DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
01. aprīlī, 2021
Lasīšanai: 5 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Ekonomika
1
1

Līdz šim vērienīgākie grozījumi Enerģētikas likumā paredz ievērojamas izmaiņas dažādās enerģētikas jomās

Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi grozījumus Enerģētikas likumā (turpmāk – likumprojekts) un š.g. 1. aprīlī tie ir nodoti starpinstitūciju saskaņošanai Valsts sekretāru sanāksmē. Likumprojekts paredz nozīmīgas izmaiņas dažādās enerģētikas jomās un galvenokārt ir vērsts uz atjaunojamo energoresursu (turpmāk – AER) projektu attīstības veicināšanu, energoefektivitātes stimulēšanu un iedzīvotāju aktīvāku iesaisti enerģijas ražošanā.

Šobrīd AER projektu ieviešanas process ir smagnējs un neveicina pietiekami strauju AER projektu attīstību. Ar mērķi atvieglot jaunu enerģijas ražošanas iekārtu ieviešanu, likumprojekts paredz izveidot vienoto kontaktpunktu, kas koordinētu administratīvo atļauju un tehnisko noteikumu saņemšanu līdz enerģijas ražošanas iekārtu nodošanai ekspluatācijā un, elektrostaciju gadījumā, līdz to pieslēgšanai elektrotīklam. Tas nozīmē, ka enerģijas ražošanas iekārtu ieviesējam nebūtu jāvēršas pie vairākām iestādēm, bet nepieciešamās darbības atļauju saņemšanai tiktu veiktas ar vienas iestādes starpniecību, kura nodrošinās kopējo procesa koordināciju un komunikāciju ar iesniedzēju.

Kopējo klimata un energoefektivitātes mērķu sasniegšanai turpmākajā desmitgadē būs nepieciešami būtiski ieguldījumi enerģētikas sektorā. Tāpēc piedāvājam veidot arī pastāvīgu risinājumu dažāda mēroga AER un energoefektivitātes projektu finansēšanai, dibinot vienotu AER veicināšanas un energoefektivitātes fondu. Iecerēts, ka fonda līdzekļi tiks piešķirti atklāto projektu konkursos gan komersantiem, gan valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām. Paredzēts, ka  konkursu nosacījumus izstrādās Ministru kabinets.

Tāpat likumprojektā parādās jauns jēdziens “energokopiena”, kas ietver plaša spektra iniciatīvas, kuru mērķis ir sekmēt aktīvāku iedzīvotāju iesaisti enerģijas ražošanā, kopīgošanā, elektrisko transportlīdzekļu uzlādes pakalpojumu sniegšanā u.c. aktivitātēm. Tāpat tās ietver dažādas tehnoloģijas, organizāciju veidus un sabiedrības līdzdalības pakāpes un formas. Piemēram, tās var būt fiziskas personas, biedrības vai nodibinājumi, pašvaldības, pašvaldību institūcijas, mazie vai vidējie komersanti. Lai gan Latvijā pagaidām nav tipisku energokopienu piemēru, taču vairākās daudzdzīvokļu ēkās līdz ar renovāciju ir uzstādītas AER iekārtas (saules elektrostacijas) kolektīvajam pašpatēriņam, kā arī dažādu projektu ietvaros tiek veicināta AER izmantošana uzņēmumos, mājsaimniecībās un pašvaldībās, kas nākotnē var tikt paplašināta, izmantojot energokopienas statusu un iespējas. Sabiedrības iesaiste enerģijas ražošanā var veicināt arī Latvijai noteikto klimata mērķu sasniegšanu.

Līdzīgi kā elektroenerģijas nozarē ir iespēja saņemt izcelsmes apliecinājumus par elektroenerģiju, kas ražota no AER, līdz ar veiktajiem grozījumiem likumā paredzēts sniegt iespēju saņemt izcelsmes apliecinājumu par gāzi, kas iegūta no AER . Izcelsmes apliecinājumu sistēma ļaus nodrošināt plašāku modernā biometāna izmantošanu transportā, tādējādi veicinot Nacionālā enerģētikas un klimata plāna transporta mērķu sasniegšanu ar vietējiem energoresursiem. Tādejādi biogāzes ražotājiem un sašķidrinātās dabasgāzes (turpmāk – SDG) sistēmas operatoriem tiks sniegtas plašākas pieslēguma iespējas, novēršot līdz šim pastāvošos ierobežojumus. Pašlaik biogāzes ražotājiem un SDG sistēmas operatoriem iespējams pieslēgties tikai dabasgāzes pārvades sistēmai. Līdz ar veiktajiem grozījumiem tiks sniegta iespēja pieslēgties arī dabasgāzes sadales sistēmai.

Attiecībā uz siltumapgādes nozari likumprojektā paredzēts stimulēt AER izmantošanu centralizētās un individuālās siltumapgādes sistēmā, sniedzot iespēju autonomiem ražotājiem nodot tīklā savām vajadzībām saražoto, bet neizmantoto enerģiju. Savukārt komersanti varēs noteikt zemākus tarifus nekā to ir noteikusi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija. Likumprojektā paredzēts dot iespēju pašvaldībām noteikt izmantojamo siltumapgādes veidu, ja tam ir ekonomisks pamatojumus un risinājumi ir tehnoloģiski pieejami, ar mērķi veicināt centralizētās siltumapgādes stiprināšanu un videi mazāk kaitīgu tehnoloģiju izmantošanu. 

Pēc likumprojekta saskaņošanas ar ieinteresētajām pusēm tas vēl būs jāapstiprina Ministru kabinetā un jāpieņem Saeimā. Iecerēts, ka likumprojektā ietvertie grozījumi stāsies spēkā 2022. gada sākumā.

Sagatavoto likumprojektu var izlasīt Ministru kabineta mājas lapā.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU