Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Freepik
“Nedēļa tieslietās” ir LV portāla apkopojums par aktuālajām norisēm tieslietu nozarē.
Apstiprinātais Latvijas Atveseļošanas fonda plāns ir jauna Eiropas Komisijas centralizēti pārvaldīta budžeta programma, kura izveidota papildus 2021.–2027. gada plānošanas perioda Eiropas Savienības daudzgadu budžetam ar mērķi atbalstīt reformas un investīcijas, kas saistītas ar pāreju uz zaļo un digitālo ekonomiku, kā arī mazināt krīzes radīto sociālo un ekonomisko ietekmi. Šis plāns paredz finansējuma piešķiršanu trjiem nozīmīgiem projektiem tieslietu sistēmas attīstībai:
Tieslietu ministrijas rosinājumu veidot vienotu tiesnešu un prokuroru kvalifikācijas celšanas centru ir vienbalsīgi atbalstījusi arī Tieslietu padome. Tieslietu mācību centrs tiks izveidots, lai celtu tiesnešu, prokuroru, tiesu un prokuratūras darbinieku, kā arī specializēto izmeklētāju (starpdisciplināros jautājumos) kvalifikāciju. Centrs nodrošinās kompleksu un uz sabiedrības un tiesu varas vajadzībām balstītu pieeju tiesu varas profesionālo kompetenču attīstībai. Tajā īstenotās apmācības sekmēs tiesu un tiesībaizsardzības iestāžu izaugsmi un attīstību, kā arī lietu iztiesāšanas ātrumu un kvalitāti. Normatīvo aktu bāzi, uz kuras pamata tiks izveidots mācību centrs, tā modelis, mācību programmas un infrastruktūra, plānots izstrādāt līdz 2024. gada beigām.
Lai nodrošinātu digitālo transformāciju tieslietu un iekšlietu sistēmā, Atveseļošanas fonda līdzekļi tiks ieguldīti arī E-lietas projektā. E-lietas programma paredz ieviest elektronisku lietu izmeklēšanas, tiesvedības un sodu izpildes procesu, nodrošinot lietas dalībniekiem un citām procesā iesaistītajām personām elektroniski pieejamu informāciju par lietu, sākot no pirmstiesas procesa un beidzot ar nolēmuma izpildi.
Piemēram, procesā iesaistītajām personām vienuviet būs iespējams iepazīties ar lietas materiāliem jebkurā laikā, iesniegt vai aizpildīt elektroniskās veidlapas, elektroniski saņemt nolēmumu ar juridisko spēku, apmaksāt nodevas un procesuālos izdevumus, aplūkot nozīmētos tiesas sēžu datumus, audio un video protokolus, kā arī elektroniski sazināties ar tiesu un saņemt citus pakalpojumus tiešsaistē, tādējādi ātrāk un efektīvāk īstenojot savas likumiskās tiesības un intereses konkrētajā procesā.
Trešais Latvijas Atveseļošanas fonda plāna atbalstītais tieslietu nozares projekts ir modernas, ilgtspējīgas un pašapkalpošanās vidē balstītas Uzņēmumu reģistra informācijas sistēmas izveide. Tā būs lietotājorientēta ar inovatīviem pakalpojumiem un nodrošinās pārrobežu pieejamību. Prognozēts, ka projekta īstenošana sekmēs laika un izmaksu ietaupījumu Uzņēmumu reģistra klientiem: standartizētos gadījumos reģistrāciju varēs veikt nekavējoties vai vienas stundas laikā, savukārt pakalpojumu pārrobežu pieejamība veicinās arvien vairāk citu valstu rezidentu interesi izvēlēties Latviju savas uzņēmējdarbības uzsākšanai, kas savukārt uzlabotu Latvijas konkurētspēju, uzņēmējdarbības vides attīstību un ilgtspējību, kā arī investīciju piesaisti.
“Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus ieguldīsim ne tikai tieslietu pakalpojumu digitalizācijas turpināšanā, bet arī tieslietu sistēmas attīstībā – atbilstoši labākajai praksei un augstākajiem standartiem –, lai ilgtermiņā uzlabotu tieslietu sistēmas kvalitāti un tās sniegtos pakalpojumus iedzīvotājiem. Efektīvi strādājoša tieslietu sistēma ir priekšnoteikums arī valsts ekonomiskajai attīstībai, labklājībai un investīciju piesaistei,” atzinis tieslietu ministrs Jānis Bordāns.
Eiropas Komisija publiskojusi 2021. gada ziņojumu par tiesiskumu Eiropas Savienībā (EU Justice Scoreboard), kurā secināts, ka tieslietu sistēmas efektivitāte lielākajā daļā ES dalībvalstu, tostarp Latvijā, uzlabojas.
EK ziņojums tiesiskuma jomā sniedz ikgadējo pārskatu par tiesu sistēmas efektivitāti un kvalitāti, kā arī tiesu varas neatkarību. 2021. gada ziņojumā ir iekļauti arī rādītāji par tieslietu sistēmas digitalizāciju, kam bija sevišķi liela nozīme, lai saglabātu tiesu darbību Covid-19 pandēmijas laikā un veicinātu sabiedrībā efektīvas, pieejamas tieslietu sistēmas. Latvija izpilda visus izvirzītos kritērijus tiešsaistes informācijas pieejamībai par tiesu sistēmu.
Apkopojumā jau otro reizi ir sniegts pārskats par pasākumiem, ko ES dalībvalstis ir veikušas, lai nodrošinātu bērniem draudzīgu tiesu sistēmu. Visas dalībvalstis nodrošina vismaz dažus pielāgojumus bērniem, visbiežāk nosakot pasākumus bērniem draudzīgai uzklausīšanai. Gandrīz visas dalībvalstis arī nodrošina tiesnešiem apmācības kursus par bērniem draudzīgu tiesu sistēmu.
EK atzīst, ka Latvijas tiesu sistēma vērtējama kā bērniem draudzīga tiesu sistēma, jo bērna labākajās interesēs nodrošina bērnu tiesību aizsardzību tiesiskos strīdos. Pēc ES apkopojuma rezultātiem, Latvija ir viena no trijām valstīm (Vācija, Latvija, Slovēnijā), kas izpilda visus kritērijus, lai tiesu sistēmā nodrošinātu bērniem draudzīgus tiesiskos procesus.
Rezultātu apkopojumā tiesiskuma jomā izmantotie galvenie tiesu sistēmu efektivitātes uzraudzības rādītāji ir tiesvedības ilgums, lietu pabeigšanas koeficients un nepabeigto lietu skaits. Latvija ir otrajā vietā kopējā ES statistikā pēc laika, kas nepieciešams, lai izskatītu civillietas, komerclietas, administratīvās un citas lietas. Savukārt ceturtajā vietā dalībvalstu starpā pēc vidējā lietas izskatīšanas ilguma par konkurences jautājumiem, kas iesniegtas pret valstu konkurences iestāžu lēmumiem.
Par tiesu sistēmas efektivitātes uzlabošanos liecina arī izskatīto lietu skaits viena gada ietvaros, respektīvi, pārskata periodā Latvijā tiesas saņēmušas un izskatījušas vienlīdz lielu lietu skaitu, kas nozīmē, ka netika palielināts neizskatīto lietu uzkrājums. Jau otro gadu būtiski samazinās ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas noziegumiem saistītu lietu vidējais izskatīšanas ilgums pirmās instances tiesās.
Ziņojumā ir iekļauti arī jaunākie “Eirobarometra” pētījumu rezultāti par tiesu neatkarības uztveri uzņēmēju vērtējumā un sabiedrībā kopumā. Pozitīvas tendences 2021. gadā iezīmējuši apkopojumi par uzņēmēju vērtējumu attiecībā uz tiesu neatkarību: Latvijā pozitīvs priekšstats ir 53% uzņēmēju, kas ir uzlabojies par 13%, salīdzinot ar 2020. gada rezultātiem. Arī iedzīvotāju aptaujā pozitīvs priekšstats ir 60% iedzīvotāju, kas gada laikā ir palielinājies par 11%.
2020. gadā par 34,30% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir samazinājies parādu atgūšanai no jauna nodoto lietu skaits – par kopējo summu 220 314 820 eiro nodotas 326 904 jaunas parādu atgūšanas lietas. Savukārt parādu kopējā summa ir samazinājusies par 10,67%.
Tas varētu būt skaidrojams ar piesardzīgu un nogaidošu komersantu rīcību, ņemot vērā neparedzamās izmaiņas gan nozares tirgū, gan ekonomikā kopumā.
Izvērtējot no jauna parādu atgūšanai nodoto lietu skaitu pa nozarēm, ir redzams, ka 2020. gadā parādu atgūšanai visvairāk lietu tika nodots no nebanku kreditēšanas sektora – 31,65 % jeb 103 471 lieta par kopējo summu 76 329 033 eiro. Otrajā vietā ierindojas elektroniskie sakaru pakalpojumu sniedzēji (telekomunikācijas, internets) ar 25,21% jeb 82 414 lietām par kopējo summu 18 088 068 eiro, kam seko nekustamā īpašuma uzturēšanas pakalpojumu nozare ar 14,43% jeb 47 164 lietām par kopējo summu 8 612 963 eiro un autostāvvietu pakalpojumi ar 12,66% jeb 41 372 lietām par kopējo summu 1 134 339 eiro.
2020. gadā Latvijā darbojās 29 ārpustiesas parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēji, kuri saņēmuši Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) izsniegto speciālo atļauju jeb licenci ārpustiesas parādu atgūšanai, taču 2020. gada 31. decembrī licencēto komersantu skaits samazinājās līdz 23 ārpustiesas parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem.
Pirmais valsts vienotais jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmens tika organizēts vairākās daļās, un tajā tika pārbaudītas studējošo zināšanas un prasmes dažādās jomās – krimināltiesībās un kriminālprocesa tiesībās; civiltiesībās, civilprocesa tiesībās un komerctiesībās; konstitucionālajās tiesībās, administratīvajās tiesības un administratīvā procesa tiesībās; starptautiskās un Eiropas Savienības tiesībās; tiesību teorijā, tiesību filozofijā un Latvijas tiesību vēsturē. Eksāmens izstrādāts, lai studējošais, absolvējot augstskolu, iegūtu pietiekami augstu zināšanu un kompetences līmeni un veiksmīgi iekļautos juristu profesionālajās aprindās.
Eksāmenu sagatavoja jomas profesionāļi – augstskolu un nozari pārstāvošās profesionālās organizācijas pārstāvji –, nosakot eksāmena jautājumus un uzdevumus (kāzusus), tāpat pirms eksāmena sniedzot studentiem tiesību jomu anotācijas.
Kvalifikācijas eksāmena rezultāti liecina, ka eksāmenu sekmīgi ir nokārtojuši 33% studējošo, un tas apstiprina, ka vienotā jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmena ieviešana bija nepieciešama un visās augstskolās, kurās tiek apgūta jurista profesija un piešķirta profesionālā kvalifikācija, nepieciešama vienota pieeja iegūto zināšanu un prasmju novērtēšanai.
32% studējošo nav nokārtojuši eksāmenu tikai vienā vai divās tiesību jomās. Šiem studentiem būs iespēja nākamajā semestrī pārkārtot tikai tās jomas, kas eksāmenā nav nokārtotas. Savukārt pilnībā viss eksāmens būs jāpārkārto 35% studentu.
No eksāmena rezultātiem ir secināms, ka studējošajiem piemīt teicamas vai izcilas zināšanas noteiktās tiesību jomās un sadalījumā pa atsevišķiem jautājumiem daudzas atbildes ir novērtētas ar “9” vai “10”. Nozares darba tirgus pārstāvji izrāda īpašu interesi par studentiem konkrētās jomās ar augstāko vērtējumu.
Piemēram, Vācijā, kur ir senas valsts vienotā jurista eksāmena organizēšanas tradīcijas, eksāmenu nenokārto pat līdz 30% studējošo, bet atsevišķās zemēs – pat līdz 40% studējošo.
Vērtējot kvalifikācijas eksāmena rezultātus, Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras pārstāvis (arī Valsts vienotā jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmena komisijas loceklis) Alēns Mickevičs apstiprina, ka sekmēt juridiskās izglītības kvalitātes līmeni ir svarīgi.
“Juridisko darbību veikšanas pamatā ir veiksmīgs jurista darbs, kura pamatā ir pietiekama zināšanu un prasmju bāze, kas ļauj darboties dažādās nozarēs, pareizi piemērojot tiesību normas un citus tiesību avotus. Eksāmena rezultāti pierāda, ka arī augstskolās ir nepieciešams domāt par saturu, ko liek apgūt potenciālajam juristam, lai veiksmīgi nokārtotu vienotā jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmenu,” uzsvēra A. Mickevičs.
Nākamais valsts vienotais jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmens notiks 2022. gada ziemas sesijā.
Foto: F64
Šā gada 10. jūlijā mūžībā devies bijušais Latvijas Republikas prokuratūras ģenerālprokurors Jānis Skrastiņš.
1990. gada 26. septembrī Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņēma likumu “Par prokurora uzraudzību Latvijas Republikā”. Līdz ar to tika izveidota Latvijas Republikas prokuratūra par, kuras pirmo ģenerālprokuroru iecēla J. Skrastiņu. Ģenerālprokurora zvērestu J. Skrastiņš nodeva 1994. gada 10. oktobrī, ģenerālprokurora amata pienākumus viņš pildīja no 1990. gada līdz 2000. gadam. Kopumā J. Skrastiņš dažādos prokurora amatos prokuratūrā nostrādāja vairāk nekā 25 gadus. Strādājot ģenerālprokurora amatā, J. Skrastiņš 1995. gada novembrī tika apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
Senāts izsludinājis iespēju apgabaltiesu tiesnešiem pieteikties pieredzes apmaiņā Krimināllietu departamentā. Piemērotākais pretendents tiks izraudzīts konkursa kārtībā. Plānots, ka pieredzes apmaiņa notiks no 2021. gada augusta līdz gada beigām.
Pieredzes apmaiņas laikā tiek saglabāts tiesneša atalgojums, un nostrādātais laiks tiek ieskaitīts tiesneša darba stāžā. Pieredzes apmaiņas ietvaros tiesnesim būs iespēja analizēt judikatūras attīstības tendences, sagatavot atzinumus par tiesību jautājumiem, sagatavot nolēmumu projektus un piedalīties tiesu prakses apkopojumu sagatavošanā un pētījumu izstrādāšanā.
Pieteikuma dokumenti jāiesniedz līdz 20. jūlijam. Plašāka informācija pieejama šeit.
12. jūlijā Valsts prezidents Egils Levits izskatīja 15 notiesāto personu apžēlošanas lūgumus. Neviens apžēlošanas lūgums netika apmierināts.
Notiesāto personu apžēlošana ir viena no Valsts prezidenta tiesībām, ko nosaka Satversmes 45. pants.
Tiesības lūgt apžēlošanu ir:
Apžēlošanas lūgumu Valsts prezidentam var iesniegt notiesātās personas aizstāvis, likumiskais pārstāvis, vecāki, bērni vai laulātais.
Apžēlošanas lūgumu var iesniegt pēc tiesas sprieduma stāšanās likumīgā spēkā, izņemot gadījumus, kad persona par smagu vai sevišķi smagu noziegumu notiesāta ar brīvības atņemšanas sodu:
Noziedzīgu nodarījumu klasifikācija noteikta Krimināllikuma 7. pantā.
Valsts prezidents var brīvības atņemšanas soda neizciesto daļu aizstāt ar citu – vieglāku – soda veidu, pilnīgi vai daļēji atbrīvot no pamatsoda vai papildsoda izciešanas vai noņemt sodāmību.
Izskatot apžēlošanas lietu, Valsts prezidents pieņem lēmumu par apžēlošanas lūguma apmierināšanu vai noraidīšanu.
Administratīvā rajona tiesa ir noraidījusi SIA “Memory Water” pieteikumu par PTAC lēmuma atcelšanu un pienākuma uzlikšanu PTAC atlīdzināt SIA “Memory Water” mantisko kaitējumu 250 000 eiro apmērā.
Galvenās tiesas atziņas:
Senāta Krimināllietu departaments krimināllietā divu personu apsūdzībā par uzņēmēja slepkavību un trīs personu apsūdzībā par amatpersonas slepkavības mēģinājumu, saistītu ar spridzināšanu, atcēla Rīgas apgabaltiesas 2019. gada 19. decembra spriedumu un nodeva lietu jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā.
Atceļot Rīgas apgabaltiesas spriedumu, apelācijas instances tiesai no jauna būs jāvērtē pierādījumi divu personu apsūdzībā par slepkavību 2007. gada februārī Rīgā, pie mājas Slokas ielā, un visu trīs apsūdzēto apsūdzībā par slepkavības mēģinājumu 2007. gada maijā Rīgā, pie mājas Eksporta ielā.
Senāts atcēla apelācijas instances tiesas spriedumu arī daļā par apsūdzēto atzīšanu par vainīgiem un sodīšanu pēc Krimināllikuma 233. panta otrās daļas par nelikumīgām darbībām ar šaujamieročiem, šaujamieroču munīciju, sprāgstvielu un spridzināšanas ierīci.
Senāts lēmumā atzina, ka apelācijas instances tiesa, iztiesājot lietu, nav ņēmusi vērā likumā noteiktās prasības izvērtēt noziedzīgā nodarījuma sastāva esamību vai neesamību apsūdzēto rīcībā, ņemot vērā lietas faktiskos apstākļus, judikatūru un apsūdzības formulējumu, atzinumus pamatojot ar likumu, pārbaudītajiem un novērtētajiem pierādījumiem.
Atceļot Rīgas apgabaltiesas spriedumu, Senāts lēmumā norādījis, ka apelācijas instances tiesas pieļautie likuma pārkāpumi atzīstami par Kriminālprocesa likuma būtiskiem pārkāpumiem šā likuma 575. panta trešās daļas izpratnē, kas noveduši pie nelikumīga nolēmuma.
Senāts negrozīja apsūdzētajiem piemēroto drošības līdzekli (apcietinājumu), atzīstot, ka tā ilgums atbilst apcietinājums pamatam – notiesājošam spriedumam, ar kuru apsūdzētie atzīti par vainīgiem vairāku noziedzīgu nodarījumu, tostarp sevišķi smagu, ar vardarbību saistītu noziegumu izdarīšanā –, un tā grozīšanai šajā kriminālprocesa stadijā nav tiesiska pamata.
Senāts lietu kasācijas kārtībā izskatīja sakarā ar apsūdzēto, viņu aizstāvju un cietušā pārstāvja kasācijas sūdzībām par Rīgas apgabaltiesas spriedumu. Ar apgabaltiesas spriedumu vienam no apsūdzētajiem tika piespriesta brīvības atņemšana uz 17 gadiem sešiem mēnešiem un policijas kontrole uz trīs gadiem, savukārt diviem pārējiem apsūdzētajiem piespriesta brīvības atņemšana uz 19 gadiem sešiem mēnešiem un policijas kontrole uz trīs gadiem, piemērojot izraidīšanu no Latvijas Republikas un nosakot ieceļošanas aizliegumu uz 10 gadiem.
Sākotnējā apsūdzībā bija norādīts, ka 2007. gada februārī Rīgā, pie mājas Slokas ielā, nošauts viens uzņēmējs, 2007. gada septembrī Jēkabpilī, Rīgas ielā, nošauts otrs uzņēmējs, bet 2008. gada janvārī Garkalnes novada Priedkalnē nošauts vēl viens uzņēmējs. Viens no uzņēmējiem nodarbojās ar kravu pārvadājumu biznesu, divi pārējie – ar gaļas pārstrādes biznesu. Savukārt slepkavības mēģinājums saistīts ar automašīnas “Subaru Impreza” uzspridzināšanu 2007. gada maijā pie mājas Rīgā, Eksporta lielā. Cietušais šajā incidentā guva smagus miesas bojājumus.
Daļā, ar kuru apsūdzētie atzīti par nevainīgiem un attaisnoti divu uzņēmēju slepkavībā, spriedums stājies spēkā 2019. gada 18. jūnijā, kad Senāts šajā daļā Rīgas apgabaltiesas spriedumu atstāja negrozītu.
Satversmes tiesas 2. kolēģija ierosinājusi lietu “Par Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 4. panta pirmās daļas 8. punkta, Izglītības likuma 1. panta 1.1 un 12.4 punkta, 14. panta 45. punkta, kā arī Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumu Nr. 360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” 27.1.3. apakšpunkta, 32.7 punkta 2. apakšpunkta un 32.7 punkta 3. apakšpunkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 112. pantam”.
Lietas fakti
Lieta ierosināta pēc vairāku dažāda vecuma skolēnu, kas iegūst pamatizglītību un vispārējo vidējo izglītību, pieteikuma. No 2020. gada 12. marta līdz 2020. gada 9. jūnijam, kā arī no 2020. gada 9. novembra līdz 2021. gada 6. aprīlim saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatīšanos visā Latvijas teritorijā bijusi izsludināta ārkārtējā situācija, kuras laikā mācību procesa norise notikusi attālināti.
Pieteikuma iesniedzēji apzinoties, ka ārkārtējā situācija ir īpašs tiesiskais stāvoklis, kura ietvaros personu tiesības var tikt būtiski ierobežotas sabiedrības interešu dēļ. Tomēr saskaņā ar apstrīdētajām normām arī pēc ārkārtējās situācijas beigām pieteikuma iesniedzējiem izglītības ieguve notikusi attālināti.
Attālinātā mācību procesa dēļ esot kritusies izglītības kvalitāte, kā arī pieteikuma iesniedzējiem citos veidos traucēta izglītības ieguve.
Tādējādi apstrīdētās normas, paredzot attālinātās mācības arī pēc ārkārtējās situācijas beigām, ierobežo izglītības iespējas un pieejamību, līdz ar to pārkāpjot Satversmes 112. pantu.
Satversmes tiesa ir uzaicinājusi institūcijas, kas izdevušas apstrīdētos aktus – Saeimu un Ministru kabinetu –, līdz 2021. gada 9. septembrim iesniegt Satversmes tiesai atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.
Lietas sagatavošanas termiņš ir gada 9. decembris.
Satversmes tiesas 2. kolēģija ierosinājusi lietu “Par Apcietinājumā turēšanas kārtības likuma 13. panta pirmās daļas 10. punkta un Ministru kabineta 2007. gada 27. novembra noteikumu Nr. 800 “Izmeklēšanas cietuma iekšējās kārtības noteikumi” 4. pielikuma 10. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 101. panta pirmajam teikumam un 106. panta pirmajam teikumam”.
Lietas fakti
Lieta ierosināta pēc Aivara Lemberga pieteikuma. Pieteikuma iesniedzējs ar pirmās instances tiesas spriedumu, kas nav stājies likumīgā spēkā, notiesāts citstarp ar brīvības atņemšanas sodu un viņam noteikts drošības līdzeklis – apcietinājums. Apcietinājumā viņš lūdzis izmeklēšanas cietuma priekšnieka atļauju izmantot datoru ar interneta pieslēgumu. Pieteikuma iesniedzēja lūgums noraidīts, jo apstrīdētās normas neparedz apcietinātā tiesības izmantot šādu priekšmetu. Tādējādi pieteikuma iesniedzējam esot liegtas tiesības attālināti pildīt pašvaldības domes deputāta pienākumus.
Pieteikuma iesniedzējs norāda, ka apstrīdētajās normās ietvertā pamattiesību ierobežojuma pieņemšanas process neatbilst labas likumdošanas principam. Turklāt pastāvot saudzējošāki līdzekļi, kas mazāk ierobežotu personai Satversmes 101. panta pirmajā teikumā un 106. panta pirmajā teikumā ietvertās pamattiesības, bet ļautu pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķi sasniegt līdzvērtīgā kvalitātē. Proti, likumdevējs esot varējis pieņemt tādu regulējumu, kas ļautu katrā gadījumā individuāli izvērtēt, vai apcietinātajam var dot atļauju izmantot datoru ar interneta pieslēgumu, un noteikt kritērijus šādas atļaujas došanai. Labums, ko no apstrīdētajās normās ietvertā ierobežojuma gūst sabiedrība, esot mazāks par pieteikuma iesniedzējam nodarīto kaitējumu.
