Saskaņā ar provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem otrdienas rītā lielākā politiskā spēka statusu jaunajā EP sasaukumā saglabās centriski labējā Eiropas Tautas partija, kura ieguvusi 186 no 720 mandātiem – par deviņām deputātu vietām vairāk nekā iepriekšējā sasaukumā.
Līdzšinējās pozīcijas ir saglabājuši centriski kreisie Sociālisti un demokrāti, kas jaunajā sasaukumā varētu saglabāt 135 deputātu mandātus – par četriem mazāk nekā iepriekšējā sasaukumā.
Trešā lielākā frakcija būs centriski liberālā “Renew Europe” ar 79 deputātiem, kas ir par 23 mazāk nekā līdz šim.
Konservatīvo un reformistu grupa ieguvusi 73 vietas – par četrām vairāk nekā iepriekšējā sasaukumā.
Savukārt galēji labējo spēku veidotajā Identitātes un demokrātijas frakcijā turpmāk būs 58 deputāti, kas ir par deviņiem vairāk nekā iepriekš.
Salīdzinot ar iepriekšējo sasaukumu, būtiskus zaudējumus cietuši “Eiropas zaļie”, kuriem būs 53 deputāti, kas ir par 18 mandātiem mazāk nekā līdz šim.
Tomēr gaidāms, ka minētie dati mainīsies, jo vēl nav zināms, kurām grupām varētu pievienoties 55 no EP jaunievēlētajiem deputātiem.
|
Kur meklēt informāciju par Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātiem Eiropas Parlamenta un katras dalībvalsts rezultātiem var sekot līdzi tīmekļvietnē https://results.elections.europa.eu/lv/. Tajā pieejams arī ērts salīdzināšanas rīks, kas ļauj salīdzināt 2024. gada vēlēšanu rezultātus ar vēlētāju izvēli citos gados.
|
Lielas izmaiņas Eiropas Parlamentā neparedz
“Mandātu sadalījums liek domāt, ka arī jaunievēlētajā sasaukumā dominēs līdzšinējā nosacītā triju lielāko politisko grupu koalīcija,” norāda biedrības “Eiropas kustība Latvijā” prezidents Andris Gobiņš.
Tam piekrīt arī EP uz nākamo termiņu pārvēlētais eiroparlamentārietis no “Renew Europe” grupas Ivars Ijabs, vēlēšanu rezultātus vērtējot kā optimistiskus, tiesa, norādot uz varbūtēju minētā vairākuma samazināšanos un iespējamajām grūtībām vienoties par Eiropas Komisijas prezidenta portfeļa piederību, kas būtu uzlūkojams kā pirmais turpmākās sadarbības tests.
Aptuveni 400 mandātu no kopumā 720 deputātu vietām, kurus iegūs trīs lielākās parlamenta grupas, tām nodrošinās vairākumu.
Vienlaikus vēlēšanas bijušas veiksmīgas par galēji labējiem uzskatītajiem politiskajiem spēkiem, kuri nozīmīgus panākumus guvuši Vācijā, Francijā, Austrijā, Itālijā, Ungārijā un Nīderlandē.
“EP galēji labējie spēki būs pārstāvēti vairāk, kas ir diezgan negatīvs fakts gan Latvijai, gan Eiropas Savienībai (ES), ņemot vērā viņu attieksmi pret drošības politiku un Krieviju,” secina I. Ijabs.
Taču konkrētajiem spēkiem nebūs tik lielas skaitliskās un politiskās ietekmes, lai spētu ievērojami koriģēt EP kursu un lēmumus, turklāt jāatceras arī par pretrunām starp attiecīgajām partijām, kas paredzami apgrūtinās to sadarbību.
Tiesa, ņemot vērā labākus panākumus vēlēšanās, kādi bijuši politiskajiem spēkiem, kuri ideoloģiski atrodas pa labi no centra, arī jaunais EP sasaukums, salīdzinot ar pašreizējo, nedaudz novirzīsies no centra pa labi, norāda I. Ijabs un A. Gobiņš.
Tas vairāk varētu ietekmēt tādas jomas kā zaļais kurss un klimata pārmaiņu mazināšana, turklāt svarīgs faktors ir arī “zaļo” frakcijas sarukums un migrācija.
Iespējams, gaidāmi centieni mīkstināt prasības vides aizsardzības jomā, bet migrācijas politikā tās padarīt stingrākas.
Turpretī jautājumā par atbalstu Ukrainai un ES paplašināšanos, kur EP līdz šim bijusi atbalstoša nostāja, lielu izmaiņu jaunajā sasaukumā nebūs.
Vēlēšanas atbalsojas nacionālajā politikā
Būtiskāka ietekme aizvadīto EP vēlēšanu rezultātiem gaidāma attiecībā uz nacionālā līmeņa politiku ES dalībvalstīs, kurās galēji labējie eiroskeptiskie spēki guvuši ievērojamākos panākumus, tostarp abās lielākajās bloka valstīs – Francijā un Vācijā –, kuru ietekme uz ES notiekošajiem procesiem ir visnozīmīgākā, atzīst gan A. Gobiņš, gan I. Ijabs.
Kā jau ziņots, Francijā Marinas Lepēnas vadītā eiroskeptiskā un galēji labējā “Nacionālā apvienība” EP vēlēšanās saņēma vairāk nekā 31% balsu, savukārt prezidenta Emanuela Makrona pārstāvētā centrisko un liberālo partiju alianse ieguva divreiz mazāku atbalstu, proti, tikai 14,6% balsu. E. Makrons paziņojis par parlamenta atlaišanu un izsludinājis pirmstermiņa vēlēšanas, kā arī atzinis – EP vēlēšanu rezultāti “partijām, kas aizstāv Eiropu, nav labi”.
Turpretī Vācijā kanclera Olafa Šolca pārstāvētā sociāldemokrātu partija ar 14% sasniegusi vājākos rezultātus tās pastāvēšanas vēsturē. Augsti tie nav bijuši arī sociāldemokrātu partnerēm valdībā – Zaļajai un demokrātu partijai. Vēlēšanās ar 30% balsu uzvarēja Kristīgo demokrātu pārstāvētais konservatīvo bloks. Otrajā vietā ierindojusies galēji labējā partija “Alternatīva Vācijai” ar 16% atbalstu.
Abās minētajās valstīs, it īpaši Francijā, galēji labējo panākumi EP vēlēšanās varētu nākt par labu to pozīcijām nacionālajā līmenī, vājinot pašreizējo varas partiju pozīcijas. Vienlaikus, kā akcentē eksperti, E. Makrons izšķīries par parlamenta atlaišanu un jaunu vēlēšanu rīkošanu, tādējādi cerot mazināt “Nacionālās apvienības” popularitātes pieaugumu un par galveno uzdevumu izvirzot M. Lepēnas uzvaras novēršanu Francijas prezidenta vēlēšanās 2027. gadā. Lai gan Vācijā ir izskanējuši aicinājumi valdībai atkāpties, tā līdz šim attiecīgo iespēju noraidījusi.
