Ārkārtējās situācijas laikā vairāk lietu tiek izskatīts attālināti.
FOTO: Santa Koha
Papildus jau iepriekš noteiktajiem darba principiem ārkārtējās situācijas laikā valdības rīkojumā noteikts, ka turpmāk lietu iztiesāšanā tiesas sēdē tiek izmantota videokonference. Latvijas tiesu pieredzi izskatīt lietas rakstveida procesā īpaši pandēmijas laikā apguva Ukrainas tiesu sistēmas dalībnieki. Uzņēmumu reģistram aprit 30 gadi – par šiem un citiem nedēļas notikumiem LV portāla atskatā.
Grozījumi Ministru kabineta rīkojumā Nr. 655 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”, kas paredz ārkārtējās situācijas termiņu pagarināt līdz nākamā gada 11. janvārim, precizē arī turpmākos tiesu sistēmas darbības principus, lai sekmīgāk ierobežotu Covid-19 izplatību.
Papildus jau iepriekš noteiktajiem darba principiem (plašāk – “Ārkārtējās situācijas laikā dažādi ierobežojumi tiesu sistēmas darbībā”) valdības rīkojumā noteikts: turpmāk, ja tiesa atzīst par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, tad epidemioloģiskās drošības mērķu sasniegšanai tiek izmantota videokonference (līdz šim tas bija tiesas ziņā pieņemt lēmumu par tiesas sēdes organizēšanu, primāri izmantojot videokonferenci).
Pret šādu lēmumu var iebilst personas, kuras piedalās administratīvā pārkāpuma procesā tiesā vai kriminālprocesā tiesā, bet citās lietās iebildumus var izteikt lietas dalībnieks, kurš ir fiziska persona un kuru nepārstāv advokāts, ja iebildumiem ir objektīvs pamats.
Rīkojums papildināts ar 5.20.1 apakšpunktu, paredzot atlikt izpildi ārkārtējās situācijas laikā pieņemtam lēmumam par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa –ievietošana sociālās korekcijas izglītības iestādē – piemērošanu bērnam. Lēmuma izpilde jāatliek līdz ārkārtējās situācijas beigām.
Turpinot tēmu par tiesvedību bez lietas dalībnieku klātbūtnes, Augstākajā tiesā šonedēļ noritēja vebinārs par rakstveida procesa izmantošanu tiesu lietu izskatīšanā un tā nozīmi pandēmijas apstākļos, kurā Latvijas tiesu sistēmas pārstāvji savu pieredzi nodeva Ukrainas kolēģiem. Vebinārā piedalījās gandrīz 100 tiesneši un tiesu darbinieki no visu līmeņu Ukrainas tiesām.
Ukrainas kolēģi uzdeva daudz jautājumu, galvenokārt par dažādiem rakstveida procesa īstenošanas tehniskajiem aspektiem, tiesnešu apspriežu norisi, nolēmumu projektu sastādīšanu. Tāpat Ukrainas tiesnešus interesēja Latvijas tiesu darbs pandēmijas laikā, piemēram, attālināto tiesas sēžu rīkošanas nianses, tiesas sēžu video un audio ierakstīšana, kā arī elektronisko parakstu lietošana. Ukrainas kolēģi atzina, ka saņemtā informācija ir vērtīga un dod plašāku skatījumu, jo Ukrainā līdz šim rakstveida process nav ticis plaši izmantots.
Šis bija pēdējais pasākums projekta “E-risinājumu pielietošana tiesas darba un procesu pārvaldē Ukrainā Covid-19 krīzes laikā” ietvaros sadarbībā ar Tiesu administrāciju, Ukrainas Augstāko tiesu un Ukrainas Valsts tiesu administrāciju.
Tieslietu padome atbalstīja ģenerālprokurora priekšlikumu grozīt Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteikto prokuratūras darbinieku maksimālās mēnešalgas grupu. Līdz šim tā bija 8. grupa, Tieslietu padome iesaka to mainīt uz 13. grupu.
