TIESĀS
>
Pazīsti tiesu varu!
TĒMAS
26. martā, 2021
Lasīšanai: 22 minūtes
6
6

Pirmie soļi pretī elektroniska tiesvedības procesa ieviešanai. Nedēļa tieslietās

FOTO: Freepik

“Nedēļa tieslietās” ir LV portāla apkopojums par aktuālajām norisēm tieslietu nozarē.

īsumā
  • E-lietas programmas pirmā posma ieviešanas termiņš pagarināts līdz 2021. gada 30. novembrim.
  • Tieslietu ministrija informē par paveiktajiem priekšdarbiem administratīvā procesa, administratīvā pārkāpuma procesa, civilprocesa un kriminālprocesa regulējuma piemērošanai e-lietas ieviešanai.
  • Tieslietu ministrija izstrādājusi pasākumu plānu Valsts kontroles veiktajā tieslietu auditā sniegto ieteikumu ieviešanai ar mērķi uzlabot noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanas un iztiesāšanas efektivitāti ekonomikas un finanšu jomā.
  • Lai novērstu un mazinātu neiecietību Latvijā, Sabiedrības integrācijas fonds programmas “Tiesības, vienlīdzība un pilsonība” ietvaros uzsācis tiesībsargājošo iestāžu kapacitātes celšanu naida noziegumu novēršanai un apkarošanai.
  • Publicēts Maksātnespējas kontroles dienesta ziņojums par 2020. gadu. Rezultāti maksātnespējas procesa uzraudzības jomā rāda, ka administratoru rīcībā konstatēto pārkāpumu skaits ir audzis.
  • Jaunajā Augstākās tiesas biļetenā vienkopus publicēti vairāki stratēģiski dokumenti – Tieslietu padomes un Augstākās tiesas stratēģija turpmākajiem pieciem gadiem, jaunā Augstākās tiesas tiesneša amata kandidātu atlases kārtība, jaunais Tiesnešu ētikas kodekss un lietu izskatīšanas standarti Latvijas tiesās.  
  • Vai sabiedriskās apspriešanas laikam jābūt pielāgotam strādājošiem iedzīvotājiem? Senāta Administratīvo lietu departaments atstāj negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts pieteikums par Brocēnu novada domes lēmuma atcelšanu.
  • Satversmes tiesā ierosināta lieta par prasību veikt Covid-19 testu 72 stundu laikā pirms ieceļošanas Latvijā.

Pagarina e-lietas programmas ieviešanas termiņu

24. martā Ministru kabinets atbalstīja e-lietas programmas pirmā posma ieviešanas termiņa pagarināšanu līdz 2021. gada 30. novembrim, ņemot vērā to, ka Covid-19 negatīvi ietekmējis e-lietas programmas lietotāju apmācības tempu, kā arī lai nodrošinātu tiesu gatavību e-lietas ieviešanai un novērstu e-lietas projektu programmas pirmā posma testēšanas kavējuma riskus.  

E-lietas programma paredz ieviest elektronisku lietu izmeklēšanu, tiesvedību un sodu izpildes procesu, nodrošinot lietas dalībniekiem un citām procesā iesaistītajām personām vienuviet elektroniski pieejamu visu informāciju par lietu – sākot no pirmstiesas procesa un beidzot ar nolēmuma izpildi, skaidro Tieslietu ministrija.

Piemēram, procesā iesaistītajām personām vienuviet būs iespējams iepazīties ar lietas materiāliem jebkurā laikā, iesniegt vai aizpildīt elektroniskās veidlapas, elektroniski saņemt nolēmumu ar juridisko spēku, apmaksāt nodevas un procesuālos izdevumus, aplūkot nozīmētos tiesas sēžu datumus, audio un video protokolus, elektroniski sazināties ar tiesu un saņemt citus pakalpojumus tiešsaistē, ļaujot efektīvāk īstenot savas likumiskās tiesības un intereses konkrētā procesā. 

E-lietas ieviešana plānota vairākos posmos

Tieslietu ministrija informē, ka e-lietas ieviešana sastāv no vairākiem posmiem. Šobrīd e-lietas projektā tiek sperti pirmie soļi pretī elektroniska tiesvedības procesa ieviešanai, nodrošinot pamatdarbības procesu un ikdienas darba optimizāciju, kā arī plašāku digitālās vides doto iespēju izmantošanu, kas mazinās administratīvo slogu gan valsts pārvaldes iestādēm, gan klientiem un nodrošinās ātrāku lietas izskatīšanu. 

