Labdien! Ir divas trīsstāvu daudzdzīvokļu mājas, kurās dzīvokļi pieder gan privātīpašniekiem, gan pašvaldībai. Zeme zem mājas ir īpašumā, zemes daļa sanāk apmēram 2 m ap māju. Abām mājām no visām pusēm ir ceļi. Zeme starp mājām un ceļu ir 5–10 m. Zeme pāri ceļam piederēja pašvaldībai. Uz šīs zemes bija bērnu rotaļu laukums. Abās mājās kopumā dzīvo daudz bērnu. Bija vienošanās ar pašvaldību, ka, uzturot kārtību, uz šīs zemes var būvēt savu šķūnīti. Piebilstams, ka abām mājām nav centrālās apkures, nav gāzesvada. Principā katram dzīvoklim ir nepieciešamība pēc kurināmā novietnes. Šobrīd izrādās, ka pašvaldība zemi, kura ir pāri ceļam un uz kuras atrodas bērnu rotaļu laukums un šķūnīši, ir pārdevusi. Jaunie īpašnieki prasa likvidēt šķūnīšus. Ja mājām nav nodrošināta centrālā apkure, tad kur iedzīvotājiem fiziski turēt kurināmo? Kur likt to savu šķūnīti vai boksu? Tiek likvidēts arī bērnu rotaļu laukumiņš. Vai to drīkst? Man ir mazi bērni, viens no viņiem ir invalīds. Kurp tagad doties? Tuvākā civilizācija šīm abām mājām un tuvākais bērnu laukums ir pēc pāris km. Piebilstams, ka ceļš no šīm abām mājām līdz tuvākajam ciematam ir zemes ceļš. Jau gadiem tiek lūgts ceļu asfaltēt, taču pašvaldība neliekas ne zinis. Šeit dzīvo vairākas māmiņas ar bērniem, kuras kājām iet uz tuvējo ciematu, tuvējo autobusa pieturu. Kad ceļš ir slapjš, tad tas nav izbraucams ar bērnu ratiem. Ceļam vispār nav apgaismojuma. Ja bērniem ir kādas nodarbības vai nepieciešams kaut kur tikt, tad nav iespējas pat normāli aiziet. Sakiet, lūdzu, kādas būtu mūsu tiesības? Ko mēs, abu māju iedzīvotāji, varam no pašvaldības prasīt? Patlaban situācija ir tāda, ka mūsu šķūnītis jānojauc, bērniem turpmāk ir jāsalst, laukumiņa, kur iziet ārā spēlēties, vairs nebūs un aiziet uz ciematu tos pāris km arī nevar, jo visur dubļi, nesakārtots ceļš un nav apgaismojuma.