Satversmes tiesa ir uzaicinājusi Saeimu un Ministru kabinetu līdz 2021. gada 9. septembrim iesniegt Satversmes tiesai atbildes rakstus ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.
Lietas sagatavošanas termiņš ir 2021. gada 9. decembris.
Par lietas izskatīšanas procesa veidu un datumu tiesa lemj pēc lietas sagatavošanas.
Eiropas Cilvēktiesību tiesa pasludinājusi trīs tiesnešu Komitejas sastāvā pieņemto galīgo lēmumu lietā Tauters pret Latviju, atzīstot iesniegto sūdzību par nepieņemamu tālākai izskatīšanai pēc būtības un izbeidzot tiesvedību šajā lietā.
Savā 2018. gada 23. novembra iesniegumā Tiesai iesniedzējs, atsaucoties uz Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. panta 1. punktu (tiesības uz taisnīgu tiesu), sūdzējās par kopējo tiesvedības ilgumu administratīvajā procesā.
Vērtējot iesniedzēja sūdzību, Tiesa atgādināja tās judikatūrā nostiprinātos pamatprincipus, atbilstoši kuriem katras tiesvedības ilgums ir jāvērtē konkrētās lietas faktu gaismā un ņemot vērā tādus kritērijus kā lietas sarežģītība, iesniedzēju un kompetento iestāžu rīcība un procesā skartās intereses.
Tiesa atzīmēja, ka iesniedzēja lieta nebija sarežģīta, proti, tā bija saistīta ar kompensācijas pieprasīšanu par prettiesisku administratīvo aktu. Attiecībā uz procesā skartajām interesēm tiesa uzskatīja, ka šajā lietā nekas nenorādīja uz nepieciešamību to izskatīt paātrināti. Turklāt, ņemot vērā, ka iesniedzēja sūdzības nacionālā līmenī tika izskatītas divos atsevišķos, bet savstarpēji saistītos administratīvajos procesos, tiesa atzīmēja, ka iesniedzējam bija iespēja kompensācijas prasību iesniegt daudz agrāk, proti, procesā, kurā tika vērtēts iestādes izdotā administratīvā akta tiesiskums, taču viņš šo iespēju nebija izmantojis.
Vērtējot kompetento iestāžu rīcību, tiesa norādīja uz diviem samērā ilgiem laika posmiem administratīvās tiesvedības laikā. Pirmais laika posms ilga pusotru gadu, kamēr Administratīvā apgabaltiesa sagatavoja lietu izskatīšanai. Tiesa atzīmēja, ka šajā laikā tika pieņemti vairāki procesuālie lēmumi, notika tiesas sēdes, kā arī lietai tika pievienoti papildus pierādījumi. Ņemot vērā šos apstākļus, pēc tiesas domām, nebija pamata uzskatīt, ka tiesvedība šajā laikā bija ieilgusi.
Otrais laika posms attiecās uz kasācijas sūdzības izskatīšanu Augstākajā tiesā, kas ilga divus gadus. Lai gan tiesa secināja, ka šajā laikā tiesvedībā nenotika nekādas procesuālās darbības, tomēr tiesa arī nekonstatēja tādu apstākļu esamību, kas pieprasītu kasācijas sūdzības izskatīšanu paātrinātā kārtībā. Tā kā kopējais tiesvedības ilgums šajā lietā bija četri gadi un astoņi mēneši un šajā laikā iesniedzēja prasība par kompensācijas piešķiršanu tika izskatīta iestādē un trīs tiesu instancēs, turklāt sākumā iesniedzēja prasība tika izskatīta bez kavēšanās, ilgais bezdarbības posms tiesvedības noslēgumā pats par sevi nebija pietiekams, lai uzskatītu, ka tiesvedība kopumā būtu ieilgusi, un tiesa atzina iesniedzēja sūdzību par nepamatotu.
Tiesas komitejas lēmums ir galīgs un nepārsūdzams.
Moneyval ceļvedis un pasākumu plāns 2019. gadam
Pasākumu plāns 2020.–2022. gadam
Pasākumu plāns 2022. gadam