Nākamajos e-lietas attīstības posmos plānots izveidot vienotu digitalizētu pirmstiesas, izmeklēšanas, tiesvedības un sodu izpildes procesu, savstarpēji integrējot iesaistīto iestāžu informācijas sistēmas e-lietas platformā.  

Tieslietu ministrija ir veikusi priekšdarbus attiecībā uz administratīvā procesa, administratīvā pārkāpuma procesa, civilprocesa un kriminālprocesa regulējuma piemērošanu e-lietas ieviešanai.

E-lietas ieviešanai nepieciešamie normatīvo aktu grozījumu projekti ir atbalstīti Ministru kabinetā un pašlaik tiek skatīti Saeimā. Papildus minētajiem normatīvo aktu grozījumiem e-lietas īstenošanā iesaistīto institūciju pārstāvji izstrādā arī vienotu e-lietas tiesisko regulējumu, kas noteiks personas datu apstrādes un tehnisko risinājumu izmantošanas principus, kā arī e-lietas īstenošanas pārraudzību. 

Pēc tieslietu audita sagatavots Valsts kontroles ieteikumu ieviešanas plāns

24. martā Tieslietu ministrija Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē informēja par pasākumu plānu Valsts kontroles veiktajā tieslietu auditā sniegto ieteikumu ieviešanai ar mērķi uzlabot noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanas un iztiesāšanas efektivitāti ekonomikas un finanšu jomā.

Pasākumu plānu tieslietu auditā konstatēto trūkumu novēršanai Tieslietu ministrija izstrādājusi sadarbībā ar Valsts kontroli, Ģenerālprokuratūru, Valsts policiju un citām tiesībaizsardzības iestādēm.

Valsts kontroles revīzijas ziņojumā “Noziedzīgu nodarījumu ekonomikas un finanšu jomā izmeklēšanu un iztiesāšanu kavējošo faktoru izvērtējums” norādīto ieteikumu ieviešanai ir izstrādāts pasākumu plāns, ko paredzēts izskatīt un apstiprināt Noziedzības novēršanas padomē, tādējādi nodrošinot pasākumu izpildes uzraudzību Ministru prezidenta līmenī.

Valsts kontroles veiktās revīzijas jeb t. s. tieslietu audita mērķis bija pārliecināties, vai spēkā esošais normatīvais regulējums un atbildīgo institūciju darbība nodrošina efektīvu noziedzīgu nodarījumu ekonomikas un finanšu jomā izmeklēšanu un iztiesāšanu. Revīzijas ietvaros sadarbībā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ekspertiem tika vērtēts arī Latvijas prokuratūras institucionālais modelis un darba organizācija ar mērķi noskaidrot, vai ir iespējams uzlabot prokuratūras darbību tai noteikto funkciju izpildē.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns uzsver, ka ir būtiski nodrošināt ātrāku un taisnīgāku lietu izmeklēšanu un iztiesāšanu: “Sods par noziedzīgām darbībām var būt atturošs tikai tad, kad tas ir arī ātrs, taisnīgs un neizbēgams. Tieši tas uzņēmējdarbības vidi Latvijā padarīs drošāku un investoriem draudzīgāku.”

Foto: Zane Bitere, LETA

Tieslietu ministrijas sagatavotajā plānā ir noteikti vairāki rīcības virzieni:

  1. Vienota izpratne par tiesību normu piemērošanu un nepieciešamo pierādījumu kopumu vainas pierādīšanai. Tāpēc jau šobrīd noris darbs pie izmeklētāju, prokuroru un tiesnešu profesionālās pilnveides apmācības sistēmas, kas noslēgsies ar Tieslietu akadēmijas izveidi.
  2. Krimināllikuma un Kriminālprocesa likuma regulējuma izpēte un pilnveidošana, tostarp piesaistot tiesību zinātniekus atsevišķu pētījumu veikšanai, piemēram, par kriminālprocesa obligātuma principu.
  3. Krimināltiesiskās sistēmas noslodzes mazināšana ar mērķi kvalificētākos resursus novirzīt sarežģītāko un valsts intereses visbūtiskāk ietekmējošo kriminālprocesu izmeklēšanai, piemēram, dekriminalizējot mazāk nozīmīgus noziedzīgus nodarījumus.
  4. Prokuratūras darbības regulējuma pilnveidošana. Tam paredzēta diskusija Tieslietu padomē par nepieciešamību veikt grozījumus Prokuratūras likumā.

