NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
10. jūnijā, 2024
Lasīšanai: 8 minūtes
RUBRIKA: Ziņa
TĒMA: Politika
9
9

Eiropas Parlamentā Latviju pārstāvēs deputāti no septiņām partijām

Informācija papildināta 10. jūnija plkst. 17.00.

FOTO: Zane Bitere, LETA.

Eiropas Parlamenta vēlēšanās piedalījās 521 226 vēlētāji jeb 33,82% no visiem 1 541 102 balsstiesīgajiem Latvijas iedzīvotājiem. Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie provizoriskie vēlēšanu rezultāti 10. jūnija pēcpusdienā liecina, ka no 16 kandidātu sarakstiem Eiropas Parlamentā ir iekļuvuši septiņi.

Kopumā 8. jūnijā pie vēlēšanu urnām devās par 46 836 vēlētājiem vairāk nekā 2019. gadā, kad Eiropas Parlamenta vēlēšanās piedalījās otrais zemākais pilsoņu īpatsvars, kopš Latvija ir Eiropas Savienības dalībvalsts, – 474 390 jeb 33,53% no balsstiesīgo skaita. Jāpiebilst, ka piecu gadu laikā par 126 390 jeb 8,93% pieaudzis arī kopējais iedzīvotāju skaits, kam ir tiesības piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās.  

Visvairāk balsu un divus mandātus Eiropas Savienības likumdevējā ir ieguvusi “Jaunā Vienotība”, par kuru savu izvēli izdarījuši 130 557 jeb 25,09% vēlētāju.

Tai seko Nacionālā apvienība Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – “Nacionālā apvienība”), par kuru savas balsis nodevuši 114 853 jeb 22,07% vēlētāju, tādējādi attiecīgajam politiskajam spēkam nodrošinot divus mandātus Eiropas Parlamentā.

Nepieciešamo 5% barjeru, lai iekļūtu Eiropas Parlamentā, izdevies pārsniegt vēl pieciem politiskajiem spēkiem, iegūstot pa vienam mandātam.

Latviju Eiropas Parlamentā pārstāvēs arī partija “Latvijas attīstībai”, kas saņēmusi 48 695 jeb 9,36% vēlētāju atbalstu.

Vienu mandātu ir ieguvusi partiju apvienība “Apvienotais saraksts Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” (turpmāk – “Apvienotais saraksts”), par kuru nobalsoja 42 551 jeb 8,18% vēlētāju.

7,45% jeb 38 751 balsstiesīgo atbalstu vēlēšanās saņēmusi partija “Progresīvie”, kam seko sociāldemokrātiskā partija “Saskaņa” ar 37 096 jeb 7,45% vēlētāju atbalstu un “Latvija pirmajā vietā”, par kuru balsis nodeva 32 034jeb 6,16% vēlēšanu dalībnieku.

Eiropas Parlamentā no Latvijas ir ievēlēti:

  • Valdis Dombrovskis (“Jaunā Vienotība”);
  • Sandra Kalniete (“Jaunā Vienotība”);
  • Roberts Zīle (“Nacionālā apvienība”);
  • Rihards Kols (“Nacionālā apvienība”);
  • Ivars Ijabs (“Latvijas attīstībai”);
  • Reinis Pozņaks (“Apvienotais saraksts”);
  • Mārtiņš Staķis (“Progresīvie”);
  • Nils Ušakovs (“Saskaņa”);
  • Vilis Krištopans (“Latvija pirmajā vietā”).

Jāpiebilst, ka balsu sadalījums var nedaudz mainīties, jo šobrīd vēl norit darbs pie pasta balsošanas rezultātu apkopošanas.

Plusi un svītrojumi

Provizoriskie vēlēšanu rezultāti liecina, ka vēlētāji ir aktīvi izmantojuši iespēju gan svītrot kandidātus, gan atzīmēt plusus, tādējādi mainot deputāta amata kandidātu secību sarakstā.

Tā Eiropas Parlamentā mandātu nav ieguvis ar otro numuru pieteiktais kandidāts no saraksta “Jaunā Vienotība” Arturs Krišjānis Kariņš – viņa vārds svītrots 33 961 reizi. Vēlētāji korekcijas veikuši arī “Nacionālās apvienības” kandidātu sarakstā, panākot, ka ar trešo kārtas numuru pieteiktais Rihards Kols apsteidz Ināru Mūrnieci, kura attiecīgi nav ievēlēta.  

Desmit kandidāti, kuri saņēmuši visvairāk plusu (CVK dati 10. jūnija plkst. 17.00)

Kandidāts

Plusi

Valdis Dombrovskis (“Jaunā Vienotība”)

92 092

 

Roberts Zīle (“Nacionālā apvienība”)

68 284

Sandra Kalniete (“Jaunā Vienotība”)  

55 323

 

Artūrs Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”)  

33 983

Rihards Kols (“Nacionālā apvienība”)

39 522

 

Inese Vaidere (“Jaunā Vienotība”)   

29 145

Ivars Ijabs (“Latvijas attīstībai”)

27 363

 

Ināra Mūrniece (“Nacionālā apvienība”)

26 136

Nils Ušakovs (“Saskaņa”)

24 265

 

Mārtiņš Staķis (“Progresīvie”)

21 942

 

Desmit visvairāk svītrotie kandidāti (CVK dati 10. jūnija plkst. 17.00)

Kandidāts

Svītrojumi

Artūrs Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”)  

33 961

Jānis Reirs (“Jaunā Vienotība”)   

17 891

Kaspars Gerhards (“Nacionālā apvienība”)

15 846

Ināra Mūrniece (“Nacionālā apvienība”)  

15 271

Inese Vaidere (“Jaunā Vienotība”)   

12 634

Zanda Kalniņa-Lukaševica (“Jaunā Vienotība”)   

12 517

Dace Melbārde (“Jaunā Vienotība”)   

12 076

Janīna Kursīte (“Jaunā Vienotība”)   

12 008

Uģis Rotbergs (“Jaunā Vienotība”)   

11 259

Didzis Šēnbergs (“Jaunā Vienotība”)   

11 248

Aktīvākie balsotāji – vidzemnieki

CVK mājaslapā publiskotie provizoriskie dati liecina, ka visaktīvākie balsotāji šajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās ir bijuši Vidzemē, kur vēlēt devās 44,44% balsstiesīgo.

Zemākā vēlētāju aktivitāte reģistrēta Latgalē (24,9%) un Rīgā (26,68%), taču, ja vēlētāju aktivitāti aplūko atsevišķi no balsstiesīgajiem ārzemēs, kas tiek pieskaitīti galvaspilsētai, Rīgā pie vēlēšanu urnām devās 36,97% balsstiesīgo.

Jānorāda, ka šoreiz vēlētājiem tika nodrošināta iespēja vēlēt jebkurā iecirknī. 

Tādējādi visaugstākā vēlētāju aktivitāte reģistrēta Saulkrastu novadā, kur nobalsojušo skaits sasniedza 73,9% no reģistrētajiem balsstiesīgajiem iedzīvotājiem.

Vidzemē vislielākais balsu skaits – 49 789 jeb 28,28% – nodots par “Jauno Vienotību”, kam seko “Nacionālā apvienība”, kuru atbalstījuši 24,22% vidzemnieku, kas piedalījušies vēlēšanās.

Gan Kurzemē, gan Zemgalē vēlēšanās piedalījās 38% balsstiesīgo. Arī Zemgalē lielāko balsu skaitu saņēmusi “Jaunā Vienotība” (20 964 jeb 27,24%) un “Nacionālā apvienība” (18 898 jeb 24,56%). Līdzīgi rezultāti ir Kurzemē, kur līderos ir “Jaunā Vienotība” ar 18 324 balsīm (27,26%), kam seko “Nacionālā apvienība”, par kuru nobalsojuši 17 406 jeb 25,90% kurzemnieku.

Zīmīgi, ka sociāldemokrātiskajai partijai “Saskaņa” nav izdevies sasniegt 5% slieksni Vidzemes, Kurzemes un Zemgales novadā. Tikai 3,79% vēlētāju Vidzemē izvēlējušies atbalstīt Nila Ušakova vadīto kandidātu sarakstu, Zemgalē – 2,91%, bet Kurzemē – 2,29%. Pavisam cita aina ir Rīgā, kur par “Saskaņu” savu izvēli izdarīja 11,92%, ierindojot konkrēto partiju trešajā vietā. Savukārt Latgalē “Saskaņa” ir saņēmusi vislielāko balsu skaitu, sasniedzot 17,85% jeb 8 392 vēlētāju atbalstu.

Jāpiebilst, ka Latgalē 5% barjeru izdevies pārsniegt arī kandidātu sarakstam “Suverēnā vara”, taču ar to nepietiek, lai iegūtu mandātu Eiropas Parlamentā, jo vēlētāju atbalsts politiskajam spēkam citos reģionos nav bijis pietiekams (Rīgā – 3,43% (5 247 balsis); Vidzemē – 1,89% (3 336 balsis); Kurzemē – 1,70% (1 143 balsis); Zemgalē – 1,81% (1 396 balsis)).

“Jaunā Vienotība” ar 7 950 jeb 16,91% balsu izvirzījusies otrajā vietā Latgalē, kam seko “Nacionālā apvienība” ar 12,50% balsu, – par minēto politisko spēku savu izvēli izdarījuši 5 878 vēlētāju Latgalē.

Arī Rīgā vislielāko atbalstu ieguvusi “Jaunā Vienotība”, saņemot 34 448 jeb 22,50% balsu. Galvaspilsētā labi veicies arī “Nacionālajai apvienībai”, par kuru balsis nodeva 29 107 jeb 19,01% rīdzinieku.

Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā nebija Latvijā, tika nodrošināta iespēja balsot 50 iecirkņos ārvalstīs. Kā liecina CVK dati, iespēju ir izmantojuši 6 809 vēlētāji. Vairākums balsotāju no ārvalstīm jeb 33,05% savu balsi izvēlējās nodot par “Jauno Vienotību”, bet 24,26% – par “Progresīvajiem”. “Nacionālo apvienību” atbalstīja 16,88% vēlētāju ārvalstīs.

Ar vēlēšanu rezultātiem var iepazīties CVK mājaslapā

Labs saturs
9
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI