Imports no Krievijas 2025. gadā samazinājies līdz 126 miljoniem eiro, kas ir par 93% mazāk nekā 2022. gadā. No kopējā importa tikai aptuveni 24 miljoni eiro jeb 19% veido mazumtirdzniecības preces, savukārt 81% ir rūpniecības izejvielas – čuguns, tērauds, ogļūdeņraži un lopbarība, kas mazumtirdzniecībā nenonāk.
Vienlaikus EM norāda, ka Krievijas izcelsmes preču mazumtirdzniecības aizlieguma tiešā ekonomiskā ietekme būtu ierobežota un veidotu aptuveni 0,5% no Latvijas mazumtirdzniecības apgrozījuma. Savukārt pilnīga tirdzniecības pārtraukšana ar Krieviju kopumā varētu ietekmēt Latvijas ekonomiku 1,2–2,0% apmērā no IKP, galvenokārt transporta un loģistikas nozarēs.
“Latvija jau ir būtiski mazinājusi ekonomiskās saiknes ar Krieviju, taču mūsu mērķim jābūt pilnīgai atteikšanās politikai attiecībā uz agresorvalsts precēm. Vienlaikus skaidri apzināmies, ka visefektīvākos risinājumus iespējams panākt tikai ar vienotu Eiropas Savienības rīcību. Tieši kopīga ES nostāja par importa ierobežojumiem, tarifiem un sankciju paplašināšanu radīs reālu ekonomisku spiedienu uz Krieviju un novērsīs situāciju, kur atsevišķas dalībvalstis paliek vienas šajā cīņā,” uzsver ekonomikas ministrs Viktors Valainis.
Visefektīvāk tirdzniecības ierobežošanu ar Krieviju iespējams panākt Eiropas Savienības līmenī, izmantojot kopējās tirdzniecības politikas instrumentus. Starp iespējamiem risinājumiem ir tarifu paaugstināšana rūpniecības izejvielām, tostarp dzelzij, tēraudam, mēslojumiem un niķelim, importa aizliegumi atsevišķām preču grupām, piemēram, zivīm un ogļūdeņražiem, kā arī sankciju paplašināšana.
Lai virzītu šos jautājumus ES līmenī, EM uzdeva Ārlietu ministrijai sadarbībā ar atbildīgajām ministrijām līdz 2026. gada 1. augustam sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā Latvijas nacionālo pozīciju par turpmāko rīcību attiecībā uz Eiropas Komisijas priekšlikumiem par tarifu paaugstināšanu un sankciju paplašināšanu pret Krieviju un Baltkrieviju, vienlaikus izvērtējot iespēju noteikt vispārēju importa aizliegumu ES līmenī.
Ievērojot ES tiesību ietvarā paredzētos izņēmumus, MK uzdeva Zemkopības un Ārlietu ministrijām izvērtēt iespēju noteikt nacionāla līmeņa importa aizliegumu precēm, kuru izcelsmes valsts ir Krievija vai Baltkrievija.
Šajā kontekstā paredzēts, ka līdz šā gada 31. augustam:
- Zemkopības ministrija sagatavos priekšlikumus nacionālam importa aizliegumam pārtikas un zivsaimniecības produktiem;
- Ārlietu ministrija sagatavos priekšlikumus nacionālam importa aizliegumam grāmatām, laikrakstiem, videospēlēm, sporta precēm, rotaļlietām, apģērbiem un apaviem.
Tāpat EM plāno:
- izstrādāt monitoringa kārtību aizliegto preču importa uzraudzībai;
- sagatavot priekšlikumus sabiedrības informēšanai, nodrošinot pārskatāmu un skaidru Krievijas un Baltkrievijas preču identifikāciju mazumtirdzniecībā;
- turpināt un pielāgot LIAA un ALTUM atbalsta programmas uzņēmumu tirgus pārorientācijai no Krievijas un Baltkrievijas uz citu valstu tirgiem.
