FOTO: Freepik
“Nedēļa tieslietās” ir LV portāla apkopojums par aktuālajām norisēm tieslietu nozarē.
8. aprīlī Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādātos Uzturlīdzekļu garantiju fonda likuma grozījumus, kas paredz uzturlīdzekļu parāda lietas nodošanu ārpustiesas piedziņai un aizliegumu uzturlīdzekļu parādniekiem spēlēt azartspēles.
Komentējot izmaiņas likumā, tieslietu ministrs Jānis Bordāns uzsvēra: “Nav normāli, ka uzturlīdzekļu nemaksātāji valstij ir parādā vairāk nekā 400 miljonus eiro. Tāpēc jādara viss iespējamais, lai darbu ar nemaksātājiem padarītu pēc iespējas efektīvāku. Mēs turpināsim strādāt, lai mainītu to vecāku attieksmi un rīcību, kuri par saviem bērniem nerūpējas un nesniedz viņiem kaut minimālo nepieciešamo sociālo nodrošinājumu, un izskaustu līdzcilvēku iecietību pret šādām situācijām.”
Grozījumi paredz, ka pilotprojekta ietvaros ārpustiesas piedzinēju piesaiste tiks veikta pirms Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas lēmuma par uzturlīdzekļu lietas nodošanu piespiedu izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam un tiks attiecināta uz lietām, kurās lēmums pieņemts administratīvā procesa kārtībā.
Parādu ārpustiesas atgūšanas process, ja parādnieks sadarbojas ar ārpustiesas parādu atguvēju un nomaksā parādu, rada parādniekam mazākus papildu izdevumus un ir trīs reizes lētāks nekā piespiedu izpildes process pie tiesu izpildītāja. Vienlaikus jāņem vērā, ka ārpustiesas piedziņas pakalpojumu sniedzēju darbība balstīta uz intensīvu komunikāciju ar parādnieku, vēršot parādnieka uzmanību uz potenciālajām sekām un aicinot labprātīgi izpildīt saistības, tādējādi sekmējot saistību izpildi.
Kopējā uzturlīdzekļu parāda pret valsti apmērs šobrīd ir sasniedzis 413 127 055 eiro. Regulējums stāsies spēkā 2021. gada 1. septembrī.
Plašāk:
Tāpat atbalstītie grozījumi paredz aizliegumu uzturlīdzekļu parādniekiem spēlēt azartspēles un interaktīvās azartspēles, kā arī piedalīties interaktīvajās izlozēs. Azartspēļu organizētājam būs pienākums azartspēļu organizēšanas vietā pārliecināties, vai persona nav uzturlīdzekļu parādnieks, liedzot tai atrasties spēļu organizēšanas vietā. Šī norma stāsies spēkā 2021. gada 1. maijā.
LV portāla infografika
Tā kā attālinātais darbs pandēmijas apstākļos ir ienācis mūsu ikdienā uz palikšanu, daudziem darba devējiem un darba ņēmējiem var noderēt žurnāla “Jurista Vārds” sagatavotais tematiskais izdevums, kas veltīts attālinātā darba tiesiskā regulējuma jautājumiem (ieskats žurnāla “Jurista Vārds” 2021. gada 6. aprīļa laidienā).
Vai darba devējam ir jāatmaksā darbinieka izdevumi par telefona un interneta pieslēgumu? Kurš ir atbildīgs par to, lai darbinieka darba vieta mājoklī būtu droša? Kā to var pārbaudīt, neiejaucoties darbinieka privātajā telpā? Uz šiem un citiem aktuāliem jautājumiem atbildes atradīsiet tematiskajā “Jurista Vārda” laidienā, kas tapis pieaicinātās viesredaktores – Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības Eiropas tiesību un politikas dokumentu ekspertes Nataļjas Preisas vadībā.
Interesentiem! |
Senāta Administratīvo lietu departaments atstājis negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru Ministru kabinetam uzdots divu mēnešu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas izdot pieteicējām – Rīgas cirka ēku bijušo īpašnieku mantiniecēm – labvēlīgāku administratīvo aktu par kompensācijas izmaksu par neatdoto namīpašumu. Senāts atzina, ka Administratīvā apgabaltiesa pareizi piemērojusi tiesību normas, nosakot, kā aprēķināma kompensācija.
Senāts atzina, ka atbilstoši tiesiskajam regulējumam denacionalizācijas gadījumā bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem kompensācija par natūrā neatdotu namīpašumu ir aprēķināma, ņemot vērā namīpašuma vērtību tā atņemšanas laikā un pārrēķinot to mūsdienu cenās, šo pārrēķināšanu saprātīgi piesaistot brīdim, kad personām rodas tiesības uz kompensāciju.
Vienlaikus Senāts atzina, ka atbilstoši likumam “Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā” tiesības uz kompensāciju var rasties tikai pēc tam, kad likumā paredzētā kompetentā institūcija nolēmusi, ka namīpašums netiks atdots bijušajiem īpašniekiem (viņu mantiniekiem), bet gan sabiedrības interesēs tiks paturēts valsts īpašumā. Tādējādi kompensācijas aprēķināšana ir pakārtota un saprātīgi sasaistāma ar brīdi, kad ir pieņemts likumā paredzētās kompetentās institūcijas nolēmums jautājumā par namīpašuma atdošanu vai neatdošanu bijušajiem īpašniekiem (viņu mantiniekiem).
Tā kā izskatāmajā gadījumā gan nolēmuma par īpašuma tiesību neatjaunošanu pieņemšana, gan lēmuma par kompensācijas piešķiršanu pieņemšana tika novilcināta valsts neizdarības dēļ, Senāts piekrita apgabaltiesai, ka namīpašuma pirmskara latos izteiktā vērtība mūsdienu cenās pārrēķināma, par atskaites punktu ņemot datus, kas aktuāli laikā, kad Ministru kabinets pirmo reizi lēma par kompensācijas piešķiršanu pieteicējām.
Senāta Administratīvo lietu departaments atcēlis Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts Jūrmalas aizsardzības biedrības un līdzpieteicēju pieteikums par Jūrmalas pilsētas domes izdotās būvatļaujas atcelšanu. Ar minēto domes lēmumu trešajai personai lietā – SIA “AB Projects” – izdota būvatļauja viesu izmitināšanas objekta būvniecībai Krišjāņa Valdemāra ielā 16, Jūrmalā.
Izskatāmajā lietā Jūrmalas aizsardzības biedrība un līdzpieteicēji iebilda lēmumam par būvatļaujas izdošanu, uzskatot, ka tādējādi tiktu pieļauta teritorijas plānošanas dokumentiem neatbilstoša apbūve, kā arī plānotā būve harmoniski neiekļautos apkārtējā vidē.
Senāts spriedumā atzīst, ka apgabaltiesa nav vērtējusi būvieceres iekļaušanos vēsturiski izveidotajā pilsētvidē un nav aplūkojusi to, vai būvatļaujas izdošana ir saskaņā ar domes izvirzītajām teritorijas attīstības prioritātēm.
Senāts spriedumā norāda, ka apgabaltiesai, izskatot lietu no jauna, ir jāvērtē konkrētās būvieceres atbilstība kopējam apkārtējās apbūves raksturam. Aplūkojot būvieceres atbilstību konkrētās pilsētas daļas vēsturiskajai apbūvei, ir vērtējams tas, kā ir veidojusies konkrētā teritorija, kāda apbūve tai raksturīga, vai tā ir klusa pilsētas telpa ar piemājas dārziņiem, plašu zaļo zonu, zemu satiksmes intensitāti un cilvēku kustību kopumā, vai arī tā atbilst pilsētvidei ar aktīvāku sabiedrisko dzīvi, vai tajā ir atrodami sabiedriskie un tūrisma objekti, tālab apgrozās lielāks cilvēku daudzums un ir augstāka kustības intensitāte, un attiecīgi viesu izmitināšanas objekta izvietošana būtu iederīga.
Turklāt apgabaltiesa nepamatoti ignorējusi Jūrmalas pilsētas attīstības stratēģiju, kurā kā virsmērķis ir izvirzīta pilsētas telpai raksturīgās savrupmāju apbūves aizsardzība, nodalot to no dzīves vides, kurai raksturīga izteikti aktīva sabiedriskā dzīve, cilvēku daudzums un kustība, transporta plūsmas un pakalpojumu dažādība.
Satversmes tiesa 2021. gada 6. aprīlī pieņēma spriedumu lietā Nr. 2020-31-01, kas ierosināta pēc personas konstitucionālās sūdzības par likuma “Par nodokļiem un nodevām” 34. panta pirmās daļas, ciktāl tā nosaka soda naudas 100% apmērā no valsts budžetā iemaksājamās nodokļa summas aprēķinu un piedziņu no nodokļu maksātāja (turpmāk – apstrīdētā norma), atbilstību Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 105. pantam.
Satversmes tiesa atzina, ka apstrīdētā norma, ciktāl tā bez individuāla izvērtējuma paredz soda naudu 100% apmērā no valsts budžetā iemaksājamās nodokļa summas par reģistrēšanās pienākuma pārkāpumu, neatbilst Satversmes 105. panta pirmajiem trim teikumiem. Savukārt, ciktāl apstrīdētā norma bez individuāla izvērtējuma paredz soda naudu 100% apmērā no valsts budžetā iemaksājamās nodokļa summas par dokumentu iesniegšanas pienākuma pārkāpumu, tā atbilst Satversmes 105. panta pirmajiem trim teikumiem.