Ģenerālprokurors Juris Stukāns, sniedzot šādu priekšlikumu Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijai, to pamatoja ar nepieciešamību stiprināt prokurora palīga institūtu, lai padarītu prokuratūras darbu kopumā efektīvāku. Vairākas darbības, ko ikdienā veic prokurors, turpmāk paredzēts uzticēt prokurora palīgam, līdz ar to palielinot viņa darba apjomu un atbildību. Prokurora palīga institūts būtu vienādojams ar tiesneša palīga institūtu gan tiesību un pienākumu apjoma ziņā, gan atalgojuma ziņā.
Saeima noteikusi senatoru kopskaitu Senātā – no 2021. gada 1. janvāra 38 senatori –, kā arī tiesnešu kopskaitu apgabaltiesās: 139 tiesneši. Saskaņā ar likumu “Par tiesu varu” Tieslietu padome nosaka senatoru skaitu katrā Senāta departamentā un tiesnešu skaitu katrā apgabaltiesā.
Senāta Administratīvo lietu departamentā būs 13 senatori, Civillietu departamentā – 15 senatori, Krimināllietu departamentā – 9 senatori. Senāta sastāvā ir arī Augstākās tiesas priekšsēdētājs.
Attiecīgi apgabaltiesās: Administratīvajā apgabaltiesā – 20 tiesneši, Rīgas apgabaltiesā – 65, Kurzemes apgabaltiesā – 13, Latgales apgabaltiesā – 13, Vidzemes apgabaltiesā – 13, Zemgales apgabaltiesā – 15 tiesneši. Kopā apgabaltiesās 139 tiesneši.
Šāds senatoru un tiesnešu skaits noteikts uz diviem gadiem, palielinot par diviem tiesnešiem Senāta Administratīvo lietu departamenta senatoru skaitu un attiecīgi samazinot Administratīvās apgabaltiesas tiesnešu skaitu. Ar 2023. gada 1. janvāri Senātā būs 36 senatori, to skaitā Administratīvo lietu departamentā 11 senatori, bet apgabaltiesās – 141 tiesnesis, to skaitā Administratīvajā apgabaltiesā – 22 tiesneši.
3. decembrī norisinājās Noziedzības novēršanas padomes sēde, kurā tieslietu ministra Jāņa Bordāna vadībā notika diskusija par galvenajiem rīcības virzieniem padomes turpmākajā darbā.
"Padomes sēdē tika pieņemts lēmums no Noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskācijas fonda piešķirt līdzekļus finanšu un ekonomisko noziegumu apkarošanas pasākumiem. Atbilstoši padomes lēmumam Konfiskācijas fonda līdzekļi 947 780 eiro apmērā piešķirti prokuratūrai un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, Valsts ieņēmumu dienestam un Valsts tiesu ekspertīžu birojam, kā arī Finanšu izlūkošanas dienestam, Valsts policijai un Valsts robežsardzei. Finanšu līdzekļi tika pieprasīti iestāžu kapacitātes stiprināšanai un specializētu apmācību nodrošināšanai finanšu un ekonomisko noziegumu apkarošanas jomā," informē Tieslietu ministrija.
Senāta Civillietu departaments atcēlis Latgales apgabaltiesas spriedumu strīdā starp biedrību “Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība” (AKKA/LAA) un SIA “Latvijas Televīzija” (LTV) un nodevis lietu jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā.
Senāts atzina, ka Latgales apgabaltiesa spriedumā nav pamatojusi, kādi ieņēmumi un kādēļ ņemti par pamatu tiesas veiktajam autoratlīdzības parāda aprēķinam par muzikālo darbu izmantošanu.
Senāts jau iepriekš tiesu praksē ir norādījis – kad kolektīvā pārvaldījuma organizācija piešķir darba izmantotājam tiesības izmantot tās pārstāvēto autoru darbus, taču līdzēji nespēj rast kompromisu jautājumā par atlīdzības lielumu, ir piemērojama Autortiesību likuma 41. panta trešā daļa, proti, ja licences līgumā atlīdzības lielums nav konkretizēts, strīda gadījumā to nosaka tiesa pēc saviem ieskatiem.
Senāts arī norādījis, ka atskaites punkts atlīdzības lieluma noteikšanai saskaņā ar Autortiesību likumā noteikto tādos gadījumos, kad tiek konkretizēts atlīdzības lielums kolektīvā pārvaldījuma organizācijas un darbu izmantotāju licences līgumā par darbu izmantošanu raidīšanā, ir kolektīvā pārvaldījuma organizācijas apstiprinātās atlīdzības likmes (tarifs) konkrētajam izmantojuma veidam. Tiesai jānosaka atšķirīgs atlīdzības lielums tikai tad, ja tā atzīst, ka kolektīvā pārvaldījuma organizācijas noteiktā atlīdzības likme nav taisnīga.
Vērtējot katras puses iesniegtos pierādījumus, apgabaltiesas pienākums ir izšķirt pušu strīdu un noteikt, vai starp pusēm pēc 2005. gada 19. aprīļa licences līguma darbības termiņa beigām attiecībā uz laika posmu no 2013. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim pastāvēja vienošanās par licences līguma būtiskajiem noteikumiem un kāds bija šādas vienošanās saturs. Secinot, ka pusēm pastāv atšķirīgi viedokļi par maksājamās atlīdzības lielumu, tiesai tas jānosaka pēc saviem ieskatiem.
Ar Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmumu neierosināt lietā kasācijas tiesvedību stājies spēkā Administratīvās apgabaltiesas spriedums, ar kuru atcelti Jelgavas pilsētas domes lēmumi par būvatļaujas izsniegšanu veikala “Depo” celtniecībai Jelgavā, netālu no Jelgavas pils. Senāts atzīst, ka apgabaltiesas spriedums ir tiesisks un pamatots. Senāta ieskatā apgabaltiesa ir vispusīgi pamatojusi to, kāpēc būvniecības iecere neatbilst šobrīd dominējošajai apbūves funkcijai attiecīgajā Jelgavas apbūves kvartālā un ir pretrunā pašreizējo būvju apbūves parametriem. Tāpat apelācijas instances tiesa ir pareizi atzinusi, ka būvobjekta funkcionēšanai būtu nepieciešama satiksmes infrastruktūras pārkārtošana, kas ietekmētu pieguļošās teritorijas.
Senātā lieta nonāca ar trešās personas – SIA “Auras centrs” – kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2020. gada 21. janvāra spriedumu, ar kuru apmierināti biedrības “Jelgavas attīstībai”, biedrības “Direct Impact” un vairāku fizisko personu pieteikumi. Pieteicēji iebilda pret Jelgavas pilsētas domes 2017. gada 27. aprīļa lēmumiem par veikala “Depo” būvniecību Jelgavā, Cukura ielā 2.
Senāta lēmums nav pārsūdzams.
Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments atcēlis Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam uzlikts pienākums publiski atvainoties savai darbiniecei par nepamatotu saukšanu pie administratīvās atbildības. Lieta nodota jaunai izskatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā.
Senāts spriedumā atzīst – ja, izskatot lietu no jauna, apstiprinās apstākļi, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs apzināti nepatiesi saucis pie administratīvās atbildības savu darbinieci, tas uzskatāms par būtisku pieteicējas tiesību aizskārumu, atvainošanās nav atbilstīgs atlīdzinājums.
Senāts spriedumā atzina, ka apgabaltiesa ir pareizi interpretējusi tiesību normas, tomēr nav ņēmusi vērā būtiskus apstākļus, kuriem ir nozīme lietas izspriešanā. Apgabaltiesa, lai arī atzina, ka patvaļīga administratīvā pārkāpuma lietas ierosināšana varētu liecināt arī par mobingu darbavietā, tomēr, lemjot par atlīdzinājumu, izslēdza šo aspektu no vērtējamo apstākļu loka.
Senāts norāda, ka valsts pārvalde savas pilnvaras var izmantot tikai atbilstoši pilnvarojuma jēgai un mērķim. Iestādes rīcība, kas ir patvaļīga un neatbilst šim mērķim, ir pretēja tiesiskas valsts pārvaldes būtībai un grauj sabiedrības uzticību valsts pārvaldei. Tādējādi lietā nav runa par iestādes pieļautajām procesuālajām nepilnībām, bet par tādu rīcību, kas apzināti ir pretēja tam, kādiem mērķiem valsts pārvaldei ir jākalpo.
Līdz ar to, ja tiesa no pierādījumiem lietā konstatē, ka iestāde administratīvā pārkāpuma lietu izmanto, lai mērķtiecīgi vērstos pret pieteicēju, tad šis aspekts nevar palikt bez izvērtējuma, jo var ietekmēt personai nosakāmā atlīdzinājuma veidu un apmēru.
Lietas faktiskie apstākļi:
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (turpmāk – birojs) sauca savu darbinieci pie administratīvās atbildības par valsts amatpersonas funkciju veikšanu interešu konflikta situācijā. Birojs uzskatīja, ka pieteicēja ar datu nesēju nodeva citam biroja darbiniekam dokumentu ar mērķi, lai šis darbinieks dokumentā minētos argumentus izmantotu, sagatavojot lēmumu par pieteicējai piemērotā disciplinārsoda atcelšanu. Birojs uzskatīja, ka ar šādām darbībām pieteicēja piedalās sev labvēlīga lēmuma sagatavošanā.
Vispārējās jurisdikcijas tiesas procesā, kas noslēdzās ar Rīgas apgabaltiesas spriedumu, minētais biroja lēmums atcelts un lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā izbeigta, jo pieteicējas rīcībā netika konstatēts administratīvais pārkāpums. Proti, tiesa nav atzinusi par pierādītu pieteicējas pārkāpumu saistībā ar rīcību interešu konflikta situācijā, tas ir, par pieteicējas dalību sev labvēlīga lēmuma sagatavošanā.
Pieteicēja vērsās birojā, lūdzot atlīdzināt morālo un personisko kaitējumu par nepamatotu saukšanu pie administratīvās atbildības. Birojs pieteicējas lūgumu noraidīja.
Pieteicēja iesniedza tiesā pieteikumu, lai viņai tiktu atlīdzināts morālais un personiskais kaitējums par nepamatotu saukšanu pie administratīvās atbildības un atceltā lēmuma pieņemšanā pieļautajiem procesuālajiem pārkāpumiem.
Šonedēļ apritēja 30. gadskārta, kopš 1990. gada 1. decembrī stājās spēkā likums “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” un tika izveidots Uzņēmumu reģistrs. Sākumā iestādes pārziņā bija viens reģistrs – Uzņēmumu reģistra žurnāls. No iestādes pirmā reģistra nosaukuma vārdu ieguva arī pati iestāde.
Šobrīd Uzņēmumu reģistra turētajos reģistros krājas informācija par vairāk nekā 420 000 tiesību subjektu un vairāk nekā 245 000 juridisko faktu. Vairāk nekā puse no tiem vairs nav aktīvi un spēkā esoši ieraksti, bet Uzņēmumu reģistrs turpina šo informāciju uzglabāt, lai sabiedrībai tā būtu pieejama. Tāpēc ar katru gadu uzkrāto datu apjoms pieaug.
Reģistrs patlaban uztur 14 reģistrus: jau pieminēto Uzņēmumu reģistra žurnālu (1990), Masu informācijas līdzekļu reģistru (1997), Komercķīlu reģistru (1998), Laulāto mantisko attiecību reģistru (1998), Pārstāvniecību reģistru (2002), Komercreģistru (2002), Biedrību un nodibinājumu reģistru (2004), Eiropas ekonomisko interešu grupu reģistru (2004), Šķīrējtiesu reģistru (2005), Politisko partiju reģistru (2007), Maksātnespējas reģistru (2008), Reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistru (2009), Publiskās privātās partnerības līgumu reģistru (2009), Publisko personu un iestāžu sarakstu (2018).
Intervijā LV portālam par iestādes attīstību šo gadu laikā Uzņēmuma reģistra galvenā valsts notāre Guna Paidere uzsvēra, ka “krāpties un slēpties kļūst arvien grūtāk”: “Vienmēr esam tiekušies uz to, lai Uzņēmumu reģistra pakalpojumi ir pēc iespējas ātrāki un ērtāki. Pēdējo gadu iezīme – pakalpojumu sniegšana – ir jāsabalansē ar drošību. Visi pakalpojumi ir digitalizēti, un ir izdarīts viss, lai tos sniegtu attālināti. Tāpēc Covid-19 krīzē bija viegli pāriet uz attālināto darbu un pakalpojumu sniegšanu.
Otrs – reģistru datu pieejamība. Tā ir kardināli mainījusies – no papīra uz digitālo vidi, pieejama informācija tiešsaistē bez maksas un jebkuram. Tas ir ieguvums visai sabiedrībai. Nākotnē arī jāiet līdzi laikam, jāsniedz pakalpojumi tā, lai uzņēmēji mūs izjustu pēc iespējas mazāk, lai ir vairāk laika nodarboties ar biznesu, nevis ar birokrātisko prasību pildīšanu.”
Atzīmējot iestādes 30 gadu jubileju, Uzņēmumu reģistrs sniedza simbolisku dāvanu Rīgas Dzemdību namam kopā ar vēlējumu par demogrāfijas uzlabošanos valstī, tostarp uzņēmējdarbības jomā.
Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāre Guna Paidere: “Tā kā Uzņēmumu reģistru juristu aprindās nereti mēdz saukt par “dzemdību namu”, jo Uzņēmumu reģistrā “dzimst” uzņēmumi un biedrības, tad likumsakarīgi, ka savā jubilejā sveicam Rīgas Dzemdību namu, kurā dzimst cilvēki, jo cilvēki ir tie, kuri rada uzņēmumus un biedrības. Līdzīgi kā Uzņēmumu reģistrs nevar ietekmēt uzņēmuma dibināšanas izvēli, tā Dzemdību nams nevar ietekmēt bērna ieņemšanas izvēli. Tāpēc, sveicot Dzemdību namu, vēlam demogrāfijas uzlabošanos valstī kopumā, tostarp uzņēmējdarbībā: jo vairāk jaundzimušo tagad, jo vairāk uzņēmumu un biedrību dibinātāju būs nākotnē, līdz ar to valsts kļūs ekonomiski un pilsoniski bagātāka.”
Foto: Dzemdību nams
Satversmes tiesas priekšsēdētājas priekšlasījums konferencē pilnā apjomā – “Pamattiesību īstenošana ir iespējama tikai tiesiskā valstī”.
Satversmes tiesas priekšsēdētāja Sanita Osipova: “Demokrātiskā tiesiskā valstī cilvēku pamattiesības nedrīkst būt ierobežotas ar mērķi pārveidot sabiedrību, likumi ir jāievēro ikvienam un jāveicina vienlīdzīga attieksme pret ikviena cilvēka cieņu. Lai pamattiesības tiktu īstenotas atbilstoši to patiesajai jēgai, Latvijā ir nepieciešama iecietības un tolerances kultūra, kurā ikviena persona ir vienlīdzīga ar citām savā cilvēka cieņā un vienlīdz vērtīga pilsoniskajā sabiedrībā.” Satversmes tiesas priekšsēdētāja Sanita Osipova Rīgas Juridiskās augstskolas un Ārlietu ministrijas gadskārtējā konferencē par aktuālajiem cilvēktiesību jautājumiem Latvijā.”
