TIESĀS
>
Pazīsti tiesu varu!
TĒMAS
Signe Krūzkopa
LV portāls
23. decembrī, 2019
Lasīšanai: 8 minūtes
2
9
2
9

Kriminālvajāšanai izdots Saeimas deputāts ir tiesīgs piedalīties Saeimas darbā

Satversmes tiesa 2019. gada 23. decembrī pieņēma lēmumu lietā Nr. 2019-08-01 “Par Saeimas kārtības ruļļa 17. panta otrās daļas un 19. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta otrajam teikumam un 101. panta pirmajam teikumam”. Lieta Satversmes tiesā ierosināta pēc Saeimas deputāta Jura Juraša pieteikuma par Saeimas kārtības ruļļa normām, kas noteic, ka kriminālvajāšanai izdots deputāts tiek atstādināts no darba Saeimā. Informāciju par spriedumu LV portālam sniedz Satversmes tiesas tiesnesis Jānis Neimanis.

īsumā
  • Satversmes tiesa secināja, ka Satversmes 101. pants piešķir Saeimā ievēlētai personai tiesības efektīvi izmantot vēlēšanās iegūto mandātu.
  • Saeimā var ievēlēt katru pilntiesīgu Latvijas pilsoni. Arī tādu, kurš tiek turēts aizdomās vai ir apsūdzēts kriminālprocesā.
  • Lai Saeimas deputāts varētu izpildīt savu priekšstāvja funkciju, tam nepieciešamas noteiktas tiesības un pilnvaras. Šo tiesību un pilnvaru vidū īpaši nozīmīgas ir tiesības piedalīties Saeimas sēdēs.
  • Spriedumā atzīts, ka Saeima nedrīkst atstādināt deputātu no dalības Saeimā un Saeimas komisiju sēdēs un liegt balsstiesības tikai tādēļ, ka Saeima izdod viņu kriminālvajāšanai.

Kas vērsās Satversmes tiesā?

Satversmes tiesā tika izskatīta lieta pēc Saeimas deputāta Jura Juraša pieteikuma par Saeimas kārtības ruļļa normām, kas noteic, ka kriminālvajāšanai izdots deputāts tiek atstādināts no darba Saeimā. Tas ir – viņš nevar piedalīties Saeimas un Saeimas komisijas sēdēs un balsot. Kā arī nevar pārstāvēt Saeimu citās institūcijās, kurās Saeima viņu deleģējusi. Tāpat viņam par šo laika posmu tiek izmaksāta atlīdzība samazinātā apmērā un nepienākas kompensācijas.

Kāda ir lietas būtība?

Pieteikuma iesniedzējs apstrīdēja šo normu atbilstību Satversmes 101. panta pirmajam teikumam un nevainīguma prezumpcijai. Satversmes 101. panta pirmais teikums noteic, ka ikvienam likumā paredzētajā veidā ir tiesības piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu.

Juris Jurašs piedalījās 13. Saeimas vēlēšanās, tika ievēlēts Saeimā, un Saeima apstiprināja viņa deputāta mandātu. 2019. gada 18. janvārī ģenerālprokurors rosināja Saeimai dot piekrišanu Saeimas deputāta Jura Juraša izdošanai kriminālvajāšanai. Saeima ar 2019. gada 31. janvāra lēmumu šādu piekrišanu sniedza.

Ko secināja Satversmes tiesa?

Satversmes tiesa secināja, ka Satversmes 101. pants piešķir Saeimā ievēlētai personai tiesības efektīvi izmantot vēlēšanās iegūto mandātu. Deputāts mandātu saņem Saeimas vēlēšanās, un saskaņā ar Satversmes 9. pantu Saeimā var ievēlēt katru pilntiesīgu Latvijas pilsoni. Arī tādu, kurš tiek turēts aizdomās vai ir apsūdzēts kriminālprocesā. Tātad Satversme piešķir izšķirīgu nozīmi tautas izvēlei.

Vēlēšanās saņemtā mandāta būtība atspoguļojas Satversmes 5. pantā, kas noteic, ka Saeima sastāv no 100 tautas priekšstāvjiem. Konkrēti tātad – no jēdziena “priekšstāvis”. Tas nozīmē – lai Saeimas deputāts varētu izpildīt savu priekšstāvja funkciju, tam ir nepieciešamas noteiktas tiesības un pilnvaras. Un šo tiesību un pilnvaru vidū īpaši nozīmīgas ir tiesības piedalīties Saeimas sēdēs, balsot par Saeimas lēmumu projektiem un likumprojektiem. Tāpat arī Saeimas deputātu darbībā ir būtiskas priekšlikumu un jautājumu tiesības. Liedzot Saeimas deputātam piedalīties sēdēs, kurās šie priekšlikumi un jautājumi varētu tikt uzdoti, tiek ierobežotas arī šīs tiesības.

Saeimas funkcija ir būt demokrātiskam debašu forumam, un deputātu darbībā publiskās debates ir sevišķi svarīgas, jo, balstoties uz tām, tauta izvēlas, par ko balsot.

Tiesa atzina, ka apstrīdētās normas ierobežo deputāta mandāta tiesības. Lai arī Saeima var patstāvīgi noteikt savu parlamentāro kārtību, tomēr tā nav absolūti brīva un tai ir jāievēro samērīguma princips šādu ierobežojumu noteikšanā. Izvērtējot ierobežojuma samērīgumu, tiesa secināja – lai arī parlamentam būtu nozīmīgi uzturēt augstu autoritāti sabiedrības acīs un kriminālvajāšanai izdots deputāts varētu šo autoritāti mazināt, šādi deputātu tiesību ierobežojumi neatbilst samērīguma principam.

Ko Satversmes tiesa secināja par nevainīguma prezumpcijas principu?

Tiesa arī vērtēja ierobežojuma atbilstību nevainīguma prezumpcijai. Tika secināts, ka kriminālvajāšanai izdotu deputātu aizsargā nevainīguma prezumpcija un tiesvedību nav pamata izbeigt, lai gan Saeima bija to lūgusi darīt.

Nedz deputātu imunitātes regulējumā, ne apstrīdētajās normās nav norādes par deputāta vainīgumu noziedzīgā nodarījumā, kura ietvaros ģenerālprokuratūra lūdz izdot deputātu kriminālvajāšanai. Tomēr apstrīdētās normas pārmērīgi ietiecas deputāta tiesībās un atstādināšanas laika ilgums var pārsniegt vienu Saeimas sasaukumu. Ja šāda kriminālvajāšana ir bijusi nepamatota un deputātam būtu jāatgriežas iepriekšējā amatā, tas varētu nebūt iespējams, jo Saeimas pilnvaru termiņš jau būtu beidzies. Tādēļ šāda atstādināšana tiesas ieskatā arī aizskar un pārkāpj nevainīguma prezumpcijas principu.

Kāda ir Satversmes tiesas sprieduma ietekme?

Tiesas spriedums nozīmē, ka Saeimas deputātam Jurim Jurašam ir tiesības atgriezties Saeimas darbā. Viņš turpmāk var pilnvērtīgi izpildīt Saeimas deputāta tiesības un amata pilnvaras, viņš var piedalīties Saeimas sēdēs, Saeimas komisijas sēdēs un balsot tajās, kā arī saņemt pilnu atlīdzību par deputāta pienākumu izpildi. Tiesas spriedums arī paredz, ka viņam ir jāsaņem pilna atlīdzība par deputāta pienākumu izpildi laikā, kad viņš bija atstādināts no Saeimas deputāta pienākumu izpildes. Tāpat šis tiesas spriedums nozīmē, ka citiem Saeimas deputātiem, kuri arī tikuši atstādināti no darba Saeimā, jo ir izdoti kriminālvajāšanai (to vidū ir arī Saeimas deputāts Atis Zakatistovs), ir tiesības pildīt Saeimas deputāta pienākumus pilnā apmērā.

Spriedumam ir tālejoša nozīme

Tiesas spriedumam ir arī tālejoša nozīme Saeimas darbībā un Saeimas deputāta tiesību aizsardzības mehānismā. Pirmkārt, spriedums atzīst, ka Saeima nedrīkst atstādināt deputātu no dalības Saeimā un Saeimas komisiju sēdēs un liegt balsstiesības tikai tādēļ, ka Saeima izdod viņu kriminālvajāšanai. Šīs deputāta amata tiesības ir īpaši būtiskas Saeimas deputāta darbībā. Turklāt kriminālvajāšanai izdota deputāta atstādināšana no darbības Saeimā ir pretēja Satversmē pieļautajam, ka Saeimā var ievēlēt arī aizdomās turētu un apsūdzētu Latvijas Republikas pilsoni. Tātad tautas izdarītā izvēle Saeimas vēlēšanās ir jārespektē.

Otrkārt, spriedumā ir norādīts, ka valstij būtu arī jāpilnveido Saeimas deputātu tiesību aizsardzības mehānisms. Satversmes tiesai ir centrālā loma konstitucionālo valsts varas orgānu un to daļu strīdu izšķiršanā. Saeimas deputāts ir Saeimas kā konstitucionāla valsts varas orgāna daļa. Tomēr likums tiešā veidā nenoteic atsevišķa deputāta tiesību aizsardzības mehānismu. Ja šīs tiesības ir arī pamattiesības, tad deputāts var izmantot konstitucionālo sūdzību, taču citu deputāta amata tiesību aizskāruma gadījumā aizsardzības mehānismā ir trūkumi. Šis aspekts Saeimai būtu jāatrisina. Satversmes tiesa norādījusi, ka risinājumu meklējumu laikā tiesa pieļauj deputāta amata tiesību aizsardzībai izmantot konstitucionālās sūdzības tiesību institūtu.

Labs saturs
9
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU