SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
11. jūnijā, 2022
Lasīšanai: 35 minūtes
4
4

Saeima šonedēļ. Stiprinās aizsardzības pasākumus pret apdraudējumiem kibervidē

Freepik

Šajā LV portāla apkopojumā par aktuālajiem šonedēļ iesniegtajiem un atbalstītajiem likumprojektiem Saeimā.

īsumā

AR KRIEVIJAS AGRESIJU UKRAINĀ UN VALSTS DROŠĪBU SAISTĪTIE LIKUMDEVĒJA LĒMUMI

Stiprinās aizsardzības pasākumus pret apdraudējumiem kibervidē

Saeima 9. jūnijā pirmajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos likumprojektus, kas paredz veikt grozījumus Nacionālo bruņoto spēku likumā un Nacionālās drošības likumā.

Ar grozījumiem paredzēts noteikt lēmumu pieņemšanas kārtību aktīvās kiberaizsardzības operāciju veikšanai un speciālo operāciju veikšanai ārvalstīs.

Piemēram, Nacionālās drošības likuma 11. pantu paredzēts papildināt ar piekto daļu, nosakot, ka “aizsardzības ministrs, izvērtējot valsts drošības un aizsardzības intereses, pieņem lēmumu par Nacionālo bruņoto spēku speciālo operāciju īstenošanu ārvalstīs un aktīvās kiberaizsardzības operāciju īstenošanu. Aizsardzības ministrs lēmumu saskaņo ar Ministru prezidentu un ārlietu ministru. Par speciālās operācijas norisi un rezultātiem informē Nacionālās drošības padomi”.

NATO dalībvalstis, ņemot vērā arvien pieaugošos drošības riskus, kas saistīti ar trešo valstu darbībām kibervidē, ir atzinušas, ka kibervide ir atsevišķa operacionāla vide, līdzīgi kā sauszeme, gaiss, jūra un kosmoss. NATO dalībvalstu un valdību vadītāji 2021. gada 14. jūnija NATO samita deklarācijā atzinuši, ka kiberuzbrukums var būt iemesls Ziemeļatlantijas līguma 5. panta aktivizācijai, ja tā lemj Ziemeļatlantijas Padome. Vienlaikus tajā ir pausta skaidra apņemšanās izmantot pilna mēroga spējas, lai atturētu un aizsargātu alianses dalībvalstis no pilna spektra kiberuzbrukumiem.

Šobrīd strauji pieaudzis valsti apdraudošu situāciju skaits kibervidē, kas saistītas ar pretlikumīgu piekļuvi informācijas sistēmām, elektronisko sakaru tīkliem, to darbības traucēšanu vai elektromagnētisko iejaukšanos. Šādu situāciju deeskalācija prasa papildu NBS resursus un līdzekļus pretreakcijas spēju pilnveidošanai, norāda likumprojekta autori.

Līdz ar to efektīvai reaģēšanai uz iespējamajiem draudiem visās operacionālajās vidēs ir nepieciešams nacionālajā līmenī attīstīt arī aktīvās kiberaizsardzības spējas un nepieciešamības gadījumā tās pielietot, ja cita veida centieni pretinieka atturēšanai nav bijuši sekmīgi.

Aktīvās kiberaizsardzības operācijas ietver darbības kibervidē, kas vērstas uz uzbrukumu nepieļaušanu, pārtraukšanu un atturēšanu gan pašaizsardzības nolūkos, gan preventīvi.

Aktīvās kiberaizsardzības pasākumu efektivitātei ir būtiska savlaicīga un ātra lēmumu pieņemšana, kā arī ir svarīga šo lēmumu konfidencialitātes nodrošināšana. Līdz ar to lēmumi par šādu operāciju īstenošanu būtu jāpieņem aizsardzības ministram, teikts likumprojektu anotācijās.

No kara bēgošajiem Ukrainas iedzīvotājiem primāro atbalstu plāno sniegt līdz gada beigām

Saeima 9. jūnijā konceptuāli atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, kas paredz turpināt no kara bēgošajiem Ukrainas iedzīvotājiem primāri sniedzamo atbalstu. Iekšlietu ministrija informē, ka likumprojekts paredz nodrošināt izmitināšanu visiem Ukrainas civiliedzīvotājiem līdz 120 dienām, taču pārtikas nodrošināšanas termiņš paliek 30 dienas.

Vienlaikus tiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri objektīvu iemeslu dēļ nespēj nodrošināt sev izmitināšanu pašu spēkiem, paredzēta iespēja saņemt izmitināšanas atbalstu arī pēc 120 dienu perioda, taču ne ilgāk kā līdz 2022. gada 31. decembrim.

Minētais atbalsts būs pieejams ilgāku periodu par 120 dienām, ja atbalsta pagarināšanas pieteikuma brīdī persona:

  • ir ar invaliditāti;
  • nodrošina personas ar invaliditāti aprūpi;
  • ir pensijas vecumā atbilstoši Latvijā noteiktajam pensionēšanās vecumam;
  • Latvijā iegūst izglītību klātienē pirmsskolas, pamatizglītības, vispārējās vidējās vai profesionālās vidējās izglītības iestādē vai ir pilna laika studējošais augstākās izglītības iestādē;
  • ir sieviete grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laikā;
  • ir viens no bērna vecākiem bērna kopšanas periodā;
  • nodrošina pirmsskolas vecuma bērna kopšanu, aprūpi un bērnam nav iespējas apmeklēt pirmsskolas izglītības iestādi.

Uzzini vairāk >>

Politiskajām partijām tiks aizliegts slavināt vai attaisnot kara noziegumus

Saeima 8. jūnijā pirmajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Politisko partiju likumā, kas paredz likumā nostiprināt aizliegumu partijām savā darbībā publiski slavināt, noliegt vai attaisnot genocīdu, noziegumus pret cilvēci, mieru, kā arī kara noziegumus.

Likumprojekts paredz papildināt likuma 7. pantu ar 4. apakšpunktu šādā redakcijā:

“Partijām savā darbībā aizliegts publiski slavināt, noliegt vai attaisnot genocīdu, noziegumu pret cilvēci, noziegumu pret mieru, kara noziegumu, kā arī veikt vai atbalstīt darbības, kas vērstas uz demokrātisku valstu teritoriālās integritātes, suverenitātes, neatkarības vai konstitucionālās iekārtas graušanu.”

Plāno atļaut sabiedrisko mediju saturu nodot komercmedijiem

Saeima 9. jūnijā pirmajā lasījumā kā steidzamus atbalstīja grozījumus, ar kuriem paredzēts atļaut nodot komercmedijiem sabiedrisko mediju veidoto saturu.

Likumprojekts “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” paredz papildināt likuma 10.1 pantu ar otro daļu šādā redakcijā: “Lai nodrošinātu Ukrainas civiliedzīvotājiem uzticamu informāciju un veicinātu valsts valodas apguvi, sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi valsts valodā veidotos ziņu un informatīvi analītiskos raidījumus vai to daļas pēc iespējas ieskaņo vai subtitrē mazākumtautību valodās. Šajā daļā minētos raidījumus var nodot citiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem šī panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā.”

“Šobrīd, norisinoties Krievijas karam Ukrainā, norit arī cīņa par cilvēku prātiem. Mums ir jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu informatīvu un kvalitatīvu saturu iespējami plašākai auditorijai. Īpaši būtiski šādu saturu piedāvāt reģionālajām televīzijām, tostarp Latgalē, kur joprojām ir liela Krievijas informatīvās telpas ietekme,” šādu viedokli paudis par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš.

Aizliedz nodrošināt piekļuvi retranslējamo programmu sarakstā neiekļautajām programmām

Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, ar kuriem tiks aizliegts nodarboties ar uzņēmējdarbību, kas nodrošina piekļuvi audio vai audiovizuālajām programmām, kuras nav iekļautas Latvijā retranslējamo audio un audiovizuālo programmu sarakstā.

Nereti, lai piesaistītu vairāk klientu (piemēram, kafejnīcās un viesnīcās), tiek izziņotas tādas programmas, kuru izplatīšana Latvijas teritorijā ir aizliegta. Paredzētais naudas sods motivēs personas nepārkāpt programmu izziņošanas noteikumus, pausts likumprojekta anotācijā.

Konstatējot, ka tiek veikta šāda veida uzņēmējdarbība, Valsts policija varēs sodīt tās veicēju saskaņā ar Krimināllikumā noteikto.

Ar likuma grozījumiem paredzēta administratīvā atbildība par minēto programmu publisku izziņošanu, proti, jebkuru darbību, ar kuru programma vai tās fiksācija tiek padarīta pieejama sabiedrībai.

Par programmas izziņošanas ierobežojuma pārkāpšanu varēs piemērot brīdinājumu vai naudas sodu fiziskai personai līdz 140 naudas soda vienībām (700 eiro), bet juridiskai personai līdz 2800 naudas soda vienībām (14 tūkstoši eiro).