Foto: Satversmes tiesa
Satversmes tiesas tiesnesis Artūrs Kučs piedalījās Nīderlandes Karalistes Ārlietu ministrijas un Nīderlandes vēstniecību Eiropā organizētā starptautiskā konferencē par tiesiskumu un vārda brīvību Eiropā un Covid-19 pandēmijas ietekmi uz šīm vērtībām. Konference notika 30. novembrī. Plašāk – “Starptautiskā konferencē runā par stipru un neatkarīgu tiesu varu”.
Satversmes tiesas tiesnesis Artūrs Kučs: “Draudi tiesu varas neatkarībai var būt dažādi. Mums jābūt modriem, lai nodrošinātu stabilu valsts konstitucionālo orgānu līdzsvaru un atsvaru. Neatkarīga tiesu vara ir priekšnoteikums tiesiskuma un demokrātiskas valsts iekārtas pastāvēšanai.”
Foto: LV portāls
Satversmes tiesas 2. kolēģija 2020. gada 30. novembrī ierosināja lietu “Par Civillikuma I pielikuma (1102. pantam) “Publisko ezeru un upju saraksts” 1. nodaļas 34. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 105. pantam”.
Civillikuma 1102. pants noteic, ka pie publiskiem ūdeņiem pieder jūras piekrastes josla, kā arī šā panta pielikumā (I pielik.) uzskaitītie ezeri un upes. Visi pārējie ūdeņi ir privāti. Savukārt Civillikuma I pielikuma (1102. pantam) “Publisko ezeru un upju saraksts” 1. nodaļas 34. punkts noteic, ka Kamenkas ezers, kas atrodas Daugavpils rajona Salienas pagastā, 11 hektāru platībā ir publiskais ezers.
Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 1. pants: “Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika.”
Satversmes 105. pants: “Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību.”
Lieta ierosināta pēc Latgales apgabaltiesas pieteikuma. Pieteikuma iesniedzējas izskatīšanā ir civillieta, kurā Daugavpils prokuratūra valsts interesēs cēlusi prasību citstarp pret vairākām privātpersonām par īpašuma tiesību izbeigšanu uz Kamenkas ezeru un attiecīgo zemesgrāmatas ierakstu grozīšanu. Pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas šīs privātpersonas esot tiesiski ieguvušas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, kura sastāvā ietilpa arī Kamenkas ezers. Lai arī sākotnēji Kamenkas ezers neesot bijis iekļauts Civillikuma I pielikumā (1102. pantam) “Publisko ezeru un upju saraksts” iekļautajā Publisko ezeru sarakstā, ar 1998. gada 14. maija likumu “Grozījumi Civillikumā”, kas stājās spēkā 1998. gada 10. jūnijā, Kamenkas ezers tomēr esot iekļauts sarakstā un kļuvis par publiskajiem ūdeņiem, proti, valsts īpašumu.
No pieteikuma izriet, ka apstrīdētā norma ir jāpiemēro minētajā civillietā. Tomēr šī norma neatbilstot no demokrātiskas tiesiskas valsts pamatnormas atvasinātajam un Satversmes 1. panta tvērumā ietilpstošajam taisnīguma principam, kā arī Satversmes 105. pantam. Pēc pieteikuma iesniedzējas ieskata, pieņemot apstrīdēto normu un iekļaujot Kamenkas ezeru sarakstā, nav īstenota pienācīga nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanas procedūra, kuras ietvaros tiktu uzklausīts un izvērtēts atbildētāju pieteikuma iesniedzējas izskatīšanā esošajā lietā – Kamenkas ezera īpašnieku – viedoklis. Tādējādi starp Kamenkas ezera īpašnieku interesēm un sabiedrības interesēm neesot panākts taisnīgs līdzsvars. Turklāt likumdevējs neesot izpildījis pienākumu piešķirt taisnīgu atlīdzību par Kamenkas ezera atsavināšanu sabiedrības vajadzībām.
Satversmes tiesa ir uzaicinājusi Saeimu līdz 2021. gada 1. februārim iesniegt Satversmes tiesai atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.
