Savā 2018. gada 23. novembra iesniegumā Tiesai iesniedzējs, atsaucoties uz Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (Konvencija) 6.panta 1.punktu (tiesības uz taisnīgu tiesu), sūdzējās par kopējo tiesvedības ilgumu administratīvajā procesā.
Vērtējot iesniedzēja sūdzību, Tiesa atgādināja tās judikatūrā nostiprinātos pamatprincipus, atbilstoši kuriem katras tiesvedības ilgums ir jāvērtē konkrētās lietas faktu gaismā un ņemot vērā tādus kritērijus kā lietas sarežģītība, iesniedzēju un kompetento iestāžu rīcība un procesā skartās intereses.
Tiesa atzīmēja, ka iesniedzēja lieta nebija sarežģīta, proti, tā bija saistīta ar kompensācijas pieprasīšanu par prettiesisku administratīvo aktu. Attiecībā uz procesā skartajām interesēm Tiesa uzskatīja, ka šajā lietā nekas nenorādīja uz nepieciešamību to izskatīt paātrināti. Turklāt, ņemot vērā, ka iesniedzēja sūdzības nacionālā līmenī tika izskatītas divos atsevišķos bet savstarpēji saistītos administratīvajos procesos, Tiesa atzīmēja, ka iesniedzējam bija iespēja kompensācijas prasību iesniegt daudz agrāk, proti, procesā, kurā tika vērtēts iestādes izdotā administratīvā akta tiesiskums, taču viņš šo iespēju nebija izmantojis.
Vērtējot kompetento iestāžu rīcību, Tiesa norādīja uz diviem salīdzinoši ilgākiem laika posmiem administratīvās tiesvedības laikā. Pirmais laika posms ilga pusotru gadu, kamēr Administratīvā apgabaltiesa sagatavoja lietu izskatīšanai. Tiesa atzīmēja, ka šajā laikā tika pieņemti vairāki procesuālie lēmumi, notika tiesas sēdes, kā arī lietai tika pievienoti papildus pierādījumi. Ņemot vērā šos apstākļus, pēc Tiesas domām, nebija pamata uzskatīt, ka tiesvedība šajā laikā bija ieilgusi.
Otrais laika posms attiecās uz kasācijas sūdzības izskatīšanu Augstākajā tiesā, kas ilga divus gadus. Lai gan Tiesa secināja, ka šajā laikā tiesvedībā nenotika nekādas procesuālās darbības, tomēr Tiesa arī nekonstatēja tādu apstākļu esamību, kas pieprasītu kasācijas sūdzības izskatīšanu paātrinātā kārtībā. Tā kā kopējais tiesvedības ilgums šajā lietā bija četri gadi un astoņi mēneši, un šajā laikā iesniedzēja prasība par kompensācijas piešķiršanu tika izskatīta iestādē un trīs tiesu instancēs, turklāt sākotnēji iesniedzēja prasība tika izskatīta bez kavēšanās, ilgais bezdarbības posms tiesvedības noslēgumā pats par sevi nebija pietiekams, lai uzskatītu, ka tiesvedība kopumā būtu ieilgusi, un atzina iesniedzēja sūdzību par nepamatotu.
Tiesas Komitejas lēmums ir galīgs un nepārsūdzams.
Pilns 2021. gada 15. jūlijā pasludinātais Tiesas Komitejas lēmuma teksts angļu valodā ir pieejams Tiesas tiešsaistes vietnē. Lai atrastu lēmumu, Tiesas datu bāzes izvērstās meklēšanas sadaļā (ADVANCED SEARCH) jāievada iesnieguma numurs (57008/18) un lēmuma pieņemšanas datums (24/06/2021).
Fakti lietā Tauters pret Latviju
2006. gada 30. oktobrī iesniedzējam tika izsniegta būvatļauja dzīvojamās mājas rekonstrukcijai. Ar 2008. gada 25. jūlija Rīgas būvvaldes lēmumu minētās būvatļaujas darbība tika apturēta. Tādēļ iesniedzējs vērsās ar sūdzību Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā, kas ar 2008. gada 2. oktobra lēmumu atstāja Rīgas būvvaldes lēmumu negrozītu. 2008. gada 23. oktobrī iesniedzējs vērsās Administratīvajā rajona tiesā, lūdzot atcelt Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta lēmumu kā prettiesisku. Ar 2010. gada 10. augusta Administratīvās rajona tiesas spriedumu, 2013. gada 9. aprīļa Administratīvās apgabaltiesas spriedumu un 2013. gada 3. oktobra Augstākās tiesas spriedumu iesniedzēja apstrīdētais administratīvais akts tika atzīts par prettiesisku.
2013. gada 29. oktobrī iesniedzējs vērsās Rīgas domē, prasot atlīdzināt zaudējumus un nemantisko kaitējumu, kas viņam bija radušies sakarā ar prettiesisko administratīvo aktu. Ar 2014. gada 1. aprīļa Rīgas domes lēmumu iesniedzēja pieteikums tika noraidīts. 2014. gada 30. aprīlī iesniedzējs vērsās Administratīvajā rajona tiesā, lūdzot izdot labvēlīgu administratīvo aktu par zaudējumu un nemantiskā kaitējuma atlīdzinājumu. 2014. gada 2. oktobrī Administratīvā rajona tiesa noraidīja iesniedzēja pieteikumu kā nepamatotu. Ar 2016. gada 2. maija Administratīvās apgabaltiesas spriedumu iesniedzēja pieteikums tika apmierināts daļā. 2018. gada 10. jūlijā Augstākā tiesa noraidīja Rīgas domes iesniegto kasācijas sūdzību, atstājot negrozītu iesniedzējam labvēlīgo 2016. gada 2. maija Administratīvās apgabaltiesas spriedumu.
