DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
Šodien
Lasīšanai: 5 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Ekonomika

Vairāk nekā 80% iedzīvotāju nezina, kā atšķirt licencētās azartspēles no nelegālajām

LLAB infografika.

82% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka nezina, kā atšķirt licencēto azartspēļu operatoru vietnes no nelegālo jeb Latvijā nelicencēto operatoru vietnēm, liecina pētījumu centra SKDS veiktās aptaujas rezultāti*. 56% respondentu atbildēja, ka noteikti nezina, vēl 26%, ka drīzāk nezina. Tikai 3% respondentu norādīja, ka noteikti zina, kā atšķirt legālās vietnes no nelegālajām, vēl 8% uzskata, ka drīzāk zina. Pēdējo trīs gadu laikā šo iedzīvotāju skaits ir pieaudzis par 10%. 2022. gadā tie kopumā bija 71% respondentu, bet 2023. gadā – 72%.

Šī informācija korelē ar citiem datiem – pērn ir pieaudzis to spēlētāju skaits, kuriem pilnīgi nav svarīgi, vai azartspēļu operators ir saņēmis Latvijas valsts licenci un darbojas legālajā, regulētajā tirgū. 2022. gadā šādu apgalvojumu pauda 8,8% respondentu, bet 2025. gadā – 24,8%**.

“Aptauju dati varētu liecināt par ēnu ekonomikas pieaugumu interaktīvo azartspēļu segmentā Latvijā turpmākajos gados,” norāda Entain (Optibet, Klondaika) operacionālais vadītājs Dainis Niedra. “Viens no iemesliem tam ir licencēto operatoru konkurētspējas izaicinājumi, salīdzinājumā ar nelegālajām vietnēm. Netaisnīgs iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) regulējums, kas ir spēkā vien Latvijā – nekur citur IIN netiek piemērots tostarp zaudējumiem, tikai patiesajam vinnestam, arī reklāmas un informācijas pieejamības ierobežojumi joprojām ir ļoti stingri, šie faktori samazina licencēto operatoru konkurētspēju. Ir diezgan neiespējami izstāstīt lietotājiem, kuras vietnes ir legālas un drošās, bet kurās nav spēkā atbildīgās spēles principi un ir milzīgs krāpšanās risks, nenosaucot attiecīgi vienu un otru operatoru zīmolus,” stāsta viņš.

47% iedzīvotāju nezina, ka internetā ir pieejamas gan Latvijā licencētās, gan nelicencētās jeb nelegālās azartspēļu vietnes, savukārt 41% zina, liecina aptaujas dati. Vēl 12% respondentiem bija grūti atbildēt uz šo jautājumu.

“Tas, ka puse iedzīvotāju nemaz nezina par to, ka internetā pieejamās vietnes var būt nelegālas, ir tiešas sekas pārmērīgiem informācijas un licencēto operatoru reklāmas ierobežojumiem,” uzsver Niedra.

LLAB infografika.

Jānorāda, ka Eiropas Komisija (EK) savos dokumentos rekomendē dalībvalstīm: “Informēt spēlētājus par pieejamajiem legālajiem piedāvājumiem. Šodien daudzi spēlētāji nezina vai ignorē to, vai un kur azartspēļu pakalpojumi ir licencēti. Lai nodrošinātu azartspēļu noteikumu ievērošanu, spēlētājiem jābūt iespējai atšķirt legālos un nelegālos azartspēļu pakalpojumus, kas piedāvāti tiešsaistē. Tāpēc dalībvalstīm jāizpēta veidi, kā mudināt lietotājus spēlēt atļauto operatoru tīmekļa vietnēs, nevis neatļauto operatoru tīmekļa vietnēs, kas sniedz pakalpojumus bez licences”.1 EK arī norāda, ka pastāv risks, ka pārāk ierobežojošas reklāmas prasības netīšām var kaitēt patērētāju aizsardzībai, liekot viņiem vērsties melnajā tirgū.

LLAB infografika.

* SKDS aptauja veikta 2025. gada vasarā, piedaloties Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotajiem vecumā no 18 līdz 75 gadiem. Izlases metode: kvotu izlase. Izlases lielums: 1005 respondenti.

** SKDS aptauja veikta 2025. gada vasarā, piedaloties Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotajiem vecumā no 18 līdz 75 gadiem. Izlases metode: kvotu izlase. Izlases lielums: 2005 respondenti.

Par LLAB

Latvijā licencēto azartspēļu biedrība apvieno 10 azartspēļu organizatorus, kas ir saņēmuši licenci azartspēļu organizēšanai Latvijā - gan interaktīvo azartspēļu, gan klātienes spēļu zāļu un kazino operatorus. LLAB biedri ir SIA PAF Latvija (Pafbet), SIA Viensviens (11.lv), SIA Latsson Licensing (Betsafe), SIA Optibet, SIA Laimz, SIA Klondaika, SIA Alfor, SIA Olybet Latvia, SIA Olimpic Casino Latvia un SIA LVBet.

LLAB mērķis ir pārstāvēt nozari, uzturot konstruktīvu komunikāciju ar valsts pārvaldes institūcijām, sniegt nozares vienotu viedokli un priekšlikumus likumdošanas procesos. LLAB pārstāv nozares intereses un iestājas par atbildīgu spēles vidi, līdzsvarotu nozares regulējumu, kas neveicina ēnu ekonomiku nozarē, kā arī par godīgu konkurenci.  

1 Skatīt šeit.

Labs saturs
Pievienot komentāru

NILLTPFN nozīme un sistēmas attīstība

Finanšu noziegumi un noziedzīgi iegūtu līdzekļu atrašanās civiltiesiskajā apritē ne tikai ļauj noziedzniekiem gūt labumu no izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, bet kropļo tirgu un likumīgu uzņēmējdarbību, apdraud nacionālo un starptautisko drošību, kā arī valsts starptautisko reputāciju.


Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komiteja “Moneyval” 2018. gada 23. augustā publicēja  5. kārtas ziņojumu, kurā novērtēti Latvijā īstenotie NILLTFN pasākumi. No 11 vērtētajām jomām astoņās rādītājs tika novērtēts kā viduvējs, bet divās – zems.

Atbilstoši “Moneyval” novērtēšanas procedūras noteikumiem Latvijai tika piemērota pastiprināta uzraudzība. 

Noderīgi resursi

Latvijas Bankas vadlīnijas NILLTPFN un sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmas izveidei un klientu izpētei (AML rokasgrāmata)

Informācija par valsts reģistriem klientu izpētes veikšanai atbilstoši NILLTPFN prasībām

FID Meklētājs sankciju sarakstos


LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI