Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Latvijas Bankā darbojas vienotais naudas pārbaudes centrs. Ja iepriekš naudas viltojumu pārbaudes tika veiktas gan Latvijas Bankā, gan policijas struktūrās, tagad visa aizdomīgā nauda nonāk Latvijas Bankas naudas laboratorijā, kur tiek veiktas visas eiro un citu valūtu banknošu un monētu ar viltojuma pazīmēm pārbaudes.
FOTO: Latvijas Banka
Padomi, kā atpazīt viltotu naudu, protams, nav zemē metami. Ja pārdevējs atraida pircēja divu eiro monētu, kaut kur Eiropā kaltu un apsūbējušu, ne katram tā ir liela bēda. Taču arī lielveikala kasiere var pateikt, ka 50 eiro oranžā banknote ir nederīga, viltojums. Ko darīt, ja esi banknoti iztaustījis, pačaukstinājis, pret gaismu apskatījis, bet gudrs netiec? Doties uz citu iepirkšanās vietu, kurā ir kvalitatīvāki naudas pārbaudes aparāti, ir pirmā doma, kas nāk prātā. Taču jāzina, ka apzināta norēķināšanās ar viltotu naudu ir noziegums.
Latvija ir starp tām eirozonas valstīm (kopā ar Igauniju, Somiju, Kipru, Slovākiju, Lietuvu), kurās ir vismazākais viltojumu skaits, rēķinot uz vienu iedzīvotāju. 2018. gadā atklāto viltojumu skaits Latvijā būtiski samazinājās – kopējais viltojumu skaits par 24%, bet nodarītie finanšu zaudējumi – par 14%, par aktuālo statistiku informē Latvijas Bankas naudas laboratorijas vadītājs Aleksandrs Antiņš.
2018. gadā Latvijas Bankā saņemti un identifikācija veikta 1337 eiro naudaszīmju viltojumiem (1103 banknotēm un 234 monētām), t.sk. 208 naudaszīmes tika konstatētas vēl pirms to laišanas apgrozībā. Salīdzinot ar 2017. gadu, samazinājies gan viltoto banknošu skaits (tad tika atklātas 1462 viltotas banknotes), gan viltoto monētu skaits (2017. gadā to skaits bija 287; kopā 1749 banknotes un monētas). Viltojumu nodarītie finanšu zaudējumi 2018. gadā bijuši nedaudz mazāk par 65 tūkstošiem eiro, 2017. gadā – nedaudz vairāk kā 75 tūkstoši eiro.
Starp Latvijā izplatītākajiem viltojumiem ir 50 eiro banknotes (ap 85% no viltoto banknošu skaita un 70% no kopējā viltojumu skaita), viltojumos joprojām pārsvarā ir pirmās sērijas 50 eiro banknotes.
Kāda persona, kam veikalā neņēma pretī 50 eiro banknoti bez jebkādām ar aci saskatāmām bojājumu pazīmēm, LV portālam izteica stingru pārliecību, ka naudu ir saņēmusi tikai bankā un bankomātos. Arī 100 eiro vienā gabalā, kuru samainot kāds varētu iemānīt viltotu piecdesmitnieku, viņam vispār nav bijis. Kā tad tā?
“Nav iespējams, ka klients varētu izņemt viltotu banknoti no bankomāta vai saņemt to bankā,” apgalvo “Swedbank” mediju attiecību vadītājs Jānis Krops. “Naudaszīmes tiek pārbaudītas, un tās, kuras neatbilst visiem drošības elementiem, tiek izņemtas no apgrozības. Ja pastāv aizdomas, ka banknote ir viltota, to konfiscē un nodod Latvijas Bankai ekspertīzes veikšanai. Tāpat nav iespējams, ka bankas filiālē izsniegtu viltotu banknoti vai arī ka bankomāts būtu uzpildīts ar neatbilstošām naudaszīmēm. Visas banknotes, kas nonāk bankas rīcībā, tiek pārbaudītas, tostarp tās, kuras tiek izmantotas bankomātu uzpildīšanai,” skaidro bankas pārstāvis.
Viltota banknote nevar nonākt bankomātā arī caur skaidras naudas iemaksas funkciju, jo bankomāti ir aprīkoti ar drošības sistēmu, kura spēj analizēt banknotes drošības elementus. Ja tiek konstatēts, ka kāds no elementiem ir bojāts vai tā trūkst, šāda banknote nonāk atsevišķā bankomāta kasetē un no bankomāta tā vairs netiek izsniegta. Šādas banknotes arī konfiscē, lai izņemtu viltojumus no apgrozības, skaidro J. Krops.
Naudu mēs izņemam ne tikai savas bankas bankomātā. Vai cilvēkam, kura naudu veikals neņēma, ir jēga doties uz savu banku, lai noskaidrotu situāciju? Vai būtu jādodas uz to banku, kuras bankomātā viņš ir izņēmis skaidru naudu?
“Swedbank” pārstāvis norāda, ka neskaidrību gadījumā klienti vienmēr tiek aicināti sazināties ar bankas klientu apkalpošanas centru, kura darbinieki varēs dot atbilstošāko padomu. Ja klients tiešām saņēma banknoti no bankomāta, viņam ir jāvēršas tajā bankā, kuras izdoto karti viņš izmantoja. Ja bankas filiāles darbinieks nevarēs uzreiz apmainīt banknoti, viņš varēs no klienta pieņemt kartes pretenziju, uz kā pamata tiks veikta pārbaude, vai klients saņēma bankomātā tieši šo banknoti.
J. Krops informē, ka bojātas banknotes var bez maksas apmainīt jebkurā bankas filiālē vai arī Latvijas Bankā. Viltotās banknotes vienmēr tiek konfiscētas.
Arī Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvalde informē, ka 2018. gadā, veicot pasta sūtījumu kontroli, atklāti 23 sūtījumi no Nīderlandes ar viltotu naudu. Kontroles rezultātā izņemtas viltotas 212 banknotes (6 gab. 20 eiro un 206 gab. 50 eiro nomināla banknotes), kā arī 160 naudaszīmju hologrammas. Viltotās naudas kopējā summa bija 10 420 eiro.
Mēģinājumi nav mitējušies arī šogad. Šā gada sākumā kādā sūtījumā no Nīderlandes atklātas 55 viltotas 50 eiro banknotes, kas līdz šim ir lielākais atklājums vienā sūtījumā. Šogad, veicot pasta sūtījumu kontroli, muitas amatpersonas kopumā četros sūtījumos no Nīderlandes atklāja viltotu naudu. Kontroles rezultātā izņemtas 65 viltotas banknotes (2 gab. 20 eiro un 63 gab. 50 eiro nomināla banknotes (ieskaitot iepriekš minēto lielo atklājumu)). Viltotās naudas kopējā summa – 3190 eiro.
Visos gadījumos lietu materiāli pēc piekritības nodoti Valsts policijai.
VID Muitas pārvaldes norāda, ka lielākajai daļai atsavināto viltoto banknošu bija viens sērijas numurs, lielākā daļa bija 50 eiro nomināla naudaszīmes un tām trūka pretviltojuma elementa – ūdenszīmes.
Atbildība par viltotas naudas un valsts finanšu instrumentu izgatavošanu, izplatīšanu, pārvadāšanu, pārsūtīšanu, iegādāšanos un glabāšanu ir paredzēta Krimināllikuma 192. pantā.
Valsts policijas (VP) Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Elīna Sprudzāne uz vaicāto, kas visbiežāk ziņo par viltotu naudu, nosauc gan tirgotājus, gan inkasācijas firmas, kas saņem naudu no veikaliem.
Savukārt viltotās naudas upuru vidū nav izceļama kāda grupa, pat ja liktos, ka tie varbūt ir vecāka gadagājuma iedzīvotāji. „Jebkurš cilvēks var saskarties ar viltotu naudu, nevar noteikt vai izcelt konkrētu vecuma grupu,” norāda E. Sprudzāne, piebilstot, ka viltotu naudu var saņemt, kad notiek savstarpēji darījumi skaidrā naudā, piemēram, tirgos, tirdzniecības vietās, kur nav speciālu aparātu, kas pārbauda, vai nauda nav viltota, vēl citos veidos.
Komentējot situāciju veikalā, kad kasieris nav ņēmis naudu, un kas īsti abām pusēm jādara, ja tas ir viltojums, VP pārstāve uzsver, ka situācijās, kad pārdevējs konstatē viltotu banknoti, nekavējoties par to jāziņo policijai, norādot visu zināmo informāciju. Viltojumu nevajag atdot personai, no kuras tas saņemts. Ja iespējams, neapdraudot sevi, jāaiztur viltojuma devējs un jāgaida policijas ierašanās. Vēlams iegaumēt naudas devēja izskatu, pierakstīt naudas zīmju numurus un, ja iespējams, arī viltojuma devēja transportlīdzekļa numuru vai citas viņa pazīmes. Personai, kura mēģinājusi veikt maksājumu ar viltotu banknoti, jāsagaida policijas ierašanās un jāsniedz paskaidrojums, no kurienes konkrētā nauda iegūta. Attiecīgi policija uzsāks izmeklēšanu un centīsies noskaidrot visus lietas apstākļus.
2018.gadā VP uzsākti 1117 procesi pēc Krimināllikuma 192.p., 2017.- 1585 procesi, 2016.- 1418 procesi, 2015.- 1406 procesi, 2014.-1746 procesi. No tiem vislielākais skaits ir Rīgas reģiona pārvaldē.
Arī VP pārstāve apstiprina: visvairāk tiek konstatētas viltotas 50 un 20 eiro naudaszīmes.
Tam, kurš nelaimīgs staigā ar savu it kā viltoto eiro banknoti, mazs mierinājums ir tas, ka Latvijā viltojumu ir maz. Ja kaut kāda iemesla dēļ kasiere ir atraidījusi viņa pareizi čaukstošos 50 eiro, kā rīkoties banknotes īpašniekam? Viņš noteikti zina, ka naudu ir saņēmis tikai bankā un arī bankomātā. Vai doties uz savu banku? Vai doties uz policiju? Vai šādā situācijā, ja veikala kasieris ir licis saprast pircējam, ka viņa 50 eiro ir viltoti, pircējam jādodas uz policiju? Vai šajā gadījumā veikala kasierei banknote nebija jāpatur un uzreiz jāvēršas policijā?
Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns šo LV portāla izstāstīto gadījumu sliecas raksturot arī kā sadzīves situāciju, kurā cilvēki aicināti izrādīt saprātu, sapratni un savstarpēju pretimnākšanu.
Protams, ja pārdevējam ir aizdomas, ka naudaszīme ir viltota, viņš var atteikties pieņemt šādu naudaszīmi. Tiesa, pareizā rīcība būtu policijas izsaukšana apstākļu noskaidrošanai.
Savukārt, ja pircējs ir pārliecināts, ka naudaszīme ir īsta, var droši ar to norēķināties citā tirdzniecības vietā, iemaksāt bankomātā vai bankas filiālē.
Latvijas Bankas pārstāvis vienlaikus uzsver: “Ja ir aizdomas par viltotu naudaszīmi, tad gan nevajadzētu norēķināties, jo apzināta norēķināšanās ar viltotu naudaszīmi ir likumpārkāpums.”
Naudaszīmi pārbaudei var nest uz Latvijas Bankas kasēm vai policiju (konkrētajā gadījumā varēja vērsties arī tajā komercbankā, kuras bankomāts izdeva aizdomīgo banknoti, protams, ja tā tiešām bija aizdomīga, nevis tā šķita tikai pārdevējam).
Cilvēkam, kurš nav varējis norēķināties ar skaidru naudu, tomēr pirms laika nokārt degunu nevajadzētu, jo ir gadījumi, kad banknote ir vienkārši bojāta (piemēram, izmazgāta veļas mašīnā), tāpēc veikalu banknošu pārbaudes iekārtas to neatpazīst. Šādu nolietotu vai bojātu naudu pret jaunām naudaszīmēm Latvijas Bankā apmainīs bez jebkādas komisijas maksas.
Labticīgam naudaszīmes ieguvējam nekas nedraud. Taču viltoto naudu gan nekompensē ne Latvijas Banka, ne citas valsts iestādes.
Latvijas Bankas naudas laboratorijas vadītājs A. Antiņš uzsver, ka gan eiro monētas, gan banknotes ir labi aizsargātas pret viltošanu, tomēr tas nenozīmē, ka cilvēki var zaudēt modrību. Iedzīvotāji un uzņēmēji aicināti iepazīt naudaszīmju dizainu un drošības pazīmes – viltojumu kvalitāte (it īpaši monētām) pārsvarā ir zema, un pietiek aptaustīt, apskatīt un pagrozīt banknoti vai aplūkot rūpīgāk monētu, lai atpazītu viltotu naudaszīmi. Aizdomu gadījumā naudaszīmes var nodot īstuma pārbaudei Latvijas Bankas kasēs Rīgā, K. Valdemāra ielā 1B, filiālē Liepājā, Teātra ielā 3, kā arī tuvākajā policijas iecirknī.
