Eiropas Parlaments (EP) ir vienīgā Eiropas Savienības (ES) institūcija, kuras pārstāvjus ievēlē ES pilsoņi. Tādējādi piedalīšanās vēlēšanās ir vistiešākais veids, kā varam ietekmēt ES turpmāko attīstību. Līdz pat 80% Latvijas likumu ir balstīti uz ES direktīvām un regulām, ko izstrādā Eiropas Komisija, bet pieņem EP un ES Padome, kurā pārstāvēti dalībvalstu ministri.
Tādēļ katram balsstiesīgajam Latvijas iedzīvotājam ir būtiski vēlēšanās paust savu viedokli par to, kuri cilvēki pārstāvēs Latviju Eiropas likumdevējā, kā lēmumi vistiešākajā veidā ietekmē mūsu ikdienu.
EP 2024. gada vēlēšanās ievēlēs 720 deputātus, no kuriem deviņi būs Latvijas pārstāvji. Sarakstiem, lai to kandidāti iegūtu mandātu EP, jāsaņem vismaz 5% vēlētāju balsu.
Kur rodama informācija par kandidātiem un programmām
Visu 16 kandidātu saraksti un to programmas ir pieejamas Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) mājaslapā, tai skaitā audio formātā sadaļā “Kandidātu saraksti un programmas EP 2024”, un vēlēšanu iecirkņos. Lai paplašinātu informācijas pieejamību, priekšvēlēšanu programmas un ziņas par kandidātiem pirmo reizi audio formātā publicētas arī “Latvijas Vēstnesī”.
Plašāk par tēmu >>
Par deputāta amata kandidātiem minētajos avotos publiskota šāda informācija: dzimšanas datums, pilsonība, tautība, darbavieta un nodarbošanās, izglītība, Eiropas Savienības oficiālo valodu prasme, tāpat arī kandidāta sniegtā informācija par to, vai viņš ir sadarbojies ar PSRS, Latvijas PSR vai ārzemju drošības, izlūkošanas vai pretizlūkošanas dienestiem.
Informācija par kandidātiem un politisko spēku uzstādījumi par to darbību EP ir pieejami arī partiju un to apvienību mājaslapās.
Izvērtēt sev svarīgos mērķus un vērtības
Vispirms vēlētājam vajadzētu izvērtēt, cik lielā mērā kandidātu publiskajās runās un priekšvēlēšanu programmās paustais ir pašam svarīgs, aktuāls, atbilstošs priekšstatiem par to, kā ES vajadzētu attīstīties nozīmīgās jomās, piemēram, ārējā un drošības politikā, ekonomikā, enerģētikā, lauksaimniecībā, vides aizsardzībā un citās nozarēs, skaidro eksperti.
|
Partiju programmās paustie solījumi un mērķi atbilstoši tēmām Gatavojoties EP vēlēšanām, LV portāls apkopojis partiju piedāvājumu būtiskākajās ES politikas jomās:
Vai solītās apņemšanās ir iespējams risināt Eiropas Parlamentā? Vērts pievērst uzmanību arī tam, vai starp partiju priekšvēlēšanu solījumiem nav ietvertas tādas apņemšanās, kuras risināt nemaz nav Eiropas Parlamenta varā. Tāpēc der zināt, ko dara Eiropas Parlaments, kādus jautājumus lemj Eiropas Savienība, bet ko dalībvalstis nosaka pašas nacionālajā līmenī >> |
Pieredze un kompetence
Tomēr ne mazāk svarīga ir politisko spēku un kandidātu kompetence, reputācija, personiskās īpašības un deklarētās vērtības.
Pieredzei un zināšanām ir nozīme. “Ir svarīgi, cik labi kandidāts pārzina ES lietas, vai saprot, kas ir tie lēmumi, par kuriem EP ir kompetence lemt,” uz vienu no izvēles pamatkritērijiem norāda LU profesore Žaneta Ozoliņa.
“Līdzšinējā pieredze liecina – augstāki amati EP, darbs pie būtisku dokumentu un lēmumu pieņemšanas diezgan bieži tiek uzticēti cilvēkiem, kuri iepriekš bijuši valdību vadītāji, ministri, ieņēmuši augstus vadošos amatus savās izcelsmes valstīs. Viņiem ir salīdzinoši vienkāršāk startēt jau no sākuma un būt aktīviem EP,” papildina biedrības “Eiropas kustība Latvijā” (EKL) prezidents Andris Gobiņš.
“Ja deputāts EP ir nostrādājis vismaz piecus gadus jeb vienu sasaukumu, sevi apliecinot kā atpazīstamu un kompetentu, ar viņu vairāk rēķinās kā kandidātu nozīmīgiem posteņiem,” spriež domnīcas “Providus” direktore Iveta Kažoka.
Lai deputāts nonāktu EP komitejas vadībā vai kļūtu par atbildīgo ziņotāju nozīmīgā jautājumā, svarīgi, lai viņu šim postenim izvirzītu deputāta pārstāvētā Eiroparlamenta politiskā grupa, kurai izvēles kritēriji primāri ir kandidāta atbilstoša līdzšinējā pieredze EP un konkrētajai jomai piemērota kompetence, skaidro A. Gobiņš.
Vienlaikus eksperti norāda: iepriekšējā pieredze darbā EP nav absolūts kritērijs deputāta efektīvai darbībai Briselē.
“Jauns cilvēks, kuram ir izpratne par politisko darbību, kompetence noteiktās jomās un zināšanas par to, kā strādā EP, tajā var daudz izdarīt,” uzsver Ž. Ozoliņa, piebilstot, ka par to liecina vairāki sekmīgi līdzšinējie piemēri no Latvijas ievēlēto deputātu darbībā. Arī A. Gobiņš atzīst: iepriekšējā pieredze darbā EP nav svarīgākais izvēles kritērijs: “Tam, vai deputāts ir vai nav bijis EP, nav tik lielas nozīmes. Ja cilvēks tur sēž, rokas klēpī salicis, un neko nedara, no viņa faktiski nav nekāda labuma, neviens viņu nezina, viņš nosacīti ir tukša vieta, neatkarīgi no tā, kuru reizi ievēlēts. Būtiski, vai konkrētais cilvēks spēj un grib aktīvi strādāt.”
Politiskā grupa un komitejas
Deputāti apvienojas EP politiskajās grupās, kas veidotas atbilstoši viņu politiskajai pārliecībai, nevis valstiskajai piederībai. Deputātu darbs norit komitejās, kuras specializējušās noteiktā jomā, – līdzīgi, kā darbojas komisijas Saeimā.
Jo lielāka politiskā grupa, jo spēcīgāka tās ietekme, atzīst eksperti. Patlaban no kopumā septiņām politiskajām grupām EP lielākās ir Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) grupa, Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa, kā arī liberāli centriskā politiskā grupa “Renew Europe”.
“Liela grupa, plašs kontaktu loks. Nelielā grupā kontaktu ir mazāk. Taču mazā grupā deputātam ir labākas izredzes nonākt vadošajās pozīcijās,” paskaidro I. Kažoka. Viņa atzīst, ka tādējādi ieguvumi, ko dod deputāta atrašanās lielākā vai mazākā grupā var līdzsvaroties. Līdzīgu viedokli pauž arī Ž. Ozoliņa un A. Gobiņš, proti, lai gan grupas lielums ir cieši saistīts ar tās ietekmi EP, aktīvi darbojoties mazākā, deputāts var būt ietekmīgs un daudz sasniegt.
Tomēr, kā akcentē profesore, deputātam ir vajadzīga izpratne par to, kurai grupai pievienojoties, viņš var vislabāk īstenot savus politiskos mērķus.
Ja deputāta amata kandidāts līdz vēlēšanām nav spējis to formulēt, “tas nozīmē, ka pirmajos gados deputātam būs neliela ietekme, mazāk izredžu, ka grupa viņu izvirzīs būtiskiem amatiem vai nozīmīgu jautājumu aktualizēšanai”, norāda A. Gobiņš.
Kā Latvijai svarīgākās EP komitejas eksperti min tās, kuras darbojas ārlietu un budžeta, ekonomikas un lauksaimniecības jomā. Taču, ņemot vērā nedrošo ģeopolitisko situāciju, kuru ietekmē Krievijas izraisītais karš Ukrainā, kā arī saspīlētā situācija Tuvajos Austrumos un citviet pasaulē, īpaši nozīmīga ir spēcīgu Latvijas pārstāvju darbība ārlietu, drošības un aizsardzības komitejās.
Līdz ar to, vērtējot deputāta amata kandidātus, īpaša uzmanība jāvelta tam, vai viņiem ir izpratne par ģeopolitisko situāciju un skaidra noraidoša nostāja pret Krievijas īstenoto agresiju Ukrainā, uzsver eksperti. Vienlaikus vēlētājam vajadzētu ņemt vērā kandidātu līdzšinējo profesionālo pieredzi un specialitāti, vērtējot, vai tās būtu noderīgas darbam Latvijai būtiskajās EP komitejās.
Skaidru noraidošu nostāju pret Krievijas radīto ģeopolitisko apdraudējumu paudusi apmēram puse EP vēlēšanās startējošo sarakstu, piebilst A. Gobiņš. Vēl apmēram pusei ir zemas izredzes pārvarēt piecu procentu barjeru un tikt pārstāvētiem Briselē. Tādējādi atliek četri pieci saraksti, kuru piedāvājumu vēlētājiem ir vērts rūpīgāk izvērtēt, lai atlasītu savām ideoloģiskajām simpātijām un nostādnēm atbilstošāko, secina EKL vadītājs, aicinot arī izmantot Latvijas vēlēšanu sistēmā nostiprināto iespēju atbalstīt īpaši vēlamos un svītrot nevēlamos kandidātus, ja, viņuprāt, tādi ir sarakstā.
Personīgās īpašības
“Spēja būt jaukam cilvēkam, veidot emocionālu saikni – visi labprāt uzklausa un sarunājas ar cilvēkiem, kuri šķiet personiski simpātiski,” par universālu patiesību, kas darbojas arī starp likumdevējiem, atgādina A. Gobiņš.
Svarīgi, vai ir talants, spēja meklēt kompromisus starp cilvēkiem, kuri nāk no dažādām valstīm, papildina I. Kažoka.
Tomēr, lai sekmīgi darbotos un spētu pilnvērtīgi izmantot visas iespējas, kādas savā darbā var realizēt EP deputāts, viņam ir nepieciešama prasme skaidri definēt mērķi, ko vēlas sasniegt, un mērķtiecība to paveikt. Ja tevi izmet pa durvīm, kāp atpakaļ pa logu, uzskata EKL vadītājs.
Savukārt I. Kažoka atgādina: “Labam deputātam jābūt gatavam pavadīt diezgan daudz laika, lai cīnītos par salīdzinoši tehniskiem jautājumiem, kuru jēgu ir grūti izskaidrot sabiedrībai, tāpat būtiska ir spēja risināt sarunas.” Turklāt, lai to darītu pilnvērtīgi, deputātam vajadzīgas labas valodu zināšanas, vēlams ne tikai angļu, bet arī kādas no citām tā dēvētajām “ES lielajām valodām”, kā, piemēram, vācu un franču, vienisprātis ir eksperti.
Līdztekus valodu zināšanām daudznacionālajā EP deputātam svarīgas ir arī starpkultūru komunikācijas prasmes, akcentē A. Gobiņš. Uz spēju meklēt un rast kompromisus starp cilvēkiem, kuri nāk no dažādām valstīm, un māku pārliecināt par saviem argumentiem kā eiroparlamentārietim būtisku kvalitāti norāda arī I. Kažoka. Vienlaikus viņa atgādina: EP daudz vairāk tiek prasīts skaidri iestāties par noteiktām vērtībām, un ārišķībai ir ievērojami mazāk nozīmes nekā politikā nacionālajā līmenī.
Minēto īpašību nozīmīgumu eiroparlamentārieša darbā palīdz izprast, piemēram, EP ziņotāja pienākumi – katram likumprojekta priekšlikumam tiek nozīmēts ziņotājs no komitejas sastāva. Viņa darbs ir analizēt projektu, konsultēties ar attiecīgās jomas speciālistiem, ieinteresētajām pusēm un citiem komitejas deputātiem. Ziņotājs sagatavo darba dokumentus, lai apspriestu un papildinātu likumprojekta ieceri komitejā. Viņš iepazīstina pārējos Eiropas Parlamenta deputātus ar konkrēto likumprojekta priekšlikumu plenārsēdē. Pēc tam likumprojekta priekšlikums tiek apspriests, iespējams, arī papildināts, un par to tiek balsots. Aktīvi strādājošam deputātam jātiekas un jārunā gan ar lēmumu gatavotājiem, gan lēmumu pieņēmējiem, gan Eiropas Komisijas, ES Padomes, citu institūciju un dalībvalstu pārstāvjiem, rezumē A. Gobiņš.
Briselē raugās, lai pēc iespējas tiktu ievērots dzimumu līdzsvars un dažādu reģionu pārstāvniecība, norāda EKL vadītājs. “Tas nozīmē, ka gudrai, jaunai, aktīvai sievietei no Latvijas, pat ja viņa iepriekš nav bijusi ne ministru prezidente, ne ministre, ir priekšrocības un labas izredzes iesaistīties nozīmīgu dokumentu un lēmumu pieņemšanā. Tomēr, visticamāk, “ieskriešanās periods” jaunajam cilvēkam, līdz viņš atrod savu vietu EP, varētu būt nedaudz ilgāks nekā deputātiem ar pieredzi.”
Publiskie resursi un rīki
Izvēloties, par kuru deputāta amata kandidātu atdot balsi, svarīgi ir novērtēt kandidātu un viņu pārstāvēto politisko spēku reputāciju.
To lielā mērā atklāj virkne katram pieejamo avotu – plašsaziņas līdzekļi un publiskās datubāzes –, norāda biedrības “Sabiedrība par atklātību “Delna” ” (“Delna”) interešu aizstāvības un projektu vadītāja Agnija Birule.
|
“Delna” pirms EP vēlēšanām apkopojusi vēlētājiem noderīgos publiski pieejamos resursus:
|
