Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Freepik
Grozot likumu “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”, plānots padarīt pieejamu informāciju par tiesību subjektu vai personu, par kurām ziņas ierakstītas kādā no Uzņēmumu reģistra vestajiem reģistriem, tiešu un netiešu sasaisti ar sankciju subjektiem, uz kuriem attiecas starptautiskās, nacionālās vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) dalībvalstu sankcijas.
Saeimas Juridiskā komisija 13. septembrī vienbalsīgi nolēma virzīt uz pirmo lasījumu likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””, lūdzot to atzīt par steidzamu. Priekšlikumi jāiesniedz līdz 2. oktobrim.
Latvijai ir juridiski saistoši vairāki desmiti atšķirīgu sankciju režīmu pret vairāk nekā 30 valstīm, kas aptver Eiropas Savienības un Apvienoto Nāciju Organizācijas sankciju režīmus. Turklāt sankciju ievērošanu īpaši aktuālu padara Latvijas ģeopolitiskā situācija un fakts, ka sankcijas ir noteiktas pret divām Latvijas kaimiņvalstīm – Baltkrieviju un Krieviju –, uz kurām attiecas gan finanšu, gan civiltiesiskie, gan ieceļošanas, gan dažādu veidu sektorālie ierobežojumi, piemēram, tirdzniecības ierobežojumi noteiktu kategoriju precēm.
Atbilstoši Eiropas Savienības tīmekļvietnē pieejamajai informācijai finanšu ierobežojumi un ieceļošanas aizliegums kopš 2022. gada 28. februāra ir attiecināms uz 1110 fiziskām personām un veidojumiem (t. sk. juridiskām personām), norādīts likumprojekta anotācijā.
Sankcionēto personu saraksts tiek pastāvīgi pārskatīts un periodiski atjaunots. Saskaņā ar zvērinātu advokātu biroja “Cobalt” sagatavoto informāciju Latvijā 2022. gada 16. martā bija ap 5000 juridisko personu, kuru piederība ir saistāma ar Krieviju vai Baltkrieviju, jo to galvenie sadarbības partneri (vairāk nekā 30% no apgrozījuma) ir tieši šajās valstīs.
Tieslietu ministrijas Nozaru politikas departamenta direktore Olga Zeile deputātiem uzsvēra, ka likumprojekts sagatavots, lai pilnveidotu Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā paredzēto starptautisko, nacionālo un Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu sankciju piemērošanu.
Likumprojektā paredzētā informācija būtu papildu informācijas avots Ministru kabineta 2019. gada 9. jūlija noteikumos Nr. 327 “Starptautisko un nacionālo sankciju ierosināšanas un izpildes kārtība” noteiktajiem publiskajiem reģistriem, kuros tiek reģistrētas, nostiprinātas vai publiskotas īpašuma tiesības vai citas mantiskās tiesības uz ķermeniskām un bezķermeniskām lietām, iekļaujot un atjaunojot informāciju par īpašumu atrašanos sankciju subjektu īpašumā vai kontrolē.
Likumprojekts nosaka uzdevumu UR veikt tiesību aktu, lēmumu, citu dokumentu un citu institūciju sniegtās informācijas, kā arī publiski pieejamo datu analīzi par piemērotajām starptautiskajām, nacionālajām un Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu sankcijām kopsakarā ar UR reģistrēto informāciju un citiem iesniegtajiem dokumentiem, lai secinātu noteikto sankciju attiecināšanu uz tiesību subjektiem, kas ir reģistrēti UR, un atspoguļotu šīs ziņas publiski pieejamā veidā.
Līdz ar to ir paredzēts, ka UR vestajos reģistros tiks atspoguļota informācija par piemēroto sankciju attiecināmību uz:
Likumprojekts paredz, ka UR vestajos reģistros tiks atspoguļota informācija par konkrēto sankciju subjektu vai arī informācija par iespējamo sankciju risku. I. Zeile norādīja: “Pazīmi par iespējamo sankciju risku UR atspoguļos tad, ja reģistrēto juridisko personu kontrolē sankciju subjekts. Tas tiek darīts ar mērķi informēt ikvienu, kas apskata UR reģistrēto informāciju, ka ir jāveic padziļināta sankciju izpēte, lai konstatētu, vai sadarbība ar konkrēto subjektu ir pieļaujama.”
Konstatētā pazīme neierobežo sadarbību, tikai norāda uz to, ka šī padziļinātā izpēte ir jāveic ikvienam, uzsvēra O. Zeile.
Informācija par sankciju ierobežojumiem tiks monitorēta un regulāri atjaunota.
“Ar šī likumprojekta pieņemšanu Uzņēmumu reģistram būs likumā noregulētas tiesības izpētīt sankciju subjektu un informāciju atspoguļot savos reģistros,” komisijas sēdē skaidroja UR Juridiskās nodaļas vadītāja Indra Aužele.
Šobrīd UR informācijas tīmekļvietnē, kurā var saņemt informāciju par jebkuru reģistrēto tiesību subjektu, nav pieejama nekāda informācija par to, vai ir sankcionēts pats subjekts vai kāda uzņēmuma amatpersona ir sankcijām pakļauta persona.
Ja tiks pieņemts šis likumprojekts, tad UR tīmekļvietnē būs pieejama pilnīga informācija: pie katra subjekta atspoguļosies noteiktas ziņas. Jebkurš, ieskatoties UR informācijas tīmekļvietnē, varēs saņemt pilnīgu informāciju par to, ko UR ir izpētījis saistībā ar sankcijām.
Saeimas Juridiskā biroja pārstāvei Dainai Osei mulsinošs likās piedāvātais grozījums 4.2 panta piektajā daļā, kas nosaka: “Uzņēmumu reģistrā reģistrētā informācija par piemērotajām sankcijām nav uzskatāma par tādu, kas ir izsmeļoša vai pati par sevi rada tiesiskās sekas.”
“Ja UR kādu apsvērumu dēļ ir norādījis, ka persona ir pakļauta paaugstinātam sankciju riskam, vai tiešām tas šai personai neradīs nekādas tiesiskas sekas, piemēram, komercdarbībā, slēdzot līgumus ar darījuma partneriem?” jautāja D. Ose. “Kā šī persona var uzzināt, ka ir iekļauta UR vestajā reģistrā, un kādas ir apstrīdēšanas iespējas?”
Atbildot uz šiem jautājumiem, I. Aužele norādīja: par to, ka ir pakļauta paaugstinātam sankciju riskam, persona uzzinās tad, kad tiks iekļauta UR vestajā reģistrā. Ja viņa uzskatīs, ka nav saistīta ar sankcijām pakļautajām personām vai pati nav sankcijām pakļauta, tad varēs vērsties UR ar dokumentāriem pierādījumiem. UR nekavējoties tos izvērtēs. Ja tiks secināts, ka persona patiešām nav pakļauta sankcijām, tad informācija uzreiz tiks izņemta no reģistra. Ja UR tomēr uzskatīs, ka persona ir pakļauta sankcijām, tad persona šo lēmumu varēs pārsūdzēt Administratīvajā tiesā.
O. Zeile piebilda, ka pazīme par iespējamo paaugstināto risku būs informatīva.
Normatīvais regulējums paredz, ka ikvienam, kas piedalās civiltiesiskajā apritē, pašam ir jāizpēta piemērotās sankcijas, un komersanti to šobrīd arī dara.
“Šis rīks komersantiem palīdzēs konstatēt to, vai konkrētajā gadījumā ir vajadzīga padziļināta sankciju analīze. Protams, var rasties jautājums par to, kā novērst nepamatotas informācijas atspoguļošanu. Bet līdzšinējā kārtība netiek mainīta – ikvienam tiesību subjektam ir paredzēts vērsties UR, uz kā pamata UR nekavējoties pārskata savā rīcībā esošos datus, sadarbojas ar attiecīgajām institūcijām, lai pilnvērtīgi noskaidrotu informāciju un pieņemtu lēmumus,” skaidroja ministrijas pārstāve.
Jau šobrīd, tā kā informācija par piemērotajām sankcijām ne vienmēr ir viennozīmīgi interpretējama, UR ir izveidojusies prakse, ka gadījumos, kad nav precīzi secināma sasaiste ar kādu konkrētu sankcionēto personu, UR sazinās ar tiesību subjektiem, lai ievāktu papildu informāciju no paša subjekta. “Mehānismi ir izveidoti, tie darbojas un netiek mainīti,” tā O. Zeile.
Likumprojekta sagatavošanas laikā ministrija ir cieši sadarbojusies ar nozares ekspertiem, lai radītu normas, kas vienlaikus informētu par sankciju ierobežojumiem un ar tiem saistītajiem subjektiem un/vai personām, kā arī mazinātu risku reģistrēt nepamatotu informāciju, akcentēja O. Zeile.
Latvijas Finanšu nozaru asociācijas (FNA) padomniece Laima Letiņa apliecināja, ka likumprojekts ir saskaņots ar finanšu nozari un citām nozarēm, kurām ir būtisks likumprojektā ietvertais regulējums. L. Letiņa arī atbalstīja likumprojekta steidzamību, jo pret Krieviju un Baltkrieviju noteikto sankciju ietekme uz Latvijas tautsaimniecību un vietējiem uzņēmumiem esot ļoti spēcīga.
Viņasprāt, ministrijas piedāvātais risinājums ļaus uzņēmumiem, kuriem pieejamie resursi ir ievērojami mazāki, salīdzinot ar finanšu nozari, kaut minimāli sevi pasargāt un iegūt informāciju par sankcijām korektā un saprotamā veidā. UR sniegtu pirmo norādi par to, vai darījuma partneris ir drošs vai arī vajadzīga dziļāka izpēte.
L. Letiņa piebilda, ka par sankciju pārkāpšanu ir noteikta kriminālatbildība. Līdz ar to jebkurš tiesiski pamatots un pietiekami izvērtēts valsts atbalsts uzņēmējiem ir ārkārtīgi nozīmīgs un palīdz tikt galā ar prasībām, kas izriet no sankciju regulējuma.
Likumprojektā ir paredzēts papildināt pārejas noteikumus ar 49. punktu šādā redakcijā: “Līdz atbilstoša tehniskā risinājuma izstrādei šā likuma 4.15 panta pirmās daļas 2. punkta “d” un “e” apakšpunktā norādītās ziņas par sankciju subjektiem publicē tikai apkopota saraksta veidā Uzņēmumu reģistra tīmekļvietnē."
I. Aužele deputātiem skaidroja: kamēr nebūs ieviestas izmaiņas IT sistēmā, tikmēr informāciju UR publicēs savā mājaslapā. Ja likumprojekts tiks pieņemts, tad steidzamības kārtībā UR strādās pie izmaiņām IT sistēmā.
Lai izpildītu likumprojekta normas, 2023. gadam paredzēts papildu finansējums 416 447 eiro apmērā, bet 2024. gadam un 2025. gadam – 304 008 eiro apmērā, norādīts anotācijā.
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) sistēma
Nacionālais NILLTPF risku novērtēšanas ziņojums par 2020.–2022. gadu (NRA 2023)
Nacionālā finanšu noziegumu novēršanas un apkarošanas stratēģija (apstiprināta 10.01.2024.)
NILLTPFN pasākumu plāns 2024.–2026. gadam (spēkā no 02.05.2024)
12 rīcības virzieni:
1. Riski, politika un koordinācija
5. Juridiskās personas un veidojumi
7. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšana un kriminālvajāšana
8. Konfiskācija
9. Terorisma finansēšanas izmeklēšana un kriminālvajāšana
10. Terorisma finansēšanas preventīvie pasākumi un finanšu sankcijas
ĪSUMĀ
Finanšu noziegumi un noziedzīgi iegūtu līdzekļu atrašanās civiltiesiskajā apritē ne tikai ļauj noziedzniekiem gūt labumu no izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, bet kropļo tirgu un likumīgu uzņēmējdarbību, apdraud nacionālo un starptautisko drošību, kā arī valsts starptautisko reputāciju.
Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komiteja “Moneyval” 2018. gada 23. augustā publicēja 5. kārtas ziņojumu, kurā novērtēti Latvijā īstenotie NILLTFN pasākumi. No 11 vērtētajām jomām astoņās rādītājs tika novērtēts kā viduvējs, bet divās – zems.
Atbilstoši “Moneyval” novērtēšanas procedūras noteikumiem Latvijai tika piemērota pastiprināta uzraudzība.
