Labdien! Studējot medicīnu rezidentūrā, tika parakstīts līgums starp rezidentu un ārstniecības iestādi (slimnīcu), kas paredz, ka slimnīca studiju laikā apņemas maksāt rezidentam ikmēneša stipendiju, apmaiņā pret ko rezidentam pēc studiju pabeigšanas ir slimnīcā jānostrādā 5 gadus. Pēc rezidentūras pabeigšanas sertificēts speciālists ir nostrādājis slimnīcā nepilnu gadu, pēc kā, mainoties apstākļiem, ārsts lemj lauzt līgumu pirms minēto 5 gadu nostrādāšanas. Līdz ar to slimnīca, atsaucoties uz konkrēto līguma punktu (“Ja studējošais atsakās apmācību pabeigt, bez slimnīcas piekrišanas pārtrauc mācības, tiek eksmatrikulēts vai pēc tā pabeigšanas atsakās strādāt 5 gadus slimnīcā, šajā gadījumā studējošais kompensē visus izdevumus, kurus slimnīca ir izlietojusi viņa apmācības laikā (t. sk. iespējamos tiesu izdevumus) un samaksā slimnīcai papildu līgumsodu 40% apmērā no visas kopējās slimnīcas izlietotās summas studējošā specialitātes iegūšanai.”) pieprasa ārstam atmaksāt studiju laikā izmaksāto stipendiju ar papildu līgumsodu 40% no sākotnējās summas, nevis no aktuālās atlikuma summas, ņemot vērā, ka ārsts ir slimnīcā strādājis nepilnu gadu. 1) Vai iepriekšminētajam līguma punktam ir juridisks pamatojums, un vai slimnīca ir tiesīga pieprasīt ārstam maksāt līgumsodu 40% apmērā, ņemot vērā Civillikuma 1716. pantu “Līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10% no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra”? 2) Vai slimnīca ir tiesīga pieprasīt līgumsodu maksāt no sākotnējās ārstam izmaksātās summas, vai arī līgumsods būtu jāmaksā no aktuālās jeb atlikuma summas, ņemot vērā slimnīcā nostrādātos mēnešus? Paldies!
Jūsu attiecības ar ārstniecības iestādi nosaka jūsu un ārstniecības iestādes starpā noslēgtais divpusējais līgums. Jautājumā par līgumsoda kā saistību tiesību pastiprinājuma iekļaušanu līgumā jāievēro Civillikuma vispārējās normas.
Spriežot pēc jūsu aprakstā norādītās informācijas, līgumā noteiktais līgumsods (40% apmērā no visas kopējās slimnīcas izlietotās summas studējošā specialitātes iegūšanai) nav ar pieaugošu raksturu, bet gan ir noteikts kā konstants (nemainīgs) maksājums, kas rezidentam tiek piemērots par līguma saistību neizpildi. Tādējādi konkrētajā gadījumā nebūtu pamata atsaukties uz jūsu minētā Civillikuma 1716. panta trešo daļu, kas līgumsodam paredz 10% apmēra ierobežojumu, kurš attiecas uz pieaugošiem līgumsodiem.
Vienlaikus jānorāda, ka likumdevējs pieļauj ierobežot pārmērīgu līgumsodu piemērošanu arī gadījumos, kad līgumsodam nav pieaugošs raksturs. Proti, ja jums ar ārstniecības iestādi ir radies strīds par līgumsoda apmēru un samērīgumu un strīda izskatīšana nonāk tiesā, tad varat lūgt tiesai saprātīgi samazināt līgumsoda apmēru. Saskaņā ar Civillikuma 1724.1 pantu tiesa samazina pieprasīto līgumsodu līdz saprātīgam apmēram, ja tas ir pārmērīgs, salīdzinot ar neizpildīšanas vai nepienācīgas izpildīšanas radīto zaudējumu vai ņemot vērā citus apstākļus.
Saskaņā ar Augstākās tiesas atziņām tiesai, vērtējot līgumsoda samērīgumu, jāievēro ekvivalences principa īstenošana, lai izslēgtu pārmērīgu iedzīvošanos uz cita tiesisko attiecību dalībnieka neveiksmju vai neizdarības rēķina. Par kritērijiem, pēc kuriem izvērtējama ekvivalence, var kalpot: samērs, kādā līgumsods ir ar saistības pārkāpuma mantiskajām sekām, tostarp radītajiem zaudējumiem; naudas maksājumos jau noteiktie likumiskie procenti par sveša kapitāla lietošanu kā iespējamo zaudējumu kompensācija; nozaru rentabilitāte, tas ir, cik lielu peļņu nes ieguldītie līdzekļi katrā konkrētā nozarē (Latvijas Republikas Augstākā tiesa, Senāta Civillietu departaments, Tiesu prakse līgumsodu piemērošanā, 2013. g.).
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 250 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
