Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Kā sadala mandātus?

Eiropas Parlamenta vēlēšanu procedūras reglamentē gan Eiropas tiesību akti, ar kuriem ir noteikti visām dalībvalstīm kopīgi noteikumi, gan īpaši dalībvalstu noteikumi, kas katrā valstī ir atšķirīgi. Kopīgie noteikumi paredz proporcionālas pārstāvības principu un noteikumus par procentu sliekšņiem, kā arī uzskaita konkrētas situācijas, kas nav savienojamas ar EP deputāta mandātu. Daudzi citi svarīgi noteikumi, piemēram, par to, kura vēlēšanu sistēma jāizmanto un kādam jābūt vēlēšanu apgabalu skaitam, ir noteikti dalībvalstu tiesību aktos.

Latvijā izvēlēta tā dēvētā Sentlagī* (Sainte-Laguë) vēlēšanu rezultātu aprēķināšanas metode, pēc kuras mandātu sadalījums precīzāk atbilst iegūto balsu skaitam. Atšķirībā no Saeimas un pašvaldību vēlēšanām EP vēlēšanās valsts netiek dalīta vēlēšanu apgabalos – visa Latvija ir viens vēlēšanu apgabals. EP vēlēšanās vēlētāju līdzdalības minimālais slieksnis nav noteikts – vēlēšanas uzskata par notikušām neatkarīgi no vēlētāju aktivitātes.

Izmantojot Sentlagī rezultātu aprēķināšanas metodi un ievērojot EP vēlēšanu likuma 44. pantā noteikto kārtību, mandātus sadala šādi:

• nosaka par katru kandidātu sarakstu nodoto derīgo vēlēšanu zīmju skaitu;
• par katru kandidātu sarakstu nodoto vēlēšanu zīmju skaitu dala secīgi ar 1, 3, 5, 7 un tā tālāk, līdz dalījumu skaits ir vienāds ar kandidātu sarakstā pieteikto kandidātu skaitu;
• visus iegūtos dalījumus par visiem kandidātu sarakstiem sanumurē kopējā dilstošā secībā (skatīt piemērus).

Deputātu vietu sadalē nepiedalās tie kandidātu saraksti, kuri saņēmuši mazāk par 5% no nodoto balsu kopskaita. Par nodoto balsu kopskaitu uzskatāms derīgo vēlēšanu aplokšņu kopskaits.

Proti, aprēķinot mandātu sadali, vispirms nosaka, kuras partijas pārvarējušas 5% barjeru. Tālāk vietu dalīšana notiek pēc matemātiskas formulas. Lai sadalītu mandātus, katras partijas iegūtais balsu skaits tiek dalīts ar nepāra skaitļiem – ar 1, tad ar 3, 5, 7 utt. To pašu dara arī ar pārējo partiju iegūto balsu skaitu.

Deviņus Latvijai pienākošos mandātus Eiropas Parlamentā iegūst partijas ar deviņiem augstākajiem rezultātiem.

Jāpārvar krietni augstāka barjera par 5% slieksni

Latvijas deputātu skaits EP ir tik neliels, ka faktiskais slieksnis mandāta saņemšanai ir augstāks nekā likumā noteiktie 5%. Proti, politiskais spēks var iegūt vairāk nekā 5% vēlētāju balsu, bet pie mandātiem netikt, ja par konkurentu sarakstiem nobalsojis lielāks vēlētāju skaits. 5% barjera garantē piedalīšanos deputātu vietu sadalē, bet ne pašas deputātu vietas.

Pagājušajās EP vēlēšanās, kuras notika 2019. gadā, 5% barjeru pārvarēja seši kandidātu saraksti, tomēr deputātu vietas atbilstoši EP vēlēšanu likumā noteiktajai Sentlagī matemātiskajai aprēķina metodei ieguva pieci deputātu kandidātu saraksti.

Sentlagī vēlēšanu rezultātu aprēķināšanas metode nodrošina samērā proporcionālu iznākumu, skaidro Centrālā vēlēšanu komisija (CVK). Tiesa, lai tiktu pie otrā mandāta, politiskajam spēkam nepieciešams trīs reizes vairāk balsu nekā pirmā mandāta iegūšanai, ko nosaka nepāra skaitļi, ar kuriem dala partiju iegūto balsu skaitu, jo pēc 1 nākamais dalījums ir 3.

Atsevišķās valstīs EP vēlēšanu rezultātu aprēķināšanai izmanto tā dēvēto D’Onta sistēmu, kurā dalījumus veic ar skaitļiem 1, 2, 3, 4, 5 utt. Tā nosaka balsu skaitu, ar ko pietiek viena mandāta iegūšanai. Partija iegūst tik mandātu, cik reižu partijas iegūto balsu skaitā ietilpst šis skaits. Ja viena mandāta iegūšanai nepieciešams, piemēram, 20 000 vēlētāju balsu, tad partijas iegūto balsu skaitu sadala ar 20 000, atlikumu neņemot vērā. “Līdzīgi kā iepērkoties veikalā – ja cilvēkam naudas pietiek trim maizes kukuļiem un vēl mazliet, tad viņš vienalga var nopirkt tikai trīs klaipus,” salīdzina CVK sekretārs Ritvars Eglājs.

Plusi un svītrojumi

Rezultātu noteikšanā liela nozīme var būt vēlētāju izdarītajām atzīmēm – plusiem vai svītrojumiem.

Ja partijai pienākas mandāts Eiropas Parlamentā, tad to, kurš kandidāts no saraksta mandātu iegūs, nosaka šādi:

• katrā kandidātu sarakstā pieteiktie kandidāti sarindojami pēc saņemto balsu skaita;
• ievēlēti ir tie kandidāti, kuri saņēmuši lielāko balsu skaitu;
• par kandidātu nodoto balsu skaits ir vienāds ar balsu skaitu, kas nodots par kandidātu sarakstu, kurā minēts šis kandidāts, atņemot to vēlēšanu zīmju skaitu, kurās šī kandidāta vārds vai uzvārds ir svītrots, un pieskaitot to vēlēšanu zīmju skaitu, kurās vēlētāji pretī šā kandidāta uzvārdam ir atzīmējuši plusu (“+”);
• ja par diviem vai vairākiem viena kandidātu saraksta kandidātiem ir nodots vienāds balsu skaits, tad viņi savstarpēji sarindojami kandidātu saraksta iesniedzēju paredzētajā secībā.

Mandātu skaita noteikšana. Eiropas Parlamenta vēlēšanu piemērs**

2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās piedalījās 33,53% balsstiesīgo Latvijas iedzīvotāju. Par derīgām tika atzītas 473 260 (33,45%) aploksnes.

Likumā noteikto 5% barjeru pārvarēja seši kandidātu saraksti, taču vismaz vienu no tobrīd astoņiem Latvijas mandātiem Eiropas Parlamentā ieguva tikai pieci. “Zaļo un Zemnieku savienībai” nepietika ar 25 252 jeb 5,34% balsu, lai iegūtu vietu Eiropas Savienības likumdevējā. Taču, kā redzams no vēlēšanu rezultātiem, ir visai liela balsu atšķirība starp partijām, kuras ieguva divus mandātus katra. Lai gan “Jaunā Vienotība” saņēma par 60% vairāk nekā, piemēram, Nacionālā apvienība, politiskie spēki ieguva vienādu vietu skaitu Eiropas Parlamentā.

Deputātu vietu sadales aprēķins pēc Sentlagī metodes

1. Nosaka par katru kandidātu sarakstu nodoto derīgo vēlēšanu zīmju skaitu.
2. Deputātu vietu sadalē nepiedalās kandidātu saraksti, kuri saņēmuši mazāk par 5% no nodoto balsu kopskaita.
3. Par katru kandidātu sarakstu nodoto vēlēšanu zīmju skaitu dala secīgi ar 1, 3, 5, 7 un tā tālāk, līdz dalījumu skaits ir vienāds ar kandidātu sarakstā pieteikto kandidātu skaitu. (Piemēram, par sarakstu “Jaunā Vienotība” 2019. gada vēlēšanās tika nodotas 124 193 derīgas vēlēšanu zīmes. Tas nozīmē, ka šo skaitli vispirms izdala ar skaitli 1, tad to pašu skaitu izdala ar 3, pēc tam to pašu zīmju skaitu izdala ar 5 utt. To pašu atkārto arī ar pārējiem kandidātu sarakstiem.).
4. Rezultātus sarindo, un astoņi lielākie iegūtie skaitļi nosaka deputātu vietu sadalījumu starp partijām, kuras pārvarējušas 5% barjeru.
   
   

Kandidātu saraksts, kas saņēma ne mazāk kā 5% no derīgo vēlēšanu aplokšņu skaita 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās

Kandidātu saraksts, kas saņēma ne mazāk kā 5% no derīgo vēlēšanu aplokšņu skaita 2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās

* Latviešu valodas aģentūras ieteiktais personvārda latviskojums.

** Aprēķins ir veikts, balstoties uz CVK mājaslapā publiski pieejamo informāciju. 

*** Saīsinājumi: JV – “Jaunā Vienotība”; Saskaņa – Sociāldemokrātiskā partija “Saskaņa”; NA – Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”; LKS – “Latvijas Krievu savienība”; ZZS – “Zaļo un Zemnieku savienība”.