Likumprojekti ēnu ekonomikas apkarošanas un sankciju ievērošanas uzraudzības jomā

15–30 dienu atsavināšanas aizliegumu noteiks arī citā ES valstī iegādātajiem transportlīdzekļiem, kuri ir vecāki par pieciem gadiem

Saeima 6. februārī nodeva izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā likumprojektu “Grozījums Ceļu satiksmes likumā”.

Likumprojekta mērķis ir palielināt vecumu citā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstī iegādātajiem un Latvijā reģistrētajiem M1 (t. sk. M1G) vai N1 (t. sk. N1G) kategorijas transportlīdzekļiem, uz kuriem turpmāk attiecināt 15–30 dienu atsavināšanas aizliegumu.

Šādas izmaiņas iecerētas, lai:

• mazinātu ēnu ekonomikas riskus lietotu transportlīdzekļu tirdzniecības jomā;
• mazinātu izvairīšanos no nodokļu nomaksas;
• preventīvi atturētu personas no prettiesiskām darbībām, kas negatīvi ietekmē valsts ieņēmumus.

Šobrīd Ceļu satiksmes likums (CSL) nosaka 30 dienu atsavināšanas aizlieguma reģistrēšanu fiziskās un 15 dienu atsavināšanas aizlieguma reģistrēšanu juridiskās personas transportlīdzeklim, kura izlaiduma gads ir kārtējais gads vai pieci iepriekšējie gadi, kura kategorija ir M1 (t. sk. M1G) vai N1 (t. sk. N1G) un kurš iegādāts citā ES dalībvalstī un tiek pirmo reizi reģistrēts Latvijā vai pēc pirmās reģistrācijas Latvijā atkārtoti iegādāts citā ES dalībvalstī un tiek atkārtoti reģistrēts Latvijā.

Likumprojekts paredz grozīt CSL 10. panta desmito daļu, nosakot, ka Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) informāciju par reģistrēto transportlīdzekli elektroniski nodos Valsts ieņēmumu dienestam (VID) un vienlaikus ar transportlīdzekļa reģistrāciju reģistrēs atsavināšanas aizliegumu transportlīdzeklim, kura izlaiduma gads ir kārtējais gads vai 10 iepriekšējie gadi.

Kā skaidrots anotācijā, dokumentu plūsmas organizatori lietotu transportlīdzekļu tirdzniecībā var būt gan fiziskās, gan juridiskās personas, līdz ar to kā fiziskajām, tā juridiskajām personām ir raksturīga neskaidras izcelsmes naudas līdzekļu plūsma šajā jomā.

Saskaņā ar VID sniegto informāciju transportlīdzekļiem, kuri ir vecāki par pieciem gadiem un kuru vērtība ir augsta, ir konstatēti dažādi nodokļu nemaksāšanas riski.

Viens no izplatītākajiem riskiem ir saistīts ar neskaidras izcelsmes naudas līdzekļu izmantošanu transportlīdzekļu iegādei.

“Lieguma piemērošana transportlīdzeklim un tas, ka nodokļu maksātājam būs jāpierāda naudas līdzekļu izcelsme (ja dati nesakritīs ar VID rīcībā esošo informāciju), veicinās nodokļu maksātāju ienākumu labprātīgu deklarēšanu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksu valsts budžetā,” skaidrots likumprojekta anotācijā.

Otrs izplatītākais risks ir transportlīdzekļu tirdzniecības uzņēmumu izvairīšanās no PVN nomaksas (piemēram, nedeklarējot darījumu). Anotācijā teikts, ka “lieguma piemērošana un papildu apstākļu noskaidrošana (ja tāda būs nepieciešama) veicinās transportlīdzekļu tirdzniecības uzņēmumus uzrādīt visu apgrozījumu un papildus deklarēt un nomaksāt PVN”.

Sankciju direktīvas pārņemšanas procesā dekriminalizēs atsevišķus sankciju pārkāpumus līdz 10 000 eiro

Saeima 6. februārī nodeva izskatīšanai Juridiskajā komisijā likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” (prioritārais) un likumprojektu “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” (saistošais), savukārt Ārlietu komisijā – likumprojektu “Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā” (saistošais).

Likumprojekti izstrādāti, lai ieviestu Sankciju direktīvu1, kas stājās spēkā 2024. gada 19. maijā, Eiropas Savienībā nosakot vienotu regulējumu par sankciju pārkāpumu veidiem un atbildību.

Kā iepriekš norādījusi Tieslietu ministrija, Sankciju direktīvas transponēšanas (pārņemšanas) procesā tika secināts, ka ir jāgroza Krimināllikums (KL), nosakot sankciju pārkāpumu apmēru, pienākumu ziņot par iespējami izdarītu noziedzīgu nodarījumu un sadarbības mehānismus sankciju apkarošanas jomā.

Saskaņā ar anotācijā sniegto informāciju, ievērojot ģeopolitiski sarežģīto situāciju sankciju pārkāpumu jomā, kā arī izmeklēšanas resursu trūkumu un konstatētos riskus laikus neizmeklēt visus uzsāktos kriminālprocesus, tādējādi nodrošinot vainīgās personas saukšanu pie atbildības, secināts, ka nav samērīgi paredzēt kriminālatbildību par formālāko sankciju pārkāpumiem un nepieciešams lemt par administratīvās atbildības noteikšanu (atsevišķu sankciju pārkāpumu dekriminalizēšanu).