Uzzini vairāk >>

Likumprojekti pārejai uz mācībām latviešu valodā līdz 2025. gadam

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija piektdien, 10. jūnijā, lēma pirmajam lasījumam virzīt grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas paredz pakāpenisku pāreju uz mācībām tikai valsts valodā visās pirmsskolās un pamatizglītībā līdz 2025. gadam.

Likumprojekts paredz papildināt Izglītības likuma 41. pantu ar jaunu daļu šādā redakcijā: “Mazākumtautību izglītības programmās no 1. klases līdz 9. klasei mācību satura apguve valsts valodā tiek nodrošināta 100 procentu apjomā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā, ieskaitot svešvalodas.”

Likuma Pārejas noteikumos plānots noteikt deleģējumu Ministru kabinetam līdz 2022. gada 1. jūlijam izstrādāt plānu pārejai uz mācībām valsts valodā visās valsts un pašvaldību finansētajās izglītības iestādēs pamatizglītības pakāpēs.

Līdzšinējā mācību valodas pieeja mazākumtautību izglītības programmās nav pilnībā nodrošinājusi valsts valodas kvalitatīvu apguvi visos izglītības posmos, norāda likumprojekta autori Izglītības un zinātnes ministrijā. Nepietiekamas valsts valodas zināšanas var ierobežot integrāciju sabiedrībā un traucēt veiksmīgas profesionālās karjeras veidošanā.

“Pāreja uz mācībām valsts valodā Latvijā veiksmīgi norit jau kopš 2004. gada, ieviešot bilingvālās izglītības modeli un pakāpeniski palielinot latviešu valodas lietošanas procentuālo apjomu visās izglītības pakāpēs. Šī pieeja strādā kā Latvijas sabiedrību vienojošs elements un nodrošina ikvienam Latvijas bērnam vienlīdzīgas iespējas iegūt kvalitatīvu izglītību,” norādījuši likumprojekta autori. Iecerēts, ka likumprojekts veicinās valsts valodas apguvi un lietojumu, paaugstinās mazākumtautību iedzīvotāju konkurētspēju Latvijas darba tirgū un veicinās integrācijas procesus Latvijas sabiedrībā.

2018. gadā stājās spēkā grozījumi Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas jau tad noteica pakāpenisku pāreju uz mācībām valsts valodā valsts, pašvaldību un privātajās vispārējās izglītības iestādēs pamatizglītības un vidējās izglītības posmā, kas ir veiksmīgi noslēgusies 2021./2022. mācību gadā, nodrošinot mācību procesu latviešu valodā pamatskolās 50% līdz 80% apjomā, bet vidusskolās pilnā apjomā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus dzimtajā valodā.

Centralizētie eksāmeni 9. un 12. klasēm jau patlaban notiek tikai latviešu valodā.


Uzzini vairāk >>

 

Pirmajā lasījumā atbalsta kavēto nodokļu nomaksas termiņa pagarinājumu līdz pieciem gadiem

Saeima ceturtdien, 9. jūnijā, pirmajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Nodokļu un nodevu likumā, kas paredz līdz pieciem gadiem pagarināt termiņu, kādā jāveic nokavēto nodokļu maksājumu samaksa.

Patlaban šos maksājumus sadalīt termiņos vai atlikt var uz laiku līdz trim gadiem.

Termiņa pagarinājums nepieciešams, ņemot vērā, ka ir virkne nodokļu maksātāju, kuri joprojām nav atguvušies no Covid-19 infekcijas izraisītās krīzes un nevar sekmīgi izpildīt kavētās nodokļu saistības, jo viņu ieņēmumu apjoms nav atgriezies pirmspandēmijas līmenī. Tāpat jāņem vērā, ka Latvijas ekonomiku ir ietekmējuši jauni satricinājumi, kas saistīti ar Krievijas izraisīto bruņoto konfliktu Ukrainā, teikts grozījumu anotācijā.  

Atkārtota nodokļu samaksas termiņa pagarināšana uzņēmējiem, kurus skārušas ārkārtēju apstākļu izraisītās sekas, ļaus saglabāt maksātspēju un attīstīt uzņēmējdarbību, kā arī saglabāt darba vietas, veikt kārtējos nodokļu maksājumus un samaksāt kavētos nodokļus, pauduši likumprojekta autori.

Ārlietu komisijā sāk izvērtēt Latvijas un Baltkrievijas divpusējos līgumus

Saeimas Ārlietu komisija 8. jūnijā sāka izvērtēt Ārlietu ministrijas apkopoto informāciju par Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas divpusējiem līgumiem. Sēdē piedalījās arī par līgumu izpildi atbildīgo nozaru ministriju pārstāvji.

“Ļaujot savā teritorijā uzturēties agresora karaspēkam, Baltkrievija atbalsta Krievijas īstenoto militāro agresiju pret Ukrainu un kļūst līdzatbildīga,” pauda Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols.

Baltkrieviju jau pāris gadus pārvalda neleģitīms prezidents, kura režīma ietvaros tiek īstenotas represijas pret iedzīvotājiem un pārkāptas cilvēktiesības.

Plašāk >>

CITI LIKUMPROJEKTI

Stiprina Konkurences padomes neatkarību

Saeima 9. jūnijā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Konkurences likumā, kuru mērķis ir stiprināt Konkurences padomes (KP) darbību, paredzot KP nepieciešamās neatkarības garantijas, resursus un izpildes pilnvaras efektīvai konkurences tiesību pārkāpumu izmeklēšanai un prevencijai.

Likuma grozījumu mērķis ir nacionālajā regulējumā pārņemt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2019/1/ES jeb t. s. “ECN+ direktīvu”, kas nosaka, ka Eiropas Savienības dalībvalstu līmenī ir nepieciešams harmonizēt konkurences uzraudzības iestāžu pilnvaras efektīvai konkurences noteikumu pārkāpumu izmeklēšanai un atklāšanai.

Turpmāk KP atradīsies Ministru kabineta pārraudzībā, un tā tiks īstenota ar ekonomikas ministra starpniecību. KP operacionālā neatkarība tiks stiprināta, paredzot iestādei pilnīgu neatkarību tās iekšējo organizatorisko jautājumu risināšanā.

Grozījumi pozitīvi ietekmē iestādes izmeklēšanas procesus un lēmumu pieņemšanu, cita starpā grozījumi paredz izmaiņas tirgus dalībniekam piemērojamos naudas sodos, nosakot izmaiņas piemērojamā maksimālā naudas soda sliekšņos un to aprēķināšanas kārtībā.

Izmaiņas paredz KP palielināt atvēlēto laiku tirgus dalībnieka telpu aizzīmogošanai, lai iegūtu un saglabātu pierādījumus. Precizētas arī tiesības procesuālo darbību (inspekcijas) ietvaros saņemt atbalstu no citām valsts pārvaldes un tiesībsargājošajām iestādēm, t. sk. tiesības KP pilnvarot citu dalībvalstu konkurences iestāžu amatpersonas aktīvi palīdzēt procesuālo darbību īstenošanā, ja KP veic procesuālās darbības citas dalībvalsts konkurences iestādes vārdā un uzdevumā.

Grozījumi paredz paplašināt iecietības programmas izmantošanas iespējas, efektivizēt pārrobežu pārkāpumu izmeklēšanu un citas izmaiņas.

Uzzini vairāk >>

Trešajam lasījumam virza grozījumus Darba likumā par paternitātes atvaļinājumu personai, kas nav bērna tēvs

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija trešajam lasījumam lēma virzīt grozījumus Darba likumā, kas paredz papildināt Darba likuma 155. pantu ar jaunu daļu, kas nodrošinātu iespēju izmantot desmit darba dienu ilgu paternitātes atvaļinājumu citai personai, kura nav bērna tēvs. Piedāvātā redakcija ir izteikta šādi: “Ja bērna paternitāte nav atzīta (noteikta), tad citai personai, kas nav bērna māte, ir tiesības uz 10 darba dienu ilgu atvaļinājumu, lai pēc bērna mātes lūguma iesaistītos bērna aprūpē. Šādu atvaļinājumu piešķir tūlīt pēc bērna piedzimšanas, bet ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc bērna piedzimšanas.”

Likumprojekts kopumā paredz vēl vairāk izmaiņu Darba likumā, piemēram, ieviest aprūpētāja atvaļinājumu.

Uzzini vairāk >>

Pensijas plānots indeksēt par mēnesi agrāk – 1. septembrī

Saeima 9. jūnijā pirmajā lasījumā kā steidzamus atbalstīja grozījumus likumā “Par valsts pensijām”, paredzot šogad valsts pensijas indeksēt mēnesi agrāk, nekā tas ir ierasts, – jau 1. septembrī.

“Agrāka pensiju indeksācija tiek rosināta, lai sniegtu atbalstu pensiju saņēmējiem strauja inflācijas kāpuma apstākļos, it īpaši pieaugot cenām pārtikai, transporta un veselības aprūpes pakalpojumiem,” paudis par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka šīgada martā, salīdzinot ar 2021. gada martu, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājies par 11,5 procentiem, teikts likumprojekta anotācijā.

Plānots, ka šogad, 1. septembrī, indeksēs valsts pensijas vai tās daļas apmēru, kas nepārsniedz 50 procentu no iepriekšējā kalendāra gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī. Tas attieksies arī uz piešķirtās piemaksas pie vecuma un invaliditātes pensijas apmēru par vienu apdrošināšanas stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim.

Likumprojekts paredz, ka 1. septembrī valsts pensiju, neatkarīgi no tās apmēra, pārskatīs politiski represētajām personām, I grupas invalīdiem un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem.

Uzzini vairāk >>

Par braukšanu dzērumā plāno noteikt kriminālatbildību

Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Krimināllikumā, ar kuriem iecerēts noteikt kriminālatbildību par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu to vadīt, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 1,5 promiles.

Vienlaikus Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja arī saistītos grozījumus Ceļu satiksmes likumā.

Plānots, ka par minēto pārkāpumu piemēros brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam, īslaicīgu brīvības atņemšanu, probācijas uzraudzību, sabiedrisko darbu vai naudas sodu, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz pieciem gadiem.

Šobrīd atbilstoši Ceļu satiksmes likumam par transportlīdzekļa vadīšanu reibumā, kas pārsniedz 1,5 promiles, piemēro administratīvo atbildību – naudas sodu – un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz pieciem gadiem. Savukārt kriminālatbildība par transportlīdzekļa vadīšanu, ja vadītājs atrodas alkohola vai citu apreibinošu vielu ietekmē, ir paredzēta transportlīdzekļa vadītājiem, kuriem nav transportlīdzekļa vadīšanas tiesību.

Uzzini vairāk >>

Reformēs sociālās korekcijas izglītības institūtu

Lai nodrošinātu sociālās korekcijas izglītības iestādes institūta reformu, Saeima 9. jūnijā pirmajā lasījumā kā steidzamus atbalstīja grozījumus likumā “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem”, kas paredz līdz 2024. gada 31. decembrim apturēt audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa – ievietošanas sociālās korekcijas izglītības iestādē – piemērošanu.

Plānotās izmaiņas saistītas ar ieceri likvidēt sociālās korekcijas iestādi Naukšēni, kas ir vienīgā šāda tipa iestāde Latvijā. Pašlaik iestādē ir reģistrēti 16 audzēkņi, norādīts likumprojekta anotācijā.

Likumprojekts paredz, ka pašvaldībām bērniem, kuriem audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa izpilde tiks pārtraukta, būs jāiekārto profilakses lieta un jāizstrādā uzvedības sociālās korekcijas programma, piesaistot speciālistus no Valsts probācijas dienesta, bāriņtiesas un Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas un nodrošinot regulāru starpinstitucionālo sadarbību likumpārkāpumu profilakses pasākumu plānošanai.

Likumprojekts paredz, ka Ministru kabinets līdz 2023. gada 31. decembrim izstrādās un iesniegs Saeimai nepieciešamos grozījumus attiecībā uz audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa – ievietošanas sociālās korekcijas izglītības iestādē – piemērošanu un izpildi.

Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja ar plānoto reformu saistītos grozījumus Kriminālprocesa likumā un grozījumus Krimināllikumā.

Pilnveidos radošo personu sociālo atbalsta sistēmu

Saeima 8. jūnijā pirmajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likumā, kas paredz pilnveidot līdzšinējo sociālā atbalsta sistēmu personām, kurām ir radošās personas statuss.

Kultūras ministrija skaidro:

“Līdz ar jau apstiprināto papildinājumu likumā “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” ” pašnodarbinātais, kurš ieguvis radošās personas statusu [..] un kura obligāto iemaksu objekts gadā ir mazāks par 12 Ministru kabineta noteiktajām minimālajām mēneša darba algām (12 x 500 eiro), minimālo obligāto iemaksu veikšanai ir tiesīgs lūgt finanšu atbalstu Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) Radošo personu atbalsta pasākumu programmā. Par šīm personām VKKF veic minimālās obligātās iemaksas valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā.”

Likumprojekts tiek virzīts izskatīšanai steidzamības kārtā, lai VKKF atbilstoši likumam “Par valsts sociālo apdrošināšanu” līdz šīgada 23. jūnijam varētu veikt sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par radošajām personām, kuru VSAOI objekts iepriekšējā kalendārajā gadā ir bijis mazāks par 12 Ministru kabineta noteiktajām minimālajām mēneša darba algām par 2021. gadu (6 000 eiro).

Turpina pilnveidot bezmantinieku mantas tiesību institūtu

Saeima 9. jūnijā pirmajā lasījumā pieņēma grozījumus Tiesu izpildītāju likumā, kas paredz noteikt, ka mantojuma atstājēja nenodrošināto kreditoru pretenzijas vērtē zvērināts tiesu izpildītājs. Likumprojekta mērķis ir pilnveidot bezmantinieku mantas tiesību institūtu, paskaidrots anotācijā.

Saeima vienlaikus atbalstīja saistītos grozījumus Civillikumā, kas paredz izteikt 416. panta otro daļu šādā redakcijā: “Par parādiem valsts vai pašvaldība atbild tikai ar to mantu, kuru viņa tādā kārtā patiesi iegūst. Valsts vai pašvaldība atzīst parādus, kuri nodrošināti ar hipotēku vai komercķīlu, kā arī tos parādus, kuri pieteikti kā kreditoru pretenzijas mantojuma lietā zvērinātam notāram uzaicinājumā (sludinājumā par mantojuma atklāšanos) norādītajā termiņā un kuri likumā noteiktā kārtībā ir pamatoti un atzīti.”

Likumprojekta anotācijā paskaidrots, ka grozījumu mērķis ir nostiprināt likumā praksē atzīto principu, ka publiska persona nepārņem mantojuma atstājēja saistības un neatbild par tās parādiem. Normas mērķis ir risināt attiecības starp nodrošinātu vai nenodrošinātu kreditoru un publisku personu gadījumos, kad kreditoru pretenzijas ir pieteiktas mantojuma lietā vai parādi ir nodrošināti ar hipotēku vai komercķīlu. Tādējādi ar grozījumiem tiek stiprināts princips, ka publiska persona apmierina tikai zināmu kreditoru prasījumus, kurus par pamatotiem atzinis tiesu izpildītājs. Turklāt publiska persona kreditoru pretenzijas var apmierināt tikai tādā apmērā, kā to sedz iegūtā bezmantinieku manta.

Noteiks Modernizācijas fonda darbību nacionālā līmenī

Saeima 9. jūnijā pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu” ”, kas paredz noteikt Modernizācijas fonda darbības kārtību nacionālā līmenī.

Modernizācijas fonds ir jauns finansēšanas mehānisms, kas izveidots ar mērķi atbalstīt mazietilpīgus oglekļa ieguldījumus virzībā uz klimatneitralitāti. Laikposmā no 2021. līdz 2030. gadam Modernizācijas fonda finansējumu veido ieņēmumi divu procentu apmērā no kopējā Eiropas Savienības (ES) emisijas kvotu daudzuma izsolīšanas, ko veic Eiropas Investīciju banka (EIB). Latvijas daļa veido 1,44% no kopējā Modernizācijas fonda finansējuma, un tā apmērs ir atkarīgs no emisijas kvotu cenas tirgū, kas pakāpeniski veidosies katru gadu.

Likumprojekts paredz deleģējumu Ministru kabinetam izdot noteikumus, ar kuriem tiktu noteikta Modernizācijas fonda īstenošanas kārtība un apstiprināta tā daudzgadu darbības programma. Vienlaikus tas paredz Ministru kabinetam noteikt Modernizācijas fonda finansējuma investēšanas funkciju īstenojošo privātpersonu vai publisku personu Latvijā, apstiprināt projektu konkursu nolikumus, kā arī noteikt galvenos investīciju virzienus un ziņošanas Eiropas Komisijai un citus nosacījumus.

Lai sniegtu papildu ieguldījumu Latvijas virzībā uz klimatneitralitāti, Latvijai pieejamais Modernizācijas fonda finansējums tiks izmantots, atbalstot investīcijas elektroenerģijas ražošanā un izmantošanā no atjaunojamajiem energoresursiem, energoefektivitātes uzlabošanā, enerģijas uzglabāšanā, enerģijas tīklu modernizēšanā, kā arī pasākumos taisnīgas pārkārtošanās uz klimatneitrālu ekonomiku ietvaros. Modernizācijas fonda finansējuma izmantošana tiks nodrošināta, organizējot projektu iesniegumu konkursus. Konkrētie atbalstāmie prioritārie virzieni tiks noteikti, izstrādājot Modernizācijas fonda daudzgadu darbības programmu.

Papildus minētajam likumprojektā tiek noteikts deleģējums Ministru kabinetam izstrādāt prasības un kārtību satiksmes un rūpniecisko objektu radītā vides trokšņa novērtēšanai, lai papildinātu esošo vispārīgo vides trokšņa regulējumu.

Otrajā lasījumā atbalsta Kultūras centru likumu

Saeima 9. jūnijā otrajā lasījumā pieņēma Kultūras centru likumprojektu.

Kā norādīts likumprojekta anotācijā, pašvaldībās ir izveidoti un darbojas 579 kultūras centri – kā atsevišķas iestādes vai to struktūrvienības. Kultūras centru nosaukumi ir dažādi: kultūras centrs, kultūras nams, tautas nams, saietu nams u. c. Tos izveido pašvaldības pēc savas iniciatīvas, tādējādi pašvaldība nolemj pildīt likumā Par pašvaldībām” noteikto autonomo funkciju, proti, rūpēties par kultūru un sekmēt tradicionālo kultūras vērtību saglabāšanu un tautas jaunrades attīstību.

Par kultūras centriem un to darbības nepieciešamību, par kultūras funkcijas izpildes organizāciju pašvaldībās ir atsevišķas norādes citos likumos – likumā Par pašvaldībām”, Kultūras institūciju likumā, Dziesmu un deju svētku likumā, Nemateriālā kultūras mantojuma likumā. Tomēr likuma, kas noteiktu kultūras centru statusu, regulētu to darbību, finansēšanu un citus ar kultūras centru darbību saistītus jautājumus, kā tas ir, piemēram, muzeju, bibliotēku, arhīvu darbības jomā, nav.

Likumprojekts paredz, ka katrs jau nodibinātais vai no jauna dibinātais kultūras centrs tiek reģistrēts kultūras centru reģistrā, lai nodrošinātu pilnīgu statistisku informāciju un darbības pārskatāmību par pašvaldību dibinātajiem kultūras centriem.

Likumprojekta mērķis ir veicināt kultūras mantojuma saglabāšanu un attīstību, Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanu un attīstību, sabiedrības vispusīgu iesaistīšanos kultūras procesos, kultūras un mākslas pieejamību visās Latvijas pašvaldībās un visu vecumu un sociālo slāņu iedzīvotājiem.

Uzzini vairāk >>

Paplašina personu loku, kam piemēro piespiedu naudu

Saeima otrajā lasījumā pieņēmusi grozījumus Kriminālprocesa likumā, kas izstrādāti ar mērķi pilnveidot regulējumu attiecībā uz procesu par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskai personai, nosakot jaunu procesuālo sankciju veidu, izpildīt Valsts kontroles lietderības revīzijā “Noziedzīgu nodarījumu ekonomikas un finanšu jomā izmeklēšanas un iztiesāšanas efektivitāte” sniegtos priekšlikumus u. c. izmaiņas.

Piemēram, likumprojekts paredz paplašināt personu loku, kam var piemērot piespiedu naudu. Grozījumu projekta autori piedāvā papildināt Kriminālprocesa likuma 292. pantu ar jaunu otro daļu, nosakot, ka juridiskai personai, kura traucē kriminālprocesā noteikto kārtību vai nepilda piemēroto nodrošinājuma līdzekli, var uzlikt piespiedu naudu līdz tūkstoš Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmēram.

Likumprojekts paredz papildināt Kriminālprocesa likumu ar: 184.1 pantu “Kratīšana advokāta darba vietā, dzīvesvietā vai transportlīdzeklī”; 243.1 pantu “Nodrošinājuma līdzekļi juridiskajai personai”; 261.1 pantu “Noteiktu darbību aizliegums”; 261.2 pantu “Aizliegums veikt izmaiņas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros”; 261.3 pantu “Aizliegums veikt uzņēmuma pāreju”.

Uzzini vairāk >>

Otrajā lasījumā atbalsta lobēšanas regulējumu

Saeima 9. jūnijā otrajā lasījumā atbalstīja Interešu pārstāvības atklātības likumprojektu.

Jaunizstrādātā likuma projekta mērķis ir nodrošināt interešu pārstāvības procesa atklātību, veicināt sabiedrības uzticību interešu pārstāvjiem un publiskajai varai, kā arī nodrošināt godīgas un vienlīdzīgas iespējas visām ieinteresētajām personām iesaistīties interešu pārstāvībā, skaidrots likuma projekta anotācijā.

Likuma projekts definē interešu pārstāvniecības un interešu pārstāvja jēdzienu, nosaka interešu pārstāvju reģistrēšanās pienākumu, kā arī interešu pārstāvniecības aktivitāšu deklarēšanas sistēmu. Tāpat iecerēts noteikt interešu pārstāvju un publiskās varas pienākumus, kā arī darbības ierobežojumus interešu pārstāvniecības procesā. Likuma projekts definē interešu pārstāvniecības procesa dalībnieku darbības pamatprincipus un likuma mērķu sasniegšanas uzraudzību, kā arī nosaka atbildību par nepatiesu ziņu sniegšanu un likuma darbības pārkāpšanu.


Uzzini vairāk LV portālā >>

Grozījumi Enerģētikas likumā paredz noteikt regulējumu energokopienām

Saeima nodeva izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai grozījumus Enerģētikas likumā, kas cita starpā paredz tajā ietvert jaunu “energokopienu” regulējumu.

Kā iepriekš norādījusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, jēdziens “energokopiena” ietver plaša spektra iniciatīvas, kuru mērķis ir sekmēt aktīvāku iedzīvotāju iesaisti enerģijas ražošanā, kopīgošanā, elektrisko transportlīdzekļu uzlādes pakalpojumu sniegšanā u. c. aktivitātēm. Tāpat tās iekļauj dažādas tehnoloģijas, organizāciju veidus un sabiedrības līdzdalības pakāpes un formas. Piemēram, tās var būt fiziskas personas, biedrības vai nodibinājumi, pašvaldības, pašvaldību institūcijas, mazie vai vidējie komersanti. Lai gan Latvijā pagaidām nav tipisku energokopienu piemēru, tomēr vairākās daudzdzīvokļu ēkās līdz ar renovāciju ir uzstādītas AER iekārtas (saules elektrostacijas) kolektīvajam pašpatēriņam, kā arī dažādos projektos tiek veicināta AER izmantošana uzņēmumos, mājsaimniecībās un pašvaldībās, kas nākotnē var tikt paplašināta, izmantojot energokopienas statusu un iespējas. Sabiedrības iesaiste enerģijas ražošanā var veicināt Latvijai noteikto klimata mērķu sasniegšanu.

Princips “Energoefektivitāte pirmajā vietā”

Saeima nodevusi izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai likumprojektu “Grozījumi Energoefektivitātes likumā”, kas paredz pārņemt Eiropas Parlamenta Direktīvas 2018/2002, ar ko groza Direktīvu 2012/27/ES par energoefektivitāti, nacionālajā regulējumā.

Cita starpā izmaiņas likumā paredz pārņemt principu “Energoefektivitāte pirmajā vietā”. Šāds princips ir ietverts arī Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā kā viens no prioritārajiem pasākumiem Latvijas nacionālo 2030. gada mērķu sasniegšanai enerģētikas un klimata jautājumos. Minētajā izvērtēšanā ņem vērā izmaksu efektivitāti, tehnisko vai funkcionālo iespējamību un ietekmi uz vidi.

Likumprojekts paredz likuma 3.1 pantā noteikt, ka lēmumu pieņemšanā, nozares attīstības plānošanā, politiku noteikšanā un investīciju apstiprināšanā piemēro principu Energoefektivitāte pirmajā vietā, kura ietvaros jāizvērtē, vai minētajos lēmumos noteikto mērķu sasniegšanu var nodrošināt ar alternatīviem, energoefektīvākiem līdzekļiem. Minētajā izvērtēšanā ņem vērā izmaksu efektivitāti, tehnisko vai funkcionālo iespējamību un ietekmi uz vidi.

Lai skaidrotu un atvieglotu minētā principa ievērošanu, Ekonomikas ministrijai, balstoties uz Eiropas Komisijas izstrādātajiem materiāliem, jāizveido metodiskie norādījumi principa Energoefektivitāte pirmajā vietā” piemērošanai.

Rosina veicināt latvisko dzīvesziņu

Šādam mērķim Saeimā 9. jūnijā izskatīšanai atbildīgajām komisijām nodoti divi likumprojekti.

Pirmais likumprojekts – grozījumi Reliģisko organizāciju likumā – piedāvā papildināt minēto likumu ar terminu “dievturības mācība”, to definējot kā latviskās dzīvesziņas reliģisko uzskatu un priekšstatu sistēmu. Likumprojekts paredz papildināt likuma 6. pantu ar jaunu trešo daļu, paredzot, ka ne tikai kristīgās ticības, bet arī dievturības mācību māca pēc Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprinātas mācību programmas, ja skolā ir vismaz 10 skolēnu, kuri to vēlas apgūt.

Reliģisko organizāciju likumā reliģisko organizāciju garīgā personāla uzskaitījumu tiek rosināts papildināt ar “dižvadoni”.  

Saeimā nonācis arī likumprojekts “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” ”, kas paredz ar likumu noteikt, ka latviskās dzīvesziņas gadskārtas – Meteņus, Lieldienas, Ūsiņus, Jāņus, Māras, Apjumības, Mārtiņus un Ziemassvētkus – atzīmē atbilstoši saulgriežiem, t. i., astronomiskā saules gada noteiktajās dienās.

Labs saturs
4
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU