžeta izdevumus un vienlaikus paceļot nodokļus. Lai stabilizētu situāciju ar kopproduktu, Latvijā ir jāsamazina algas un izdevumi par kādiem 30 procentiem. Likumprojekts it kā ir solis virzienā, lai samazinātu cilvēku rīcībā esošu naudu un panāktu stabilizāciju.
Loģiski būtu gaidīt, ka valsts uzņēmumi rāda priekšzīmi privātajam sektoram un panāk, ka privātais sektors arī samazina atlīdzību. Taču tas nav reāli, un privātais sektors tā nedarīs. Jo tā ir īpašnieka izvēle. Privātajam sektoram ir cita izvēle – izņemt dividendes, kuras joprojām netiek apliktas ar tādu pašu likmi kā algas nodoklis. Līdz ar to būtu tuvredzīgi padarīt valsts uzņēmumus nekonkurētspējīgus darba tirgū, uzskata deputāts.
Kas attiecas uz korupciju – to radot apstāklis, ka pirmsvēlēšanu laikā elektroniskajos masu medijos nav aizliegtas reklāmas. Ir jācīnās pret to, nevis pret valsts uzņēmumiem, uzsvēra A. Štokenbergs. Savukārt pret “savējo” ielikšanu instruments būtu kompetence. Tāpēc uz amatiem uzņēmumos ir jābūt atklātiem konkursiem, kuros uzvarētu profesionāļi.
Tautsaimniecības komisijas deputāts D. Zaķis vēl skaidroja, ka likuma grozījumi ir mēģinājums radīt motivācijas sistēmu, turklāt runa esot par darbiniekiem, piemēram, par vilcienu mašīnistiem.
Saeimas deputātiem nākamgad algas un piemaksas nemainīsies
Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā vienprātīgi atbalstīja Grozījumus Saeimas Kārtības rullī, kas paredz parlamentāriešiem 2010. gadā saglabāt tādu pašu atalgojumu un piemaksas, kādas tās ir patlaban. Grozījumi papildina Saeimas Kārtības rulli ar pārejas noteikumiem, kas uz gadu - no 1. janvāra līdz 31. decembrim - noteiks viņiem tādu pašu darba samaksas aprēķinu, kāds tas ir patlaban. Grozījumi nepieciešami, lai nenonāktu pretrunā ar jau pieņemto 2010. gada budžetu, jo saskaņā ar Kārtības rulli deputātiem tad nākamgad būtu jāizmaksā pusotras reizes lielākas algas nekā šogad, paskaidroja deputāts Dzintars Rasnačs.
Saeimas deputāti šogad divas reizes lēmuši par savu amatalgu samazinājumu, nosakot to apmēru par piekto daļu mazāku, nekā tas bija pērn, vēsta BNS. Vasarā un rudens sākumā tika samazinātas arī kompensācijas un piemaksas par darbu komisijās. Līdz ar to arī nākamgad deputāti pamatalgā mēnesī saņems 986 latus pirms nodokļu samaksas. Saeimas priekšsēdētājs par parlamenta vadīšanu ik mēnesi saņems 770 latu bruto piemaksu pie algas, viņa biedres, kā arī Saeimas sekretārs – 655 latus, sekretāra biedrs par darbu Prezidijā saņems papildu 616 latu.
Saglabāsies arī piemaksas Saeimas frakciju un komisiju vadītājiem - mēnesī 193 lati. Viņu vietniekiem, kā arī komisiju sekretāriem arī turpmāk pienāksies papildu 154 lati, apakškomisiju priekšsēdētājiem - 116 latu un apakškomisiju sekretāriem - 77 lati.
"Būtu tuvredzīgi padarīt valsts uzņēmumus nekonkurētspējīgus darba tirgū."
Par katras komisijas sēdes apmeklējumu deputāti joprojām saņems 18 latu, par apakškomisijas sēdi - 10 latu.
Nemainīga paliks arī deputātiem izmaksājamā reprezentācijas nauda - 135 lati mēnesī.
Ja parlamentārietis nedzīvo Rīgā, par dzīvojamās telpas vai viesnīcas izdevumiem viņš joprojām varēs saņemt šo izdevumu kompensāciju līdz 388 latiem mēnesī. Par transporta izdevumiem varēs saņemt līdz 278 latiem mēnesī atkarībā no dzīvesvietas attāluma no Rīgas. Deputāti ik mēnesi var saņemt sakaru izdevumu atlīdzinājumu 54 latu apmērā.
Parlamentārieši vienojušies arī saglabāt pabalstu apmēru deputātiem, kuru mandāts izbeigtos sakarā ar to, ka Saeimā atgrieztos kāds valdības loceklis vai kolēģis pēc bērna kopšanas atvaļinājuma - saskaņā ar Kārtības rulli šis pabalsts ir paredzēts triju mēnešalgu apmērā, bet šogad un nākamgad tas samazināts līdz vienai mēnešalgai.
Saeima gan nākamgad vairs nenodrošinās veselības apdrošināšanu parlamentāriešiem par valsts naudu, šo priekšlikumu ir atbalstījis Prezidijs. Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma pārejas noteikumi paredz, ka valsts un pašvaldību institūcijās strādājošo veselība nākamgad apdrošināta netiek. Taču šis likums uz Saeimas deputātiem neattiecas, atteikšanās no apdrošināšanas ir viņu brīva griba.
Precizē spēka struktūru amatpersonu atlīdzības iespējas
1. decembrī pieņemtajā, bet vēl neizsludinātajā Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā Saeima ceturtdien divos lasījumos precizēja iekšlietu un aizsardzības sistēmas amatpersonu iespējas savienot dienestu ar pedagoģisko darbu un piemaksas apjomu, kas kopsummā nedrīkst pārsniegt 50 procentus no amatpersonai noteiktās mēnešalgas.
Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījumu vietu pārvaldes amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi par dienesta pienākumu pildīšanu virs noteiktā dienesta pienākumu izpildes laika noteiks samaksu atbilstoši tai noteiktajai stundas algas likmei, kā arī piemaksu 100 procentu apmērā no stundas algas likmes, ja amatpersonu iesaista dienesta pienākumu pildīšanā virs noteiktā dienesta pienākumu izpildes laika, lai nodrošinātu īpaši nozīmīgus valsts pasākumus, novērstu katastrofu un dabas stihiju sekas, nodrošinātu sabiedrisko kārtību un drošību vai veiktu citus ārkārtas uzdevumus.
Savukārt amatpersonas (darbinieki), izņemot karavīrus, kuras, pildot ar dzīvības vai veselības apdraudējumu saistītus amata (dienesta, darba) pienākumus, ir cietušas nelaimes gadījumā un guvušas ievainojumu vai sakropļojumu vai kuru veselībai nodarīts citāds kaitējums, saņems vienreizēju pabalstu.
Likuma grozījumi arī paredz, ka pašvaldības dome nosaka kārtību, kādā pašvaldības amatpersonu (darbinieku) nosūta paaugstināt kvalifikāciju mācību kursos, un šo izdevumu segšanas un atmaksāšanas nosacījumus.