Publicēts Maksātnespējas kontroles dienesta ziņojums par 2020. gadu

25. martā noritēja Maksātnespējas jautājumu konsultatīvās padomes sēde, kurā Maksātnespējas kontroles dienesta direktore Inese Šteina iepazīstināja dalībniekus ar Maksātnespējas kontroles dienesta ziņojumu par darbības rezultātiem tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu un maksātnespējas procesa administratoru uzraudzībā 2020. gadā, iezīmējot arī nākotnes virzienu uzraudzības jomā.

Maksātnespējas kontroles dienesta direktore Inese Šteina: “2020. gada rezultāti uzraudzības jomā rāda, ka administratoru rīcībā konstatēto pārkāpumu skaits ir audzis. Pieaugums ir vērojams gan plānveida uzraudzības ietvaros veiktajās pārbaudēs, gan sūdzību izskatīšanas laikā. Ņemot vērā minēto, Maksātnespējas kontroles dienests arī turpmāk pastiprināti kontrolēs administratoru un tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu rīcības likumību.”

Foto: LETA

Būtiskais konstatēto pārkāpumu skaita pieaugums saistāms ar Maksātnespējas kontroles dienesta uzraudzības sistēmas attīstību, to balstot uz informācijas analīzi un identificētajiem riskiem, kā arī elektroniskās maksātnespējas uzskaites sistēmas (EMUS) ieviešanu, kas iestādei devusi plašāku informāciju par administratoru darbībām maksātnespējas procesos.

2021. gadā Maksātnespējas kontroles dienests ir izvirzījis šādas prioritātes:

  • nepārtraukti paaugstināt uzraudzības pasākumu efektivitāti;
  • augstā līmenī nodrošināt Noziedzīgi iegūtu līdzekļu novēršanas funkcijas veikšanu;
  • veikt pasākumus, kas vērsti uz EMUS attīstību.

Ar Maksātnespējas kontroles dienesta 2020. gada ziņojumu var iepazīties MKD tīmekļvietnes sadaļā “Gada ziņojumi”. 

Cels policijas, tiesnešu, advokātu un prokuroru ekspertīzes līmeni naida noziegumu atpazīšanā

Lai novērstu un mazinātu neiecietību Latvijā, Sabiedrības integrācijas fonds sadarbībā ar Latvijas Universitāti Eiropas Komisijas programmas “Tiesības, vienlīdzība un pilsonība” ietvaros uzsācis tiesībsargājošo iestāžu kapacitātes celšanu naida noziegumu novēršanai un apkarošanai.

Projekta laikā plānots celt 64 tiesnešu, advokātu, prokuroru, valsts un pašvaldības policijas darbinieku ekspertīzi naida runas un naida noziegumu identificēšanā, efektīvā izmeklēšanā un tiesību normu piemērošanā, kā arī sadarbībā ar projekta partneriem tiks izvērtēts pašreizējais tiesiskais regulējums un nepieciešamības gadījumā tiks iniciētas tiesību aktu izmaiņas atbilstoši starptautisko tiesību praksei.

Projekta pirmā aktivitāte būs pētījuma izstrāde par starptautiskajām saistībām un standartu naida noziegumu jomā, Latvijas tiesisko regulējumu un tā atbilstību starptautiskajām prasībām, kā arī Latvijas tiesu prakses naida noziegumu jomā analīzi. Sabiedrības integrācijas fonda uzdevums pētījuma ietvaros ir izpētīt naida noziegumu socioloģiskos un psiholoģiskos aspektus.

SATVERSMES TIESĀ

Ierosināta lieta par prasību veikt Covid-19 testu pirms ieceļošanas Latvijā

Satversmes tiesas 1. kolēģija 2021. gada 24. martā ierosinājusi lietu “Par Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumu Nr. 360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid‑19 infekcijas izplatības ierobežošanai” 35.3 punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 98. panta otrajam teikumam”.

Lieta ierosināta pēc Aleksandras Jolkinas pieteikuma. Pieteikuma iesniedzēja ir Latvijas Republikas pilsone, kura jau vairākus gadus pastāvīgi dzīvo Vācijas Federatīvajā Republikā. Pieteikuma iesniedzēja regulāri apmeklējot Latviju un bija plānojusi atkal to apmeklēt 2021. gada janvāra otrajā pusē vai februārī. Tomēr apstrīdētā norma ierobežojot pieteikuma iesniedzējas tiesības brīvi ieceļot Latvijā.

Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 98. panta otrajam teikumam. Apstrīdētā norma neesot skaidra un precīza, un tās piemērošana neesot tāda, ko personas varētu paredzēt. Tāpat prasība 72 stundas pirms iekāpšanas pārvadātāja transportlīdzeklī vai ieceļošanas Latvijas Republikā veikt Covid‑19 testu nesamērīgi ierobežojot viņas tiesības brīvi atgriezties Latvijas Republikā.

Satversmes tiesa ir uzaicinājusi Saeimu līdz 2021. gada 24. maijam iesniegt Satversmes tiesai atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu. Par lietas izskatīšanas procesa veidu un datumu tiesa lemj pēc lietas sagatavošanas

Ierosināta lieta par normām, kas nosaka naudas sodu par valsts autoceļa posma lietošanu, ja nav samaksāta autoceļu lietošanas nodeva

Satversmes tiesas 1. kolēģija 2021. gada 19. martā ierosinājusi lietu “Par Autoceļu lietošanas nodevas likuma 9.1 panta otrās daļas redakcijā, kas bija spēkā līdz 2020. gada 30. jūnijam, un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.40 panta otrās daļas redakcijā, kas bija spēkā no 2017. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 30. jūnijam, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam un 92. panta pirmajam teikumam”.

Lietas fakti. Lieta ierosināta pēc Rēzeknes tiesas pieteikuma. Rēzeknes tiesas izskatīšanā ir administratīvā pārkāpuma lieta, kurā ierosināta tiesvedība pēc personas sūdzībām par vairākiem Valsts policijas amatpersonas lēmumiem. Ar šiem lēmumiem personai, pamatojoties uz apstrīdētajām normām, uzlikti administratīvie sodi par likumā noteiktā valsts autoceļa posma lietošanu bez autoceļu lietošanas nodevas samaksas.

Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka saskaņā ar apstrīdētajām normām personai nosakāmais naudas soda apmērs neatbilst samērīguma principam, kā arī esot nemainīgs, proti, tiesa neesot tiesīga vērtēt konkrēta pārkāpuma raksturu un smagumu, lai noteiktu samērīgu naudas soda apmēru. Tādēļ apstrīdētajās normās ietvertais tiesiskais regulējums esot pretrunā ar Eiropas Savienības tiesību normām un neatbilstot Satversmes 1. pantam un 92. panta pirmajam teikumam.

Satversmes tiesa ir uzaicinājusi Saeimu līdz 2021. gada 19. maijam iesniegt Satversmes tiesai atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.

AUGSTĀKAJĀ TIESĀ

Iznācis jaunais Augstākās tiesas biļetena numurs

“Augstākās Tiesas Biļetena” 22. numuru varētu dēvēt par tiesu sistēmas rokasgrāmatu turpmākajam darbam. Tajā vienkopus publicēti vairāki stratēģiski dokumenti – Tieslietu padomes un Augstākās tiesas stratēģija turpmākajiem pieciem gadiem, jaunā Augstākās tiesas tiesneša amata kandidātu atlases kārtība, jaunais Tiesnešu ētikas kodekss un lietu izskatīšanas standarti Latvijas tiesās.  

Augstākās tiesas un Tieslietu padomes darbības stratēģijas

Augstākā tiesa 2020. gadā darbu organizēja atbilstoši tai likumos noteiktajai kompetencei un tiesas darbības stratēģijai. Saskaņā ar stratēģiju Augstākās tiesas prioritārās darbības jomas bija divas:

  • efektīva un kvalitatīva tiesas spriešana;
  • augstākās tiesas autoritātes stiprināšana.

Katrai no šīm jomām izvirzīti mērķi to sasniegšanai. Efektīvas un kvalitatīvas tiesas spriešanas mērķis iekļāva tiesas spriešanu augstā kvalitātē un pamattiesību ievērošanu tiesas spriešanā, tiesu prakses apkopošanu un pieejamību, tiesnešu un darbinieku tālākizglītību, kā arī cilvēkresursu vadības sistēmas un informācijas tehnoloģiju attīstību un ātrāku un efektīvāku elektronisko dokumentu apriti. Augstākās tiesas autoritātes stiprināšanai tika nodrošināta kasācijas instances lomas stiprināšana, atklātības nodrošināšana tiesas darbā un sabiedrības tiesiskā izglītošana, kā arī Augstākās tiesas vēstures izpēte un saglabāšana.

