Tīši bojātas banknotes. Pazīmes un apmaiņas nosacījumi

Naudaszīmju iesniegšanu, pieņemšanu, identificēšanu un aizstāšanu nosaka Latvijas Bankas (LB) noteikumi Nr. 223, kas stājušies spēkā šīgada 1. janvārī.

LB bojāto eiro vai lata naudaszīmju apmaiņu bez iepriekšēja pieraksta veic klātienē klientu kasēs Rīgā, Bezdelīgu ielā 3 (Latvijas Bankas filiāles ēka Pārdaugavā, pie Vanšu tilta). Ja nav šaubu par naudaszīmes autentiskumu un derīgumu aizstāšanai un ja nav iestājies kāds no noteikumu 21. punktā minētajiem gadījumiem, kad bojāta eiro vai lata naudaszīme pieņemama identificēšanai, LB nodrošina bojātās eiro vai lata naudaszīmes tūlītēju aizstāšanu ar eiro naudaszīmēm.

Līdzi uz LB kasēm ir jāņem personu apliecinošs dokuments – eID karte vai pase.

Var nosūtīt pa pastu

Naudaszīmes apmaiņai iespējams nosūtīt arī pa pastu. Šādā gadījumā klāt jāpievieno iesniegums. Iesniegumam ir jāatbilst noteiktām prasībām, kas minētas noteikumu 15. punktā.

Ja iesniegto bojāto eiro vai lata naudaszīmju vērtība pārsniedz 1000 eiro, iesniegumā ir jānorāda informācija par iesniegto naudas līdzekļu izcelsmi un to, vai iesniedzējs ir politiski nozīmīga persona, politiski nozīmīgas personas ģimenes loceklis vai ar politiski nozīmīgu personu cieši saistīta persona.

Ja iesniedzamo bojāto eiro vai lata naudaszīmju kopējā vērtība ir lielāka par 50 000 eiro, iesniedzējam vismaz trīs darbadienas pirms plānotās ierašanās LB klientu kasē par to ir jāinformē LB, norādot paredzēto pakalpojumu, kuru iesniedzējs vēlas saņemt, un iesniedzēja tālruņa numuru un elektroniskā pasta adresi, kuru LB var izmantot, lai ar iesniedzēju sazinātos.

Kad banknote ir derīga apmaiņai

Bojāta eiro banknote ir derīga apmaiņai situācijā, ja uz tās saskatāmi pretviltošanas elementi (drošības pazīmes), nosakāma nominālvērtība un ja banknote acīmredzami atbilst vienai no šādām prasībām:

• bojātās eiro banknotes iesniegtā daļa pārsniedz 50% no veselas banknotes;
• banknote ir sagriezta vai saplēsta un sastāv no vairākām daļām vai salīmēta, un vismaz divas iesniegtās banknotes daļas nepārprotami atbilst vienai un tai pašai banknotei, un tās kopā veido vairāk nekā 50% no veselas eiro banknotes.

Bojāta eiro apgrozības monēta ir derīga aizstāšanai, ja tai redzams nacionālās puses attēls un saskatāma nominālvērtība.

Bojāta lata naudaszīme ir derīga aizstāšanai, ja tā atbilst Euro ieviešanas kārtības likuma 9. panta trešajā daļā minētajiem kritērijiem.

Ja LB kasē ir šaubas par naudaszīmes autentiskumu, banknote tiek nodota ekspertiem identificēšanai. Atzinums tiek sniegts viena mēneša laikā no dienas, kad iesniedzēja iesniegums un naudaszīme saņemta LB.

Biežākie naudas bojājumi rodas dažādās sadzīves situācijās – bērnu rotaļāšanās rezultātā, cilvēkiem neuzmanīgi apejoties ar naudu, kā arī tad, ja dzīvnieki ir piekļuvuši banknotēm, skaidro LB Naudas tehnoloģiju daļas vadītājs Aleksandrs Antiņš. Ir arī gadījumi, kad kā dāvana tiek pasniegtas ielaminētas banknotes, kas tiek bojātas, tās atbrīvojot no caurspīdīgās plēves.

Tendence banknotes apzināti bojāt

“Ja uz banknotes ir neliels uzraksts, piezīme, daži cipari, tas netiek uzskatīts par apzinātu bojājumu, un naudaszīmi ir iespējams samainīt. Automātiskās šķirošanas iekārtas šādas naudaszīmes nosūta pie nolietotām naudaszīmēm, un tās tiek iznīcinātas un aizvietotas ar jaunām,” stāsta A. Antiņš. “Ir parādījusies tendence naudaszīmes uzkrītoši apķēpāt – visa banknote ir sabojāta, aprakstīta. Šāda naudaszīme tiek uzskatīta par apzināti bojātu.”

Tendence banknotes apķēpāt vairāk ir saistīta ar esošajiem politiskajiem procesiem, norāda LB pārstāvis. “Persona, iespējams, tādā veidā mēģina izteikt savu sāpi, taču tas nav labākais veids, kā izteikt protestu pret valdību, valsti vai ko citu. Protams, ir arī tādi gadījumi, kad apzināti bojāta banknote ir nonākusi labticīga ieguvēja rokās, un tas vēršas Latvijas Bankā ar lūgumu to apmainīt,” akcentē A. Antiņš.

LB ir tiesības atteikties apzināti bojātas eiro naudaszīmes vai monētas apmainīt un izņemt no apgrozības. Savukārt, ja bojātās naudaszīmes ieguvējs ir labticīgs, LB to apmainīs, tomēr jārēķinās, ka par situāciju būs jāsniedz paskaidrojumi. LB katru gadījumu par bojātu naudaszīmi vērtē individuāli, analizējot visu pieejamo informāciju.

Nepieņems tirdzniecības vietās

Apķēpātas naudaszīmes var atteikties pieņemt arī tirdzniecības un pakalpojumu iestādes.

Tirgotājs, zinot par apzināti bojātas naudas riskiem un ņemot vērā, ka inkasācijas uzņēmumi var piemērot papildu maksu par bojātas naudas pieņemšanu, var atteikties šādu banknoti pieņemt un nosūtīt pircēju uz LB bojāto naudu apmainīt.

• Bojātas naudaszīmes – norēķini veikalos un apmaiņa

Tīšu bojājumu pazīmes

Naudas zīmju iesniegšanas, pieņemšanas, identificēšanas un aizstāšanas Latvijas Bankā noteikumu 35. pantā norādītas pazīmes, kad varētu tikt uzskatīts, ka eiro banknote ir tīši bojāta. Šādas pazīmes ir:

• eiro banknote ir ar spilgtiem, uzkrītošiem uzrakstiem, reklāmām, zīmējumiem vai apjomīgiem krāsojumiem;
• eiro banknote iekrāsota ar tinti, notraipīta vai piesūcināta ar kādu ķīmisku vielu;
• eiro banknotei veikti atsevišķu elementu un fragmentu izgriezumi vai apzināti pretviltošanas elementu bojājumi;
• uz eiro banknotes ir izdarīti necenzēti, politiski motivēti, pretvalstiski, radikāli vai personas godu un cieņu aizskaroši uzraksti.

Latvijas Bankas statistika liecina, ka automātiskajā naudas apstrādē no kopumā apstrādātajām banknotēm par nederīgām atzīto banknošu īpatsvars ir ap 8–9% gadā.

Vairāk sāk viltot monētas

Latvijā vērojama tendence samazināties atklāto naudas viltojumu skaitam, proti, 2021. gadā apgrozībā tika konstatētas 703 viltotas naudaszīmes – 206 monētas un 497 – banknotes. Tas ir par 25% mazāk nekā 2020. gadā. Viltojumu radītie finanšu zaudējumi bija 27 282 eiro (par 12% mazāk nekā 2020. gadā).

A. Antiņš atzīst, ka pērn samazinājies viltoto banknošu skaits, savukārt pieaudzis viltoto monētu daudzums, visvairāk – divu eiro monētu. Iespējams, šāda tendence ir atklāta tāpēc, ka vairāk tiek izmantotas dažādas automātiskās monētu šķirošanas iekārtas.

“Kopējais viltojumu skaits ir ļoti mazs,” uzsver LB pārstāvis. “Eiropas Savienībā, tostarp Latvijā, nav sastopami tādi viltojumi, kurus nevarētu atpazīt pēc principa “apskaties, patausti, pagrozi”.”

Pērn finanšu zaudējumi, ko nodara viltota nauda, kopumā ir samazinājušies.

Jāpiebilst, ka viltoto naudaszīmi iesniedzējam neatdod, tās nominālvērtību neatlīdzina.

Atcerēties par drošības pazīmēm

Ikdienā, lietojot skaidru naudu, nevajadzētu aizmirst par naudaszīmju un monētu drošības pazīmēm. Monētām svarīga ir izgatavošanas kvalitāte. Viena un divu eiro monētu centri ir viegli magnētiski. Pēc tā var noteikt, vai monēta ir vai nav viltota.

Savukārt, vērtējot banknotes, vajadzētu pievērst uzmanību papīram. Viltojumiem ir diezgan grūti iegūt tādas kvalitātes papīru, kas pēc fizikāli ķīmiskajām īpašībām atbilst oriģinālajam papīram.

Tāpat ir jāaptausta banknotes īpašie apgabali, kuros ir izmantota intaglio druka, t. i., krāsai piemīt reljefs, taustot to var sajust. Svarīga ir arī ūdenszīme, hologrammas attēls, drošības diegs u. c.

• Kā pazīt naudas viltojumus

Atbildība par naudaszīmju bojāšanu

Noteiktos apstākļos par naudaszīmju bojāšanu var piemērot arī kriminālatbildību. Sods par nelikumīgām darbībām ar finanšu instrumentiem un maksāšanas līdzekļiem noteikts Krimināllikuma 193. pantā.

Par sveša finanšu instrumenta vai maksāšanas līdzekļa nolaupīšanu, iznīcināšanu, bojāšanu vai nelikumīgu izmantošanu vai nolaupīta maksāšanas līdzekļa iegūšanu, glabāšanu, pārvietošanu vai izplatīšanu paredzēts sods ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Par finanšu instrumenta vai maksāšanas līdzekļa viltošanu, kā arī šāda viltojuma iegūšanu, glabāšanu, pārvietošanu, izplatīšanu vai izmantošanu, ja nav šā likuma 192. pantā paredzētā nozieguma pazīmju, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz septiņiem gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Par šīm darbībām, ja tās izdarītas lielā apmērā vai ja tās izdarījusi organizēta grupa, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.

LB apliecina, ka ir bijis vismaz viens gadījums, kad centrālā banka par naudas apzinātu bojāšanu ir vērsusies Valsts policijā. Tas noticis pirms vairākiem gadiem un nav bijis saistīts ar aktivitātēm pēdējās nedēļās sociālajos tīklos.