DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
01. aprīlī, 2021
Lasīšanai: 6 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Tieslietas

Satversmes aizsardzības birojs publisko 2020. gada darbības pārskatu

Saskaņā ar likumu klasificētu gada atskaiti Satversmes aizsardzības birojs iesniedz izskatīšanai Ministru kabinetam un  Saeimas Nacionālās drošības komisijai.

Ar 2020. gada publiskā pārskata tekstu var iepazīties Satversmes aizsardzības biroja interneta vietnē www.sab.gov.lv. 

  • Pieaug Baltkrievijas VDK aktivitātes Latvijā.

Darbu pret Latviju īsteno vairāku valstu specdienesti. Krievijas izlūkošanas un drošības dienestu īstenotās aktivitātes ir agresīvas un rada būtisku apdraudējumu gan NATO un ES dalībvalstu interesēm un kolektīvajai drošībai, gan arī Latvijas valsts nacionālajai drošībai. Citu valstu specdienestu pret Latviju vērstās aktivitātes SAB aizvadītajā gadā kopumā vērtēja kā mērenas un tās neradīja tiešu apdraudējumu valsts drošībai. Tomēr jau 2020. gada izskaņā atsevišķas norādes liecināja, ka iespējamas izmaiņas Baltkrievijas Valsts drošības dienesta (VDK) darbā Latvijā. 

Pagājušā gada septembrī no amata tika atsaukts Baltkrievijas vēstnieks Latvijā Vasīlijs Markovičs, kā arī vēl citi Baltkrievijas diplomāti. Šajos notikumos vērā ņemama loma bija Baltkrievijas VDK, kas ievāca ziņas par personu uzskatiem un ziņoja par tiem vadībai. 

Prognozējams, ka turpmāk pieaugs VDK rezidentūras aktivitātes, lobējot Baltkrievijas režīma intereses, kā arī vācot izlūkošanas informāciju, piemēram, par baltkrievu kopienu un tiem baltkrieviem, kas uz Latviju pārcēlušies režīma īstenoto represiju dēļ. 

  • Pandēmija neaptur Krievijas dienestus.

Pandēmija 2020. gadā neapturēja nedz Krievijas ārpolitiskās ambīcijas, nedz specdienestu darbu. Krievija samērā ātri pielāgoja savas darbības starptautiskajā politikā, specdienestu darbu un propagandas vēstījumus pandēmijas apstākļiem.

Specdienestu uzdevums ir izlūkošanas informācijas iegūšana un ietekmes sviru veidošana. Pēdējos gados arvien skaidrāk izgaismojies arī tas, ka Krievijas specdienesti ir pilnvaroti ārvalstīs īstenot agresīvas speciālās operācijas, tajā skaitā slepkavības. Reaģējot uz Krievijas specdienestu agresijas apmēriem, Rietumvalstu dienesti ir demonstrējuši augstu sadarbības līmeni un vienotu draudu izpratni. Drošības izaicinājumi saglabāsies augsti arī turpmāk, un kolektīvais darbs turpinās. 

Krievijas diplomātisko pārstāvniecību piesegā Latvijā līdzīgi kā tas ir citviet Eiropā, izlūku skaits ir svārstījies 20-40 % no kopējo diplomātu skaita. Lai arī arvien lielāka loma ir tehniskās izlūkošanas iespējām un aktivitātēm kibertelpā, šādas specdienestu rezidentūras joprojām ir ārkārtīgi nozīmīgs Krievijas izlūkošanas mehānisms Rietumvalstīs. To galvenais uzdevums ir izlūkošanas informācijas iegūšana ar informācijas avotu un kontaktpersonu palīdzību, kas potenciāli var dot vislielāko citā veidā neiegūstamas informācijas pienesumu.

  • Krievijas dezinformācijas aktivitātes.

Viens no Krievijas īstenoto dezinformācijas aktivitāšu Baltijas valstīs un Polijā virzieniem ir viltus ziņu kampaņas, kuru mērķis ir panākt, lai Krievijas puses sagatavotā melīgā informācija tiek publicēta minēto valstu medijos. Šī pieeja atšķiras tieši ar izvēlēto mediju specifiku, jo citos gadījumos propaganda un dezinformācija lielākoties tiek izplatīta attiecīgajās valstīs retranslētos Krievijas medijos vai vietējos medijos, kas tiek atpazīti kā prokremliski. Šīm viltus ziņām publiskajā telpā dots apzīmējums Ghostwriter (Rēgu rakstnieks) kampaņa, un ir pamats uzskatīt, ka tas ir Krievijas specdienestu projekts.

Viltus ziņas tematiski ir par Baltijas valstu un Polijas drošības politiku. To uzdevums ir rādīt NATO paplašinātās klātbūtnes spēkus (eFP) kā apdraudējumu uzņemošo valstu drošībai. SAB novērojumi liecina, ka līdz šim viltus ziņas nav spējušas ietekmēt reģiona valstu politiku vai sabiedrisko domu. Tās tiek ātri atpazītas. Rezonansi iegūst nevis pats izgudrotais fakts, bet gan Krievijas centieni manipulēt ar informatīvo telpu. Tomēr fakts, ka Krievija attīsta piekļuves mehānismus mediju videi, ilustrē Krievijas agresiju reģionā un noteiktos apstākļos var radīt apdraudējuma risku. SAB mājaslapā var iepazīties ar biroja izstrādāto informatīvu materiālu “Izlūkdienesti kibertelpā. Ieteikumi drošības risku mazināšanai”.

  • Informācijas drošības statistika.

2020. gadā SAB izsniedza 833 speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam un atteica piešķirt pieeju valsts noslēpumam trīs gadījumos, kā arī izsniedza 1657 sertifikātus darbam ar NATO klasificētu informāciju, 1656 sertifikātus darbam ar ES klasificētu informāciju un atteica piešķirt pieeju NATO un ES klasificētai informācijai sešos gadījumos.
Saskaņā ar likumu valsts drošības iestādes lēmumu par speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam atteikumu vai anulēšanu persona var apstrīdēt ģenerālprokuroram, kura lēmumu iespējams pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā. Ja zudis pamats liegumam piekļuvei valsts noslēpumam, pēc pieciem gadiem persona var atkārtoti pretendēt saņemt speciālo atļauju. 2020. gadā SAB pieņemtie lēmumi par atteikumu pieejai valsts noslēpumam nav apstrīdēti ģenerālprokuroram un pārsūdzēti Administratīvajā apgabaltiesā.

2021. gada sākumā spēkā ir 87 SAB izsniegti Industriālās drošības sertifikāti (IDS) darbam ar valsts noslēpuma objektiem un seši – darbam ar NATO, kā arī viens – darbam ar ES klasificēto informāciju. 2020. gadā SAB izsniedzis 21 IDS un veicis izmaiņas divos iepriekš izsniegtos IDS, septiņiem komersantiem atteikts izsniegt IDS, un vienam komersantam anulēts iepriekš izsniegtais IDS. 
2020. gadā SAB lēmums par IDS atteikumu vai anulēšanu apstrīdēts divos gadījumos – vienā gadījumā ģenerālprokurors SAB lēmumu atcēlis ar norādi par nepieciešamiem precizējumiem, atkārtotais SAB lēmums vairs nav apstrīdēts, bet otrā gadījumā ģenerālprokurors SAB lēmumu atstājis negrozītu, savukārt ģenerālprokurora lēmums pārsūdzēts Administratīvajā apgabaltiesā.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU