Paredzams, ka nākamajos mēnešos kopējā preču eksporta izaugsme atjaunosies, ko veicinās pieprasījuma pakāpeniska atgūšanās galvenajos eksporta tirgos un lielākās eksporta nozares – apstrādes rūpniecības – attīstība. Vienlaikus būtiski pieauguši lejupvērstie riski – militārais konflikts Tuvajos Austrumos ir izraisījis strauju enerģijas cenu kāpumu un piegādes ķēžu traucējumus, kā dēļ eksporta izaugsmes atjaunošanās temps lielā mērā būs atkarīgs no konflikta tālākās norises un tā ietekmes uz globālajām tirdzniecības plūsmām un enerģijas cenām.
Salīdzinoši strauji – par 6,2% 2026.gada janvārī gada griezumā pieauga eksports uz galveno eksporta tirgu – ES valstīm. To veicināja straujš eksporta pieaugums uz Lietuvu, (minerālie produkti), Somiju (minerālie produkti, eļļas augu sēklas), Zviedriju (jaukti ķīmiskie produkti, mehānismi), Spāniju (graudaugi), Igauniju (minerālie produkti, koksne) un Poliju (minerālie produkti).
Janvārī ievērojami, proti, par 16,5% samazinājās eksports uz NVS valstīm, ko lielā mērā noteica eksporta apjomu samazinājums uz Krieviju (-18,5%). Būtiski saruka apģērbu, dzērienu un minerālo produktu eksporta vērtība.
Par 38,1% samazinājās arī eksporta apjomi uz valstīm ārpus ES un NVS. Būtiski samazinājās minerālo produktu eksports uz Nigēriju, Apvienoto Karalisti un Mozambiku. Samazinājās arī graudaugu eksporta apjomi uz Maroku un Nigēriju, kā arī koksnes eksports uz ASV.
Janvārī gada griezumā par 8,3% samazinājās preču importa vērtība. Šo samazinājumu ietekmēja ievērojams importa sarukums no NVS valstīm - par 64,4%. Mērenāk samazinājās imports no ES valstīm, bet pieauga no pārējām valstīm.
Importa samazinājumu janvārī ietekmēja minerālo produktu, dzelzs, tērauda un to izstrādājumu un elektroierīču un iekārtu importa kritums. Savukārt pieauga mehānismu un ierīču importa vērtība.
