2022. gadā apgrozībā Latvijā ir konstatētas 889 viltotas eiro naudaszīmes, t. sk. 433 banknotes un 456 monētas.
Viltoto banknošu skaits gada laikā samazinājies aptuveni par 13% (2021. gadā tika konstatētas 497 viltotas banknotes), turpretī viltoto monētu skaits pieaudzis 2,2 reizes (2021. gadā tika konstatētas 206 viltotas monētas).
Iespējams, šāda tendence ir atklāta tāpēc, ka vairāk tiek izmantotas dažādas automātiskās monētu šķirošanas iekārtas, iepriekš LV portālam atzina Latvijas Banka.
Latvijas Bankā darbojas vienotais naudas pārbaudes centrs, kurā nonāk visa aizdomīgā nauda un tiek veiktas eiro un citu valūtu banknošu un monētu ar viltojumu pazīmēm pārbaudes.
Latvijā izplatītākie ir 2 eiro monētu viltojumi, kas veido 37% no kopējā viltojumu skaita. Pēc tam ir 50 eiro (29%) un 20 eiro (16%) banknošu viltojumi.
Vērtējot viltojumu kvalitāti, Latvijas Banka secinājusi, ka dominē zemas kvalitātes “izstrādājumi”.
Ņemot vērā atklāto banknošu viltojumu skaita kritumu, aptuveni par 2% samazinājušies viltojumu radītie finansiālie zaudējumi, proti, 2022. gadā tie bija 26 800 eiro, savukārt 2021. gadā – 27 300 eiro.
Turpretī 2020. gadā tika konstatēta 931 viltota eiro naudaszīme – 706 banknotes un 225 monētas –, bet viltojumu radītie finansiālie zaudējumi bija 30 800 eiro apmērā.
Droša valūta
“Eiro turpina būt droša un uzticama globālā valūta,” uzsver Latvijas Bankas Naudas apgrozības pārvaldes Naudas tehnoloģiju daļas vadītājs Aleksandrs Antiņš. “Latvijā jau esam pieraduši un uzskatām to par pašsaprotamu – ne tikai viltojumu skaits nav ievērojams, bet arī eiro zonas mērogā esam starp drošākajām valstīm.”
Latvijā 2022. gadā apgrozībā konstatētas 13 viltotas eiro banknotes uz vienu miljonu banknošu apgrozībā.
2020. gadā tika konstatētas 17 viltotas banknotes, 2021. gadā – 12, savukārt 2014. gadā, kad Latvija pievienojās eiro zonai, – 48 viltotas banknotes uz vienu miljonu banknošu apgrozībā.
Eiro zonā kopumā pērn viltoto banknošu skaits ir nedaudz pieaudzis. 2022. gadā konstatēts 376 000, bet 2021. gadā – 347 000 viltotu banknošu.
Visbiežāk viltotās bija 20 un 50 eiro nominālvērtības banknotes, kas kopumā veido aptuveni divas trešdaļas no viltoto banknošu skaita.
Aicina cilvēkus atpazīt viltojumus
“Latvijā jau tradicionāli pret naudas drošību izturamies ļoti atbildīgi, un ir ierasts, ka veikalos kopš eiro ieviešanas turpina izmantot naudas pārbaudes iekārtas,” saka A. Antiņš un aicina iedzīvotājus rūpīgi atpazīt naudas drošības un dizaina elementus.
Gan eiro monētas, gan banknotes ir labi aizsargātas pret viltošanu, tomēr tas nenozīmē, ka cilvēki var zaudēt modrību.
LV portāls jau rakstīja, ka monētām svarīga ir izgatavošanas kvalitāte. Viena un divu eiro monētu centri ir viegli magnētiski. Pēc tā var noteikt, vai monēta ir vai nav viltota.
Savukārt, vērtējot banknotes, vajadzētu pievērst uzmanību papīram. Viltojumiem ir diezgan grūti iegūt tādas kvalitātes papīru, kas pēc fizikāli ķīmiskajām īpašībām atbilst oriģinālajam papīram.
Tāpat ir jāaptausta banknotes īpašie apgabali, kuros ir izmantota intaglio druka, t. i., krāsai piemīt reljefs, taustot to var sajust. Svarīga ir arī ūdenszīme, hologrammas attēls, drošības diegs u. c.
Mērķis – seniori un bērni
Latvijas Banka akcentē, ka naudas viltotāju mērķis visbiežāk ir neaizsargātākie iedzīvotāji – bērni un gados vecāki cilvēki. Ikviens gadījums, kad makā tomēr ir nonākusi viltota banknote vai monēta, šāda nozieguma upurim ir reāls finansiāls zaudējums.
Vairāk par tēmu >>
Viltotās banknotes vienmēr tiek konfiscētas, un to nominālvērtība netiek atlīdzināta.
Gatavojas 3. sērijas eiro banknotēm
Kaut arī kopumā viltotās naudas apjoms ir neliels, eiro zonā jau ir sākti priekšdarbi, gatavojoties 3. sērijas eiro banknošu izstrādei. Tas būs process, kas ilgs vairākus gadus un kurā aktīvi iesaistīs un uzklausīs eiro zonas dalībvalstu, tostarp Latvijas, iedzīvotājus.
