"Šādi mēs kā valsts speram nozīmīgu soli, lai veidotu inovatīvu un konkurētspējīgu uzņēmējdarbības vidi kriptoaktīvu nozarē. Es esmu pārliecināts, ka ar šīm izmaiņām mēs ne tikai piesaistīsim starptautiskos kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējus, bet arī radīsim jaunas, labi apmaksātas darba vietas un veicināsim mūsu ekonomikas izaugsmi," uzsver ekonomikas ministrs Viktors Valainis.
Izslēdzot 3% likmes piemērošanu nerezidentu ienākumam no kriptoaktīvu atsavināšanas, prognozējam, ka Latvijā tiks piesaistīti vairāki kriptoaktīvu nozares uzņēmumi - laika periodā no 2025. līdz 2027. gada 31. decembrim tiks izveidotas vismaz 100 jaunas labi apmaksātas darba vietas kriptoaktīvu nozarē, līdz ar to vismaz 7 milj. EUR tiks nomaksāti darbaspēka nodokļos.
Lai novērtētu rosināto grozījumu efektivitāti, likumprojekts paredz uzdevumu Ekonomikas ministrijai līdz 2027. gada 31. jūlijam iesniegt MK ziņojumu par tiesiskā regulējuma ietekmi uz kriptoaktīvu tirgus attīstību Latvijā – nodokļu ieņēmumus, piesaistīto finansējumu un jaunradītās darba vietas nerezidentu kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem.
Iedzīvotāju ienākuma nodokļa 3% likme no publiskā apgrozībā esošu kriptoaktīvu atsavināšanas ienākuma Latvijā noteikta ar 2019. gadu, kas attiecīgi pasliktina Latvijas konkurētspēju starp kaimiņvalstīm - pēc Finanšu ministrijas datiem, šāda procentlikme ES dalībvalstīs tiek piemērota tikai Spānijā. Šobrīd šīs likmes piemērošana attur nerezidentu kriptoaktīvu pakalpojuma sniedzējus saņemt darbības atļauju Latvijā, jo tiek piemērots dubultais nodoklis, proti, visiem kriptoaktīvu darījumiem, kas no Latvijas tiks veikti ar ārzemju klientiem, būs jāietur 3% likme no atsavināšanas darījuma summas, kā arī jāmaksā savās mītnes zemē attiecīgais kapitāla pieauguma nodoklis.
Latvija pēdējos gadus ir aktīvi strādājusi, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kā arī lai padarītu Latviju par pievilcīgu valsti starptautiskiem kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kuriem nepieciešama kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanas atļauja Eiropas Savienībā. Saskaņā ar Kriptoaktīvu pakalpojumu likumu, kas stājies spēkā 2024. gada 30. jūnijā, lai saņemtu šādu pakalpojumu sniegšanas atļauju, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam ir jāiesniedz pieteikums Latvijas Bankai. Latvijas Banka ir nozīmēta par uzraudzības un kontroles institūciju kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem. Šādi pakalpojumu sniedzēji, sākot no 2024. gada 30. decembra, var saņemt kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanas atļauju jebkurā ES valstī un sniegt pakalpojumus visā ES bez papildu atļauju saņemšanas katrā atsevišķā dalībvalstī. Līdz ar to pašlaik vairāki kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kas uzskatāmi par tirgus līderiem vispasaules mērogā, izskata iespēju darbības atļauju saņemt tieši Latvijā, kā rezultātā Latvijai ir potenciālas iespējas piesaistīt ievērojamu skaitu lielu kriptoaktīvu tirgus spēlētāju un kļūt par šīs nozares centru ES, līdzīgi kā Lietuva to ir izdarījusi maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas nozarē.