Lai būtu lielāka skaidrība par to, kā piemērot tiesību normas, kriminālatbildību par ES noteikto sankciju pārkāpumiem turpmāk plānots izdalīt atsevišķā KL 84.¹ pantā, savukārt kriminālatbildība par ANO vai citu starptautisko organizāciju noteikto sankciju pārkāpumiem vai nacionālo sankciju pārkāpumiem joprojām tiks paredzēta KL 84. pantā.

KL 84.¹ pantā plānots ietvert divus noziedzīgā nodarījuma sastāvus:

• Eiropas Savienības noteikto sankciju pārkāpšana, iegādājoties, realizējot, pārvietojot pāri Latvijas Republikas valsts robežai sankcijām pakļautās preces vai sniedzot starpniecības pakalpojumus, tehnisko palīdzību vai citus ar minētajām precēm saistītus pakalpojumus, vai veicot jebkādas citas aizliegtas darbības ar šīm precēm, ja šīs darbības izdarītas ievērojamā apmērā;
• jebkuru citu Eiropas Savienības noteikto sankciju pārkāpšana.

Savukārt likumprojekts “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” paredz papildināt likuma 23.¹ pantu ar ceturto daļu, nosakot, ka atbildība par KL 84.¹ pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, kas izdarīts ievērojamā apmērā, iestājas tad, ja preču vai pakalpojumu vērtība nav mazāka par 10 000 eiro vai ja pakalpojums veikts ar precēm, kuru vērtība nav mazāka par 10 000 eiro.

Ja aizliegtās darbības būs veiktas ar precēm, kuru vērtība ir zemāka par 10 000 eiro, tad personai piemēros administratīvo atbildību saskaņā ar Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumu.

Proti, likumprojekts “Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā” paredz papildināt likumu ar 18. pantu, nosakot, ka par ES noteikto sankciju pārkāpšanu, iegādājoties, realizējot vai pārvietojot pāri Latvijas Republikas valsts robežai sankcijām pakļautās preces vai sniedzot starpniecības pakalpojumus, tehnisko palīdzību vai citus ar minētajām precēm saistītus pakalpojumus, vai veicot jebkādas citas aizliegtas darbības ar šīm precēm, piemēros brīdinājumu vai naudas sodu: fiziskajai personai – līdz 400 naudas soda vienībām (līdz 2000 eiro), bet juridiskajai personai – līdz 4000 naudas soda vienībām (līdz 20 000 eiro).

Atbilstoši likumprojektam administratīvā pārkāpuma procesu par iepriekšminēto ES noteikto sankciju pārkāpšanu īstenos VID.

Nerezidenta ienākumu no publiskā apgrozībā esošu kriptoaktīvu atsavināšanas neapliks ar nodokli

Saeima 6. februārī nodeva izskatīšanai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, kura mērķis ir padarīt pievilcīgu uzņēmējdarbības vidi kriptoaktīvu nozarei, nepiemērojot ārvalsts nodokļu maksātāja kriptoaktīvu atsavināšanas ienākumam 3% likmi no izmaksātās atlīdzības apmēra.

Plānotās izmaiņas paredz, ka no 2025. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim ārvalsts nodokļa maksātāja (nerezidenta) gūto ienākumu no publiskā apgrozībā esošu kriptoaktīvu atsavināšanas neapliks ar nodokli.

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 31. maija regulu (ES) 2023/1114 par kriptoaktīvu tirgiem un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 1095/2010 un Direktīvas 2013/36/ES un (ES) 2019/1937 (turpmāk – MiCA regula) no 2024. gada 30. decembra visiem kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kuri vēlēsies darboties kādā ES valstī, būs jāsaņem atļauja no jebkuras ES valsts.

Proti, atbilstoši MiCA regulai šādi pakalpojumu sniedzēji var saņemt kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanas atļauju jebkurā ES valstī un sniegt pakalpojumus visā ES bez papildu atļauju saņemšanas katrā atsevišķā dalībvalstī.

Kā norādīts anotācijā, šobrīd kriptoaktīvu nozares pārstāvji izskata ES valstu piedāvātās iespējas uzņēmējdarbības attīstībai konkrētajā valstī. Savukārt likumprojekts izstrādāts, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi un piesaistītu Latvijai ārvalstu kriptoaktīvu pakalpojuma sniedzējus.

Izslēdzot 3% likmes piemērošanu nerezidentu ienākumam no kriptoaktīvu atsavināšanas, Ekonomikas ministrija prognozē, ka Latvijā tiks piesaistīti vairāki kriptoaktīvu nozares uzņēmumi: “Laika periodā no 2025. līdz 2027. gada 31. decembrim tiks izveidotas vismaz 100 labi apmaksātas darbavietas kriptoaktīvu nozarē, līdz ar to darbaspēka nodokļos tiks nomaksāti vismaz 7 miljoni eiro.”

1 Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 24. aprīļa direktīva (ES) 2024/1226 par noziedzīgu nodarījumu un sodu noteikšanu attiecībā uz Savienības ierobežojošo pasākumu pārkāpumiem un ar ko groza Direktīvu (ES) 2018/1673.