Pagājušā gada noslēgumā tika izstrādāta jauna Augstākās tiesas darbības stratēģija 2021.–2025. gadam, kurā galvenā loma atvēlēta tiesiskuma īstenošanai, veidojot vienotu un stabilu tiesību piemērošanas praksi kasācijas instancē, nosakot jau piecus prioritāros darbības virzienus:

  • stabilas judikatūras veidošana ;
  • efektīva kasācijas procesa nodrošināšana;
  • resursu izmantošanas un iekšējo procesu efektivizēšana;
  • sadarbība un dialogs;
  • sabiedrības informēšana un izglītošana.

Apstiprināta arī Tieslietu padomes darbības stratēģija 2021.–2025. gadam, kuras virsmērķis ir nodrošināt līdzvērtīgu tiesu sistēmas pārstāvēšanu valsts varas atzaru dialogā, lai nodrošinātu tiesu varas neatkarību, kvalitāti, attīstību, atbildību.

Būtiski tiesību jautājumi Senāta praksē

2020. gada otrajā pusē Administratīvo lietu departaments skatījis lietas tādos būtiskos jautājumos kā sociālās tiesības: tiesības uz pensiju un trūcīgās personas statuss (SKA-106/20201 un SKA-109/20202). Šajās lietās Senāts vērtēja jautājumu par personas tiesībām uz pensiju.)

Lietās par studiju maksu – valsts budžetā atmaksājamo summu par rezidentūras mācībām (SKA-1059/20207 un SKA-1102/20208) – Senāts analizēja jautājumu par rezidenta (ārsta) apmācībai izlietoto valsts budžeta līdzekļu atprasīšanu, ja nav izpildīti studiju līguma nosacījumi.

Civillietu departaments 2020. gada otrajā pusgadā ir devis vērtīgu papildinājumu Civillikuma 1927. panta piemērošanā. Skatīti tādi būtiski jautājumi kā simulatīvu darījumu apstrīdēšana un patiesi gribētā darījuma tiesiskās sekas (lietās SKC-364/2020 un SKC-255/2020).

Savukārt Krimināllietu departamentā pagājušajā gadā skatītajās lietās par piesavināšanos Senāts atgādināja, ka piesavināšanos no mantas patvaļīgas lietošanas, kas var būt civiltiesisks delikts, norobežo mantas neatdošanas īpašais nolūks – iegūt svešu mantu, atstumjot tās īpašnieku (SKK-88/2020). Bet lietā SKK-97/2020.33 tika vērtēts jautājums par piesavināšanos, kas izdarīta, pārkāpjot pilnvarotāja norādījumus saistībā ar izsniegto pilnvarojumu. Tāpat lietās SKK-466/202036 un SKK-574/202037 Senāts konstatēja apsūdzētā tiesību uz aizstāvību pārkāpumu apelācijas instances tiesā, nenodrošinot apsūdzētajam valsts nodrošinātu aizstāvi.

Atstāj spēkā VID lēmumu nepiemērot samazinātu nodokļu likmi medicīniskām precēm vispārīgai lietošanai

Senāta Administratīvo lietu departaments 22. martā lēma negrozīt Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, atstājot spēkā Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu piemērot muitā deklarētajai precei nodokļa pamatlikmi. Ar minēto lēmumu pieteicējai – SIA “Personāla serviss” – papildus aprēķināts pievienotās vērtības nodoklis un nokavējuma nauda, atzīstot, ka strīdus precei – evakuācijas nestuvēm (palagiem) – nav piemērojama samazinātā nodokļa likme 12% apmērā, bet gan pamatlikme – 21% apmērā.

Izskatāmajā lietā pieteicējai un Valsts ieņēmumu dienestam ir atšķirīgi uzskati par to, vai evakuācijas nestuves, kuras pieteicēja izlaidusi brīvai apgrozībai, var tikt definēti kā paredzēti tikai personu ar organisma funkcijas traucējumiem individuālai lietošanai.

Senāts spriedumā analizējis Latvijas un Eiropas Savienības tiesību normas, kā arī Eiropas Savienības Tiesas veikto normu interpretāciju un atzīst, ka pieteicējas ievestā prece neatbilst Pievienotās vērtības nodokļa likuma 42. panta otrajā daļā ietvertajam kritērijam “paredzēta tikai personu ar organisma funkcijas traucējumiem individuālai lietošanai”, jo prece paredzēta vispārējai lietošanai aprūpes iestādē – atkārtotai izmantošanai vairākām personām, kuras to neizmanto individuāli.

Senāts norāda, ka saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa direktīvu samazinātu nodokļu likmi dalībvalsts var piemērot medicīnas iekārtām, palīgierīcēm un citām ierīcēm, kuras parasti izmanto, lai atvieglotu vai ārstētu invaliditāti, tikai personu ar invaliditāti personīgai izmantošanai, tostarp šādu preču remontam. Interpretējot šo kritēriju, jāņem vērā samazināto likmju noteikšanas mērķis – padarīt atsevišķus produktus, kuri tiek uzskatīti par īpaši nepieciešamiem, lētākus un tādējādi pieejamākus galapatērētājam, šai gadījumā personām ar invaliditāti. Tātad samazināta likme būtu piemērojama tad, ja attiecīgus produktus var tieši izmantot galapatērētājs – persona ar invaliditāti.

Vērtē iespēju piedalīties sabiedriskajā apspriešanā. Senāts noraida pieteikumu par Brocēnu novada domes lēmuma atcelšanu

Senāta Administratīvo lietu departaments 23. martā atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts pieteikums par Brocēnu novada domes lēmuma atcelšanu. Ar minēto pašvaldības lēmumu akceptētas SIA “Viduskurzemes AAO” paredzētās darbības atkritumu poligona paplašināšanai.

Lieta saistīta ar atkritumu poligona “Dūmiņi” darbības paplašināšanu Brocēnu novadā un sabiedrības līdzdalību sabiedriskās apspriešanas procesā. Pieteicējs bija iebildis, ka iedzīvotāji aktīvi nepiedalījās sabiedriskajās apspriešanās, jo paziņojumos par tās veikšanu bija norādīta nepilnīga informācija, tādējādi maldinot sabiedrību, kā arī sabiedriskās apspriešanas laiks nebija pielāgots strādājošajiem iedzīvotājiem.

Senāts atzina, ka paziņojumā par sabiedrisko apspriešanu informācijai ir jābūt norādītai tā, lai sabiedrība izprastu paredzēto darbību un varētu izlemt, vai līdzdarboties procesā, kurā tiek izvērtēta poligona darbības ietekme uz vidi. Apgabaltiesa bija secinājusi, ka paziņojumā norādīta nepilnīga informācija, taču bez plašāka izvērtējuma par to, vai šī informācija ir liegusi sabiedrībai pilnībā izprast paredzētās darbības apjomu un sekas, atzinusi, ka sabiedrībai bija iespēja vairāk informācijas iegūt pašvaldībā un sabiedriskās apspriešanas ierosinātāja mājaslapā.

Senāts atzina: sabiedrībai nevar pārmest, ka tā nav piedalījusies apspriešanā, ja tā nav pietiekami skaidri informēta par paredzēto darbību, vienlaikus secinot, ka iedzīvotāji iebilst tieši pret paredzētās darbības iespējamo ietekmi – smakām –, kas jau ir pietiekami izvērtēta. Senāts atzina, ka pārsūdzētā lēmuma atcelšana tikai tāpēc, lai iedzīvotājiem būtu iespēja savas bažas par smaku ietekmi (kura jau ir izvērtēta, nekonstatējot būtisku nelabvēlīgu ietekmi) izteikt sabiedriskajā apspriešanā, būtu procesuāli neefektīva un neekonomiska. Tādējādi Senāts atzina par pamatotu apgabaltiesas secinājumu, ka lietas rezultātu neietekmētu tas, ka iedzīvotāji iebildumus pret smakām būtu izteikuši jau sabiedriskajā apspriešanā. 

Senāts arī konstatēja: kad notika ziņojuma sabiedriskā apspriešana, vismaz kāda daļa iedzīvotāju jau bija pieņēmusi lēmumu līdzdarboties procesā, kurā tiek izvērtēta poligona darbības ietekme uz vidi, un arī tad, ja iedzīvotājiem nebija iespējams piedalīties sabiedriskajā apspriešanā klātienē, iedzīvotāji varēja izteikt viedokli un iesniegt priekšlikumus arī rakstveidā. Ņemot vērā, ka informētā sabiedrības daļa nebija izrādījusi interesi, Senāts neguva apstiprinājumu tam, ka sabiedriskās apspriešanas rīkošana citā laikā vai papildu pasākumi būtu veicinājuši lielāku šīs sabiedrības daļas iesaisti.

 

Labs saturs
6
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU