DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
11. janvārī, 2021
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Valsts pārvalde

Valsts prezidents: Valsts kontroles un OECD prokuratūras darbības izvērtējums norāda uz nopietnu reformu nepieciešamību

Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

FOTO: Ilmārs Znotiņš, Valsts prezidenta kanceleja

11. janvārī Valsts prezidents Egils Levits piedalījās Tieslietu ministrijas un Valsts kontroles revīzijas ziņojuma “Noziedzīgu nodarījumu ekonomikas un finanšu jomā izmeklēšanas un iztiesāšanas efektivitāte” publicēšanas tiešsaistes preses konferencē, kurā uzsvēra izvērtējuma un pētījuma nozīmi, kā arī pauda gandarījumu, ka Valsts kontrole darba veikšanai piesaistījusi OECD ekspertus.

Atklājot preses konferenci, Valsts prezidents norādīja: “Šodien ir unikāls brīdis, kad Valsts kontrole publisko izvērtējumu par Latvijas prokuratūras darbību un kriminālprocesu efektivitāti. Šajā izvērtējumā ir piedalījušies OECD eksperti, kuriem ir starptautiska pieredze un skatījums uz to, kādai ir jābūt prokuratūrai, kā tai būtu jāstrādā un kādam ir jābūt kriminālprocesam, lai varētu efektīvi cīnīties ar ekonomisko noziedzību. Izvērtējumā piedalījušies arī Latvijas prokuratūras pārstāvji, tiesību zinātnieki un citas amatpersonas un eksperti. Šajā kopdarbā ir izstrādāts ļoti aptverošs ziņojums par prokuratūras efektivitāti, tās institucionālo situāciju, darba metodēm un kriminālprocesu.”

Valsts prezidents norādīja, ka nopietni jāpadomā par prokuratūras vietu Latvijas institucionālajā sistēmā un tās darbības metodēm: “Līdzšinējais prokuratūras darbības rezultāts ir bijis nepietiekošs. Lai uzlabotu rezultātus, ir nepieciešamas reformas, taču visām reformām ir jābūt pamatotām. Zinu, ka jaunais ģenerālprokurors to saprot, ir spējīgs un gribošs veikt reformas. Taču šis process nevar būt atkarīgs tikai no ģenerālprokurora labās gribas un personības. Tādēļ šim procesam ir jābūt institucionalizētam, noformulētam likumdošanā. Par to ir atbildīga Saeima un valdība. Nevar būt situācija, kad demokrātiski leģitimētā tautas pārstāvniecība nav atbildīga par kādu institūciju. Tas arī ir viens no Valsts kontroles izvērtējumā iekļautajiem ieteikumiem prokuratūras darbības procesa uzlabošanai.”

Tāpat Valsts prezidents atsaucās uz izvērtējumā minēto problēmu, proti, pārprasto izpratni par prokuratūras neatkarību: “Prokuratūras neatkarība nav vienlīdzīga ar tiesu neatkarību. To norādījusi arī Venēcijas komisija. Tomēr, ja mums ir prokuratūra, kas atrodas tieslietu sistēmā, tad noteikti ir jābūt arī institucionalizētam mehānismam, kas pārbauda prokuratūras darbu. Tātad nepieciešams adekvāti noregulēt prokuratūras vietu mūsu kopējā tieslietu sistēmā un kopējā valsts institucionālajā iekārtā.”

Vienlaikus Valsts prezidents arī uzsvēra šajā izvērtējumā norādīto, ka ir pareizi jāizprot arī iekšējā neatkarība prokuratūrā. Ģenerālprokuroram jābūt daudz lielākām pilnvarām, lai panāktu prokuratūras efektivitāti, tostarp izdodot direktīvas, rokasgrāmatas vai vadlīnijas, pēc kā darboties prokuroriem un organizēt prokuratūras darbu.

Tāpat Valsts prezidents bija vienisprātis ar tieslietu ministru par nepieciešamību izveidot tiesnešu un prokuroru akadēmiju. Prokuroriem ir obligāti nepieciešams pastāvīgi pilnveidot savu izglītību. Valsts prezidents uzsvēra, ka kvalitatīvam tālākās mācīšanās procesam ir nepieciešama pastāvīga institūcija, nevis tikai kursi. Tas ir arī viens no secinājumiem, kas izriet no Valsts kontroles izvērtējuma.

Savas uzrunas noslēgumā Valsts prezidents vēlreiz akcentēja Valsts kontroles un OECD veikumu: “Šāds izvērtējums nav tipisks Valsts kontroles pienākums, taču tas ir pierādījis, ka Valsts kontrolei arī turpmāk jāveic šādi uzdevumi, jo tas var uzlabot visu valsts institūciju darbību kopumā. Liels paldies Tieslietu ministrijai par ierosinājumu veikt šādu izvērtējumu un Valsts kontrolei un OECD par darba izpildi! Vēlu izdošanos darbiniekiem, kuri veiks reformu ieviešanu dzīvē, lai efektivizētu prokuratūras darbu!”

Labs saturs
Pievienot komentāru

ĪSUMĀ

Finanšu noziegumi un noziedzīgi iegūtu līdzekļu atrašanās civiltiesiskajā apritē ne tikai ļauj noziedzniekiem gūt labumu no izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, bet kropļo tirgu un likumīgu uzņēmējdarbību, apdraud nacionālo un starptautisko drošību, kā arī valsts starptautisko reputāciju.


Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komiteja “Moneyval” 2018. gada 23. augustā publicēja  5. kārtas ziņojumu, kurā novērtēti Latvijā īstenotie NILLTFN pasākumi. No 11 vērtētajām jomām astoņās rādītājs tika novērtēts kā viduvējs, bet divās – zems.

Atbilstoši “Moneyval” novērtēšanas procedūras noteikumiem Latvijai tika piemērota pastiprināta uzraudzība. 


